TIESAS SPRIEDUMS (devītā palāta)
2024. gada 22. februārī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Regula (ES) Nr. 1215/2012 – 7. panta 2. punkts – Īpašā jurisdikcija lietās par neatļautu darbību vai kvazideliktu – Kaitējuma rašanās vieta – Pārveidošanas ierīces, kas samazina emisiju kontroles sistēmu efektivitāti, lietošana transportlīdzekļos – Šī transportlīdzekļa pārdošanas līgums, kas noslēgts dalībvalstī, kura nav ne pircēja dzīvesvietas valsts, ne ražotāja juridiskās adreses valsts – Minētā transportlīdzekļa nodošana un izmantošana atbilstoši tā mērķim pircēja dzīvesvietas dalībvalstī
Lietā C‑81/23
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija) iesniegusi ar 2022. gada 15. decembra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2023. gada 15. februārī, tiesvedībā
MA
pret
FCA Italy SpA,
Elettronica Industriale SpA,
TIESA (devītā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja O. Spinjana‑Matei [O. Spineanu‑Matei] (referente), tiesneši Ž. K. Bonišo [J.‑C. Bonichot] un L. S. Rosi [L. S. Rossi],
ģenerāladvokāts: M. Kamposs Sančess‑Bordona [M. Campos Sánchez‑Bordona],
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– MA vārdā – M. Poduschka, Rechtsanwalt,
– FPT Industrial SpA vārdā – A. Wittwer, Rechtsanwalt,
– Eiropas Komisijas vārdā – S. Noë un L. Wildpanner, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2012, L 351, 1. lpp.) 7. panta 2. punktu.
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp MA, Austrijas iedzīvotāju, un divām Itālijas sabiedrībām FCA Italy SpA un FPT Industrial SpA par pēdējo minēto atbildību par kaitējumu, kas radies no pārveidošanas ierīces, kura samazina emisiju kontroles sistēmu efektivitāti, ietveršanas MA iegādātā transportlīdzeklī.
Atbilstošās tiesību normas
Regula Nr. 1215/2012
3 Regulas Nr. 1215/2012 15. un 16. apsvērums ir formulēts šādi:
“15) Jurisdikcijas noteikumiem vajadzētu būt ļoti paredzamiem, un tiem būtu jābalstās uz principu, ka jurisdikcijas pamatā ir atbildētāja domicils. Jurisdikcijai vienmēr vajadzētu būt pieejamai ar šādu pamatojumu, izņemot dažās skaidri noteiktās situācijās, kurās strīda priekšmets vai pušu autonomija garantē citu sasaistes faktoru. [..]
(16) Papildus atbildētāja domicilam vajadzētu būt alternatīviem jurisdikcijas pamatojumiem, kuru pamatā ir cieša saistība starp tiesu un lietu vai kuru nolūks ir veicināt pareizu tiesvedības norisi. Ciešas saistības pastāvēšanai būtu jānodrošina juridiskā noteiktība un jānovērš iespējamība, ka prasību pret atbildētāju ceļ viņam saprātīgi neparedzamā dalībvalsts tiesā. Tas ir jo īpaši svarīgi strīdos par ārpuslīgumiskām saistībām, kas izriet no privātās dzīves un personas tiesību aizskārumiem, tostarp no goda aizskaršanas un neslavas celšanas.”
4 Regulas Nr. 1215/2012 II nodaļa “Jurisdikcija” citstarp ietver 1. iedaļu “Vispārīgi noteikumi” un 2. iedaļu “Īpašā jurisdikcija”. Šīs regulas 4. panta 1. punktā, kas ietilpst šajā 1. iedaļā, ir noteikts:
“Saskaņā ar šo regulu personas, kuru domicils ir kādā dalībvalstī, var iesūdzēt minētās dalībvalsts tiesā neatkarīgi no viņu pilsonības.”
5 Regulas Nr. 1215/2012 7. pants, kurš ir ietverts tās II nodaļas 2. iedaļā, ir izteikts šādi:
“Personu, kuras domicils ir kādā dalībvalstī, var iesūdzēt citā dalībvalstī:
[..]
2) lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu, – tās vietas tiesās, kur iestājies vai var iestāties notikums, kas rada kaitējumu;
[..].”
Regula (EK) Nr. 715/2007
6 Saskaņā ar 5. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV 2007, L 171, 1. lpp.):
“Tādu pārveidošanas ierīču lietošanu, kuras samazina emisijas kontroles efektivitāti, aizliedz. [..]”
