Lieta C‑429/12

Siegfried Pohl

pret

ÖBB Infrastruktur AG

(Oberlandesgericht Innsbruck lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pants – LESD 45. pants – Direktīva 2000/78/EK – Atšķirīga attieksme vecuma dēļ – Atsauces datuma noteikšana ierindošanai nākamajā darba samaksas kategorijā – Noilguma termiņš – Efektivitātes princips

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 16. janvāra spriedums

Eiropas Savienības tiesības – Tieša iedarbība – Valsts procesuālie noteikumi – Piemērošanas nosacījumi – Līdzvērtības un efektivitātes principa ievērošana – Konkrēta darba stāža neņemšanas vērā nesaderīgums ar Eiropas Savienības tiesībām – Konstatēšana spriedumos lietā C‑195/98 un C‑88/08 – Noilguma termiņš, kas sākas no līguma noslēgšanas dienas – Pieļaujamība

Savienības tiesībām, it īpaši efektivitātes principam, nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru trīsdesmit gadu noilguma termiņš, kas sākas, skaitot no dienas, kad ir noslēgts līgums, uz kura pamata ir noteikts atsauces datums, vai veikta ierindošana nepareizā darba samaksas kategorijā, tiek piemērots attiecībā uz darbinieka tiesībām pieprasīt pārvērtēt darba stāžu, kas jāņem vērā, lai noteiktu šo atsauces datumu.

Katras dalībvalsts tiesību sistēmā ir jānosaka šāda procesuālā kārtība, ar nosacījumu, ka, pirmkārt, šie noteikumi nedrīkst būt mazāk labvēlīgi par tiem, kas attiecas uz līdzīgām iekšēja rakstura prasībām (līdzvērtības princips), un, otrkārt, tie nedrīkst padarīt praktiski neiespējamu vai pārmērīgi grūtu to tiesību īstenošanu, kas piešķirtas Savienības tiesību sistēmā (efektivitātes princips).

Šajā ziņā nevar tikt uzskatīts, ka šāds noilguma noteikums ir pretrunā līdzvērtības principam, jo noilguma termiņš tiek piemērots neatkarīgi no fakta, vai norādītais tiesību pārkāpums attiecas uz Savienības tiesībām vai valsts tiesībām.

Attiecībā uz efektivitātes principu saprātīgu termiņu noteikšana prasības celšanai, kuru neievērošanas gadījumā prasības celšanas tiesības tiek zaudētas tiesiskās noteiktības interesēs, ir saderīga ar Savienības tiesībām, ciktāl šādi termiņi nepadara praktiski neiespējamu vai pārmērīgi grūtu to tiesību īstenošanu, kas piešķirtas Savienības tiesību sistēmā.

Attiecībā uz jautājumu, vai datumi, kuros attiecīgi pasludināti 2000. gada 30. novembra spriedums lietā C‑195/98 Österreichischer Gewerkschaftsbund un 2009. gada 18. jūnija spriedums lietā C‑88/08 Hütter, ietekmē valsts tiesībās noteiktā noilguma termiņa sākumu, ir jāatgādina, ka spriedumam prejudiciāla nolēmuma tiesvedībā nav konstatējošs, bet tikai deklaratīvs spēks. Turklāt pamatlietā piemērojamā noilguma termiņa sākums atkarīgs no valsts tiesībām. Tātad attiecīgie datumi, kuros pasludināti šie spriedumi, neietekmē pamatlietā aplūkotā noilguma termiņa sākumu, un tāpēc tiem nav nozīmes, lai pamatlietā novērtētu efektivitātes principa ievērošanu.

(sal. ar 23., 27. –32, 37. punktu un rezolutīvo daļu)