Paziņojums OV
Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Aker Warnow Werft GmbH un Kværner ASA iesniedza 2005. gada 16. februārī
(lieta T-68/05)
(tiesvedības valoda - angļu)
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 16. februārī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Aker Warnow Werft GmbH, Rostoka -Vārneminde [Rostok- Warnemünde] (Vācija), un Kværner ASA, Oslo (Norvēģija), kurus pārstāv advokāti B. Immerkamps [B. Immenkamp] un M. Šite [M. Schütte].
Prasītāju prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
pilnībā atcelt Komisijas 2004. gada 20. oktobra Lēmumu C 6/2000;
piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
1992. gada oktobrī Vācijas Privatizācijas aģentūra (Treuhandanstalt) privatizēja un pārdeva Norvēģijas Kværner grupai Austrumvācijas kuģu būvētavu Warnow Werft. Šīs privatizācijas ietvaros kuģu būvētavas pārstrukturēšanai tika piedāvāts vienreizējs pa daļām izmaksājams pabalsts. Par valsts atbalstu tika paziņots Komisijai, un tā to apstiprināja atsevišķos pozitīvos lēmumos.
Apstrīdētajā lēmumā Komisija secināja, ka prasītāji saņēma lielāku atbalstu, nekā bija vajadzīgs faktisko kuģu būvētavas līgumisko zaudējumu segšanai, un ka šī pārmērīgā atbalsta daļa bija jāatmaksā.
Lai pamatotu savu prasību, prasītāji apgalvo, ka Komisija pieļāva kļūdu tiesību piemērošanā, kā arī acīmredzamu kļūdu novērtējumā. Pēc prasītāju domām, summu, kas bija jāatmaksā kā ar EK līgumu nesaderīgs valsts atbalsts, Komisija bija apstiprinājusi savos pozitīvajos lēmumos, un tā ir uzskatāma par pastāvošu atbalstu. Prasītāji apgalvo, ka Komisija nebija tiesīga uzsākt formālu procedūru, lai atkārtoti novērtētu šī atbalsta saderību [ar kopējo tirgu] un liktu atmaksāt atbalsta daļu. Tie arī apgalvo, ka bija ievēroti visi Komisijas pozitīvajos lēmumos noteiktie nosacījumi, it īpaši pienākumi iesniegt ziņojumus par piesārņojumu un ievērot jaudas ierobežojumus. Prasītāji apgalvo, ka pozitīvajos lēmumos nebija Komisijas atruna attiecībā uz atbalsta apmēru un viss darbības atbalsts bija apstiprināts kā kopēja summa pēc pamatīgas iepriekšējas atbalsta vajadzības izvērtēšanas. Visbeidzot, prasītāji uzsver, ka pozitīvie lēmumi joprojām ir spēkā.
Prasītāji turklāt apgalvo, ka Komisija acīmredzami kļūdījās faktu novērtējumā, secinot, ka saņemtā valsts atbalsta summa pārsniedza radušos līgumiskos zaudējumus. Pēc prasītāju domām, Apstrīdētajā lēmumā norādītais atbalsta apmērs Komisijas pozitīvajos lēmumos vispār nav minēts. Bez tam Komisijas novērtētais līgumisko zaudējumu apmērs ir mazāks nekā faktiskie līgumiskie zaudējumi. Prasītāji arī apgalvo, ka Komisija saņemtā atbalsta aprēķinā iekļāva līdzekļus, kurus nevar uzskatīt par atbalstu, ieskaitot līdzekļus, par kuriem Kværner samaksāja pirkuma cenu. Turklāt prasītāji apgalvo, ka Komisija atstāja bez ievērības faktu, ka atļautā atbalsta apmērs tika saņemts tikai daļēji.
Prasītāji arī apgalvo, ka ir pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Pēc prasītāju domām, Komisija, neskatoties uz to, ka tās rīcībā bija visa būtiskā informācija, nerīkojās savlaicīgi. Prasītāji apgalvo, ka Komisija izmeklēšanu sāka tikai 1999. gadā, kaut gan tā, pēc prasītāju domām, bija pilnībā informēta par būtiskajiem faktiem kopš 1996. gada sākuma. Procedūra, kas uzsākta 2000. gadā, attiecās arī uz jauniem faktoriem, kas līdz tam laikam nebija izmeklēti un kuru izmeklēšanai pozitīvie lēmumi nedeva tiesisku pamatu.
Visbeidzot, prasītāji pakārtoti apgalvo, ka Komisija, nosakot atmaksājamo apmēru, neņēma vērā visas pārstrukturēšanas izmaksas. Prasītāji apgalvo, ka pārstrukturēšanai tika iztērēts daudz vairāk par atbalsta summu, kas tika saņemta šim mērķim.
____________