Pamatlieta un prejudiciālais jautājums
7 Ar 2019. gada 14. marta pirkuma līgumu MA, kas dzīvo Krems an der Donau (Kremsa pie Donavas, Austrija), kopā ar savu sievu no Vācijā reģistrēta transportlīdzekļu tirgotāja iegādājās dzīvojamo transportlīdzekli. Transportlīdzekļa nodošana pircējiem notika pārdevēja piegādes noliktavā Zalcburgā (Austrija).
8 FCA Italy un FPT Industrial, kas ir divas Itālijā reģistrētas sabiedrības, ir attiecīgi šī transportlīdzekļa ražotājs un tā motora ražotājs.
9 MA, uzskatot, ka minētā transportlīdzekļa motors ir nelikumīgi aprīkots ar pārveidošanas ierīci, kas samazina emisiju kontroles sistēmu efektivitāti Regulas Nr. 715/2007 5. panta 2. punkta izpratnē, cēla prasību Landesgericht Salzburg (Zalcburgas apgabaltiesa, Austrija) pret FCA Italy un FPT Industrial saistībā ar atbildību par neatļautu darbību. MA uzskata, ka šai tiesai bija starptautiska jurisdikcija, pamatojoties uz Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 2. punktu, izskatīt šo prasību, jo notikums, kas rada kaitējumu, ir noticis Zalcburgā – vietā, kurā pārdošana esot kļuvusi galīga līdz ar preces nodošanu.
10 FPT Industrial izvirzīja iebildi par šīs tiesas jurisdikcijas neesamību, pamatojoties uz to, ka no 2020. gada 9. jūlija sprieduma Verein für Konsumenteninformation (C‑343/19, turpmāk tekstā – “spriedums VKI”, EU:C:2020:534) izrietot, ka šādā situācijā vieta, kurā – kā tiek uzskatīts – notikums, kas rada kaitējumu, ir noticis Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 2. punkta izpratnē, atrodas dalībvalstī, kurā transportlīdzeklis ir iegādāts no pārdevēja. FPT Industrial uzskata, ka MA esot nopircis dzīvojamo transportlīdzekli Vācijā, kur puses ir parakstījušas pirkuma līgumu. No tā izrietot, ka vieta, kur iestājies kaitējumu radošais notikums, ir Vācijā, līdz ar to jurisdikcija izskatīt lietu esot Vācijas tiesām.
11 Ar 2022. gada 31. maija rīkojumu Landesgericht Salzburg (Zalcburgas apgabaltiesa) noraidīja šo iebildi, uzskatot, ka MA apgalvotais kaitējums ir radies tikai brīdī, kad transportlīdzeklis tika nodots Austrijā.
12 Ar 2022. gada 3. oktobra rīkojumu Oberlandesgericht Linz (Apelācijas tiesa Lincā, Austrija) apmierināja FPT Industrial apelācijas sūdzību, pamatojoties uz to, ka pirmās instances tiesai nebija starptautiskas jurisdikcijas izskatīt lietu, jo transportlīdzekļa iegādes vieta bija pirkuma līguma noslēgšanas vieta, kas esot noteicošais akts pušu savstarpējām saistībām.
13 Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija), kas ir iesniedzējtiesa, tika iesniegta revīzijas sūdzība par šo rīkojumu.
14 Iesniedzējtiesa norāda, ka atšķirībā no situācijām lietā, kurā tika pasludināts spriedums VKI, šajā gadījumā pirkuma līguma noslēgšanas vieta un transportlīdzekļa nodošanas pircējam vieta nesakrīt.
15 Minētā tiesa norāda, ka Austrijas tiesībās īpašumtiesību uz kustamu mantu iegūšana sastāv no darbības, kas rada saistības (titulus), un rīcības (modus), kas notiek tikai šīs preces nodošanas brīdī un vietā. Tomēr valsts tiesību piemērošana, interpretējot jēdzienu “vieta, kur iestājies notikums, kas rada kaitējumu” Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 2. punkta izpratnē, radītu atšķirīgus risinājumus un tādējādi būtu pretrunā šī jēdziena autonomajam raksturam Savienības tiesībās.
16 No vienas puses, iesniedzējtiesa norāda, ka, ja pirkuma līguma noslēgšanas vieta būtu jāuzskata par noteicošo starptautiskās jurisdikcijas noteikumu piemērošanai, tas būtu pretrunā prasībai par ciešu tuvuma saikni starp tiesu, kas izskata lietu, un strīdu, kas ir pamatā Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 2. punkta piemērošanai, jo pamatlietai neesot būtiskas saiknes ar līguma noslēgšanas vietu, kas atrodas Vācijā.
