Prasība, kas celta 2012. gada 7. jūnijā - Eiropas Komisija/Ungārija

(lieta C-286/12)

Tiesvedības valoda - ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji - J. Enegren un K. Talabér-Ritz)

Atbildētāja: Ungārija

Prasītājas prasījumi:

atzīt, ka, pieņemot tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā noteikts, ka 62 gadu vecumā obligāti jāizbeidz tiesnešu, prokuroru un notāru darba tiesiskās attiecības, tādējādi paredzot atšķirīgu attieksmi vecuma dēļ, kas nav attaisnota ar leģitīmu mērķi un katrā ziņā nav ne piemērota, ne vajadzīga izvirzītā mērķa sasniegšanai, Ungārija nav izpildījusi tai Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju , 2. pantā un 6. panta 1. punktā noteiktos pienākumus;

piespriest Ungārijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Saskaņā ar Ungārijas tiesisko regulējumu par tiesnešu, prokuroru un notāru obligāto maksimālo vecumu šajās profesijās strādājošo darba tiesiskās attiecības beidzas, viņiem sasniedzot kādu noteiktu vecumu - pašreiz 62 gadu vecumu -, lai gan agrāk viņi drīkstēja turpināt pildīt savus amata pienākumus līdz 70 gadu vecuma sasniegšanai. Apstrīdētajā tiesiskajā regulējumā ir noteikts, ka līdz 2012. gada 1. janvārim jauno maksimālo vecumu sasniegušo tiesnešu un prokuroru darba tiesiskās attiecības beidzas 2012. gada 30. jūnijā, savukārt šo vecumu laikā no 2012. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim sasniegušo tiesnešu un prokuroru darba tiesiskās attiecības beidzas 2012. gada 31. decembrī. Notāru gadījumā maksimālā obligātā vecuma samazināšana no 70 uz 62 gadiem stāsies spēkā 2014. gada 1. janvārī.

Komisijas prasība sakarā ar pienākumu neizpildi ir balstīta uz šādu juridisko pamatojumu un argumentiem.

Pirmkārt, apstrīdētajā valsts tiesiskajā regulējumā tiekot paredzēta atšķirīga attieksme vecuma dēļ direktīvas 2. panta izpratnē, ņemot vērā, ka attieksme pret obligāto maksimālo vecumu sasniegušajiem tiesnešiem, prokuroriem un notāriem tajā nav tik labvēlīga kā pret citām joprojām strādājošām personām, kuras šo vecumu nav sasniegušas.

Lai uz tiesisko regulējumu, kurā paredzēta atšķirīga attieksme vecuma dēļ, neattiektos diskriminācijas aizliegums, šim regulējumam ir jāatbilst direktīvas 6. panta 1. punktā noteiktajām prasībām. Atbilstoši šajā tiesību normā noteiktajam, pirmkārt, attiecīgajam tiesiskajam regulējumam ir jābūt objektīvi attaisnotam ar leģitīmu mērķi un, otrkārt, šā mērķa sasniegšanas līdzekļiem ir jābūt atbilstīgiem un vajadzīgiem (samērīguma princips).

Šajā ziņā Komisija apgalvo, ka apstrīdētajā tiesiskajā regulējumā neesot nedz skaidri noteikts leģitīms mērķis, nedz arī šāds mērķis esot izsecināms no tā konteksta, kas jau pats par sevi esot direktīvas pārkāpums, ņemot vērā, ka šis apstāklis liedz veikt valsts tiesiskā regulējuma likumības un samērīguma pārbaudi tiesā. Jautājumā par pienākumu neizpildes konstatēšanas [administratīvajā] procedūrā norādīto mērķu leģitimitāti Komisija apgalvo, ka par diskriminācijas vecuma dēļ aizlieguma nepiemērošanu attaisnojošiem ir uzskatāmi tikai ar sociālās politikas jomu saistīti mērķi.

Visbeidzot, Komisijas ieskatā, apstrīdētais valsts tiesiskais regulējums neesot nedz atbilstīgs, nedz vajadzīgs, lai sasniegtu apgalvotos leģitīmos mērķus, ņemot vērā, ka i) ne vairāk kā pusotru gadu ilgs pārejas posms esot ārkārtīgi īss, ievērojot darba tiesisko attiecību obligātā maksimālā vecuma kraso samazinājumu no 70 līdz 62 gadu vecumam, un ii) pārejas posms neesot saskanīgs ar vecuma pensijas vispārīgo reformu, kuras gaitā vispārīgais pensijas vecums pieaugs no 62 līdz 65 gadiem astoņu gadu laikā no 2014. līdz 2022. gadam, līdz ar to - tikai divus gadus vēlāk - tiks no jauna palielināts obligātais maksimālais vecums šīm darba tiesiskajām attiecībām. Tādēļ Komisija uzskata, ka ar apstrīdēto valsts tiesisko regulējumu tiek nesamērīgi aizskartas attiecīgo tiesnešu, prokuroru un notāru tiesiskās intereses un ka tas pārsniedz tā mērķa sasniegšanai vajadzīgo.

____________

¹ - OV L 303, 16. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 5. nod., 4. sēj., 79. lpp. (turpmāk tekstā - "direktīva").