17 No otras puses, šī tiesa uzskata, ka, lai gan spriedumā VKI Tiesa ir izmantojusi transportlīdzekļa “iegūšanas” kritēriju, lai noteiktu vietu, kur iestājies notikums, kas rada kaitējumu, šī sprieduma 30.–35. punktā esot norādīts vēl viens būtisks piesaistes kritērijs, jo Tiesa esot uzskatījusi, ka kaitējums, kas izpaužas kā vērtības zudums, iegādājoties transportlīdzekli defektu, ir sākotnējais zaudējums, kas ir ne tikai mantisks un kas iestājas tikai brīdī, kad no pārdevēja tiek iegādāta šī prece ar defektu.
18 Tādējādi no minētā sprieduma varētu secināt, ka vieta, kur iestājies notikums, kas rada kaitējumu, tādā situācijā kā pamatlietā ir vieta, kur lietas defekts ir izpaudis savas sekas. Minētā tiesa uzskata, ka, tā kā transportlīdzeklis ar defektu tiek izmantots atbilstoši tā mērķim tieši prasītāja domicila dalībvalstī, starptautiskā jurisdikcija izskatīt prasību par atbildību par neatļautu darbību esot šīs valsts tiesām. Šāds secinājums būtu saderīgs arī ar principiem, kas noteikti Tiesas judikatūrā saistībā ar Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 2. punktu.
19 Proti, lai gan, lai noteiktu vietu, kur iestājies kaitējumu radošais notikums, šīs tiesību normas piemērošanas nolūkā būtu jābalstās uz vietu, kur kaitējums ir materializējies, no šīs judikatūras izrietot, ka īpaši faktori varētu pamatot to, ka šī vieta uzreiz tiek noteikta prasītāja domicila dalībvalstī, tādējādi radot forum actoris. Tā tas it īpaši ir tādu prasību gadījumā, kas pamatotas ar pienākuma sagatavot prospektu pārkāpumu, tiesību aktos paredzētā informēšanas pienākuma pārkāpumu prasītāja domicila dalībvalstī vai kaitējumu, kas saistīts ar ieguldījumu kontu pārvaldību. Tādējādi iesniedzējtiesa jautā, vai tāpat par vietu, kur parādās defekts, kas ietekmē lietas pareizu funkcionēšanu, var uzskatīt arī vietu, kur iestājies kaitējumu radošais notikums.
20 Šajos apstākļos Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai [Regulas Nr. 1215/2012] 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā ar prasību saistībā ar atbildību par neatļautu darbību, kas celta pret dīzeļdzinēja – kurš ir aprīkots ar neatļautu pārveidošanas ierīci [Regulas Nr. 715/2007] 5. panta 2. punkta izpratnē – projektētāju, kura domicils ir dalībvalstī A (šajā gadījumā – Itālijā), vieta, kur ir materializējies kaitējums, ja transportlīdzekli ir iegādājies prasītājs, kura domicils ir dalībvalstī B (šajā gadījumā – “Austrijā”), no trešās personas, kuras domicils ir dalībvalstī C (šajā gadījumā – “Vācijā”), ir
a) līguma noslēgšanas vieta,
b) transportlīdzekļa nodošanas vieta
vai
c) vieta, kur tika konstatēts defekts, kas radīja zaudējumus, un tādējādi vieta, kur transportlīdzekli paredzēts izmantot atbilstoši tā mērķim?”
Par prejudiciālo jautājumu
21 Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja par transportlīdzekli, ko pirmajā dalībvalstī ražotājs, iespējams, ir aprīkojis ar nelikumīgu pārveidošanas ierīci, kas samazina emisiju kontroles sistēmu efektivitāti, ir noslēgts pārdošanas līgums otrajā dalībvalstī un tas ir ticis nodots pircējam trešajā dalībvalstī, kurā tas ticis izmantots paredzētajam mērķim, kaitējuma rašanās vieta šīs tiesību normas izpratnē ir šī līguma noslēgšanas vieta, šī transportlīdzekļa nodošanas vieta vai arī tā izmantošanas vieta.
22 Vispirms jāatgādina, ka, tā kā Regula Nr. 1215/2012 atcēla un aizstāja Padomes Regulu (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.), ar ko savukārt tikusi aizstāta 1968. gada 27. septembra Konvencija par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 1972, L 299, 32. lpp.), kurā grozījumi ir izdarīti ar turpmākām konvencijām par jaunu dalībvalstu pievienošanos šai konvencijai, šo pēdējo tiesību instrumentu normu Tiesas sniegtā interpretācija ir piemērojama arī Regulas Nr. 1215/2012 normām, ja šīs normas var tikt uzskatītas par “līdzvērtīgām”. Tas tā ir šīs konvencijas un Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punkta, no vienas puses, un Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 2. punkta, no otras puses, gadījumā (spriedums VKI, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).
23 Lai atbildētu uz iesniedzējtiesas uzdoto jautājumu, pirmkārt, ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 2. punktā paredzētais īpašās jurisdikcijas noteikums, kas ļauj prasītājam, atkāpjoties no šīs regulas 4. pantā paredzētā vispārējā noteikuma par atbildētāja domicila tiesu jurisdikciju, celt prasību lietās, kuras attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu, tās vietas tiesās, kur iestājies vai var iestāties notikums, kas rada kaitējumu, ir jāinterpretē autonomi un šauri (šajā ziņā skat. spriedumu, 2022. gada 10. marts, BMA Nederland, C‑498/20, EU:C:2022:173, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).
24 Šīs īpašās jurisdikcijas noteikums ir balstīts uz īpaši ciešu saikni starp strīdu un tās vietas tiesām, kur iestājies vai var iestāties notikums, kas rada kaitējumu, kurš pamato jurisdikcijas piešķiršanu šīm tiesām tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar pareizu tiesvedību un efektīvu procesa norisi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 10. marts, BMA Nederland, C‑498/20, EU:C:2022:173, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).
25 Proti, lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu, tās vietas tiesa, kur kaitējums iestājies vai var iestāties, parasti ir piemērotāka lietas izskatīšanai, īpaši strīda priekšmeta tuvuma un vieglākas pierādījumu iesniegšanas dēļ (spriedums, 2022. gada 10. marts, BMA Nederland, C‑498/20, EU:C:2022:173, 30. punkts un tajā minētā judikatūra).
26 Otrkārt, attiecībā uz jēdzienu “vieta, kur iestājies [..] notikums, kas rada kaitējumu”, jāatgādina, ka šis formulējums attiecas gan uz vietu, kur kaitējums ir radies, gan uz vietu, kur iestājies šo kaitējumu radījušais notikums, un tādējādi atbildētājs atkarībā no prasītāja izvēles var tikt iesūdzēts vienā vai otrā no šo vietu tiesām (spriedums VKI, 23. punkts un tajā minētā judikatūra).
27 Šajā gadījumā pamatlietas puses nav vienisprātis par tās vietas noteikšanu, kur kaitējums ir radies.
28 Šajā ziņā, pirmām kārtām, Tiesa jau ir nospriedusi, ka ir jānošķir, no vienas puses, sākotnējais kaitējums, kas izriet tieši no kaitējumu radījušā notikuma, kura rašanās vieta varētu pamatot šīs vietas tiesas jurisdikciju saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 2. punktu, un, no otras puses, vēlākas kaitīgās sekas, kas nevar pamatot jurisdikcijas piešķiršanu, pamatojoties uz šo tiesību normu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2019. gada 29. jūlijs, Tibor‑Trans, C‑451/18, EU:C:2019:635, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).
29 Tādējādi Tiesa ir nospriedusi, ka zaudējumi, kas ir tikai netiešas sekas kaitējumam, kurš sākotnēji radies citām personām, kuras ir tieši cietušas no zaudējumiem, kas ir materializējušies vietā, kas nav tā, kur netiešajam cietušajam pēc tam ir radies kaitējums, nevar pamatot jurisdikciju saskaņā ar šo tiesību normu (spriedums, 2019. gada 29. jūlijs, Tibor‑Trans, C‑451/18, EU:C:2019:635, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).
30 Ņemot vērā šo judikatūru, sprieduma VKI 29.–31. punktā Tiesa kaitējumu, ko veido transportlīdzekļa vērtības samazinājums, kas izriet no starpības starp cenu, kuru pircējs ir samaksājis par šo transportlīdzekli, un tā faktisko vērtību saistībā ar tādas programmatūras uzstādīšanu, ar kuru tiek manipulēti dati par izplūdes gāzu emisijām, ir kvalificējusi kā “sākotnējie zaudējumi”, jo tie nepastāvēja pirms transportlīdzekļa iegādes, ko veica galīgais ieguvējs, nevis netiešas citu personu ciestā kaitējuma sekas.
31 Minētā sprieduma 32.–34. punktā Tiesa arī nosprieda, ka šādiem zaudējumiem nav tīri mantiska rakstura, jo runa ir nevis par zaudējumiem, kas tieši aizskar cietušās personas finanšu aktīvus, bet gan par materiālajiem zaudējumiem, kas atbilst iegādātā transportlīdzekļa ar defektu patiesās vērtības samazinājumam.
32 Šajā lietā, kā izriet no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem, netiek apgalvots, ka prasītāja pamatlietā apgalvoto zaudējumu raksturs un kvalifikācija atšķirtos no tiem, kas tiek aplūkoti spriedumā VKI.
33 Otrām kārtām, runājot par vietu, kurā radies tāds mantiskais kaitējums kā pamatlietā aplūkotais, Tiesa sprieduma VKI 30., 31. un 35. punktā nosprieda, ka tas materializējas tikai transportlīdzekļa ar defektu iegādes par cenu, kas ir augstāka par šī transportlīdzekļa patieso vērtību, brīdī. Līdz ar to Tiesa uz iesniedzējtiesas uzdoto jautājumu lietā, kurā tika taisīts šis spriedums, atbildēja, ka Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja transportlīdzekļa ražotājs pirms tā iegādes dalībvalstī no trešās personas citā dalībvalstī ir nelikumīgi aprīkojis ar programmatūru, kas manipulē datus par izplūdes gāzu emisiju, kaitējuma rašanās vieta ir šajā pēdējā minētajā dalībvalstī, jo runa ir par to valsti, kurā prece ir iegādāta.
34 Šajā gadījumā iesniedzējtiesa tomēr jautā, kur atrodas vieta, kurā ir materializējies kaitējums, kas nodarīts šāda transportlīdzekļa pircējam, gadījumā, ja atšķirībā no lietas, kurā tika pasludināts spriedums VKI, šī transportlīdzekļa iegādes vieta var būt divās dažādās dalībvalstīs. Proti, pamatlietā pirkuma līguma noslēgšana, no vienas puses, un šī transportlīdzekļa nodošana, kā arī tā izmantošana atbilstoši tā mērķim, no otras puses, ir notikusi dažādās dalībvalstīs.
35 Šajā kontekstā iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai transportlīdzekļa ar defektu iegādes vieta un līdz ar to “vieta, kur iestājies notikums, kas rada kaitējumu” Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 2. punkta izpratnē, kā tā ir interpretēta spriedumā VKI, atbilst transportlīdzekļa pārdošanas līguma noslēgšanas vietai, proti – vietai, kurā tas ticis nodots galīgajam pircējam, vai arī vietai, kur tas ticis izmantots atbilstoši tā mērķim.
36 Pirmām kārtām, pirkuma līguma noslēgšanas vieta pati par sevi nevar būt noteicoša, lai šādā kontekstā noteiktu pirkuma vietu.
37 Proti, transportlīdzekļa ražotāju atbildība s par neatļautu darbību iestāšanās principā ir balstīta uz prettiesiska fakta esamību, kas ir šī transportlīdzekļa aprīkošana ar nelikumīgu ierīci, zaudējumiem, ko veido starpība starp pircēja samaksāto cenu un transportlīdzekļa faktisko cenu, un cēloņsakarības starp šādu nelikumību un šiem zaudējumiem noteikšanu, un minētā transportlīdzekļa iegādes noteikumiem šajā ziņā nav nozīmes. Līdz ar to, lai izvērtētu pārmesto rīcību un prasīto zaudējumu apmēru, nešķiet nepieciešams analizēt pirkuma līguma, ar kuru cietušais ir iegādājies to pašu transportlīdzekli, saturu. Līdz ar to prasība par pareizu tiesvedību un tiesvedības lietderīgu organizāciju tāda prasības pieteikuma par atbildību par neatļautu darbību kontekstā, kāds ir pamatlietā, neliek piešķirt starptautisko jurisdikciju pirkuma līguma noslēgšanas vietas tiesai.
38 Otrām kārtām, tā kā šajā gadījumā pieprasītais kaitējums nav tikai finansiāls kaitējums, kā tas izriet no šī sprieduma 3 2. punkta, “vietai, kur iestājies notikums, kas rada kaitējumu” Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 2. punkta izpratnē arī nav jābūt tai, kurā ir radies pienākums maksāt starpību starp cenu, ko cietušais pircējs ir samaksājis par neatbilstošo transportlīdzekli, un tā patieso vērtību. Proti, jurisdikcijas piešķiršana tās vietas tiesai, kur finansiālie zaudējumi ir galīgi ietekmējuši prasītāja īpašumu, ir atbilstoša tikai tīri finansiāla kaitējuma gadījumā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 16. jūnijs, Universal Music International Holding, C‑12/15, EU:C:2016:449, 30.–32. punkts), kas tā nav tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā.
39 Trešām kārtām un visbeidzot, attiecībā uz jautājumu, vai transportlīdzekļa ar defektu iegādes vieta un līdz ar to kaitējuma rašanās vieta Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 2. punkta izpratnē, kā tā ir interpretēta spriedumā VKI, atbilst vietai, kurā transportlīdzeklis tika nodots galīgajam ieguvējam, ir jāatgādina, ka 2009. gada 16. jūlija sprieduma Zuid‑Chemie (C‑189/08, EU:C:2009:475) 27. punktā Tiesa ir nospriedusi, ka vieta, kur kaitējums ir materializējies, ir vieta, kur izpaužas notikums, kas rada kaitējumu, proti, vieta, kur konkrēti izpaužas produkta ar defektiem radītais kaitējums.
40 Ņemot vērā šo judikatūru, kā arī šī sprieduma 36.–3 9. punktā izklāstītos motīvus, ir jāuzskata, ka, ja, kā tas ir šajā gadījumā, pirkuma līguma parakstīšana, no vienas puses, un transportlīdzekļa nodošana un izmantošana, no otras puses, ir notikusi dažādās dalībvalstīs, šī transportlīdzekļa iegādes vieta un tātad kaitējuma rašanās vieta Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 2. punkta izpratnē, kā tas ir interpretēts spriedumā VKI, ir tā, kurā minētā transportlīdzekļa defekts, proti, nelikumīgās ierīces iebūvēšana, kas ir kaitējumu radošais notikums, izpaužas un rada savas kaitīgās sekas attiecībā uz gala pircēju, proti, vieta, kur transportlīdzeklis tam tika nodots.
41 Šāda interpretācija atbilst jurisdikcijas noteikumu paredzamības mērķim, kas minēts šīs regulas 15. apsvērumā, jo, turpinot to, ko Tiesa jau ir nospriedusi sprieduma VKI 36. punktā, proti, ka dalībvalstī reģistrēts automobiļu ražotājs, kurš veic nelikumīgas manipulācijas ar citās dalībvalstīs tirgotiem transportlīdzekļiem, var saprātīgi sagaidīt, ka pret to tiks celta prasība šo valstu tiesās, ir jāuzskata, ka šādam ražotājam tādā pašā veidā ir jāsagaida, ka pret viņu kāds vērsīsies to dalībvalstu tiesās, kurās pārdotie transportlīdzekļi ir nodoti gala pircējiem.
42 Turklāt transportlīdzekļa ar defektiem izmantošanas vietai nevar būt nozīmes, lai noteiktu vietu, kur kaitējums ir materializējies. No vienas puses, atšķirībā no nodošanas vietas šāds kritērijs neatbilst paredzamības mērķim , un, no otras puses, kā izriet no iepriekš minētajiem apsvērumiem, ir jāuzskata, ka kaitējums izpaužas jau transportlīdzekļa iegādes brīdī, proti, šajā gadījumā – tā nodošanas brīdī.
43 No visiem iepriekš minētajiem pamatojumiem izriet, ka Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja par transportlīdzekli, ko pirmajā dalībvalstī ražotājs, iespējams, ir aprīkojis ar nelikumīgu pārveidošanas ierīci, kas samazina emisiju kontroles sistēmu efektivitāti, ir noslēgts pārdošanas līgums otrajā dalībvalstī un tas ir ticis nodots pircējam trešajā dalībvalstī, kaitējuma rašanās vieta šīs tiesību normas izpratnē ir šajā pēdējā dalībvalstī.
Par tiesāšanās izdevumiem
44 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež:
Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 7. panta 2. punkts
ir jāinterpretē tādējādi, ka
tad, ja par transportlīdzekli, ko pirmajā dalībvalstī ražotājs , iespējams, ir aprīkojis ar nelikumīgu pārveidošanas ierīci, kas samazina emisiju kontroles sistēmu efektivitāti, ir noslēgts pārdošanas līgums otrajā dalībvalstī un tas ir ticis nodots pircējam trešajā dalībvalstī, kaitējuma rašanās vieta šīs tiesību normas izpratnē ir šajā pēdējā dalībvalstī.
[Paraksti]