Prasība, kas celta 2012. gada 19. novembrī - Front Polisario/Padome

(lieta T-512/12)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Front populaire pour la libération de la saguia-el-hamra et du rio de oro (Front Polisario) (Laâyoune) (pārstāvis - C.-E. Hafiz, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

atcelt apstrīdēto aktu un līdz ar to visus tā īstenošanas aktus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus, attiecībā uz, pirmkārt, Padomes 2012. gada 8. marta Lēmumu 2012/497/ES par to, lai parakstītu Eiropas Savienības un Marokas Karalistes Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā par savstarpējiem liberalizācijas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, zivīm un zivsaimniecības produktiem, 1., 2. un 3. protokola un šo protokolu pielikumu aizstāšanu un grozījumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Nolīgumā, ar kuru izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses (OV L 241, 2. lpp.), kā arī, otrkārt, Komisijas 2012. gada 12. septembra Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 812/2012, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 747/2001 attiecībā uz Savienības tarifa kvotām dažiem Marokas izcelsmes lauksaimniecības produktiem un pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem (OV L 247, 7. lpp.).

Prasītāja uzskata, ka to kā sahravi tautas pārstāvi šie tiesību akti skar tieši un individuāli.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, pirmkārt, ir pārkāpts pienākuma norādīt pamatojumu princips, jo pamatojums bija sevišķi nepieciešams, ņemot vērā tiesisko vidi, un, otrkārt, ir pārkāptas tiesības tikt uzklausītam, jo nav notikušas konsultācijas ar Front Polisario.

Ar otro pamatu tiek apgalvots ar LESD 67. un LES 6. pantu aizsargāto pamattiesību un judikatūrā noteikto principu pārkāpums, ignorējot sahravi tautas tiesības uz pašnoteikšanos un iedrošinot Marokas Karalistes, kura, kā apgalvo prasītāja, ir okupētājvalsts, aneksijas politiku. Prasītāja turklāt apgalvo, ka ir pārkāpts LESD 7. pantā paredzētais saskaņotības princips suverenitātes principa neievērošanas dēļ, kā arī ir pārkāptas vērtības, uz kurām balstās Eiropas Savienība, un principi, kuri nosaka tās ārējo darbību pretrunā ar LES 2. pantu, 3. panta 5. punktu, 21. pantu un LESD 205. pantu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpti Eiropas Savienības noslēgtie starptautiskie nolīgumi, tostarp asociācijas līgums starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas vairākas starptautisko tiesību normas, tostarp tiesības uz pašnoteikšanos, līgumu relatīvā spēkā esamība [līgums nerada saistības un tiesības attiecībā uz trešo valsti], ka arī būtiskākās starptautisko humanitāro tiesību normas.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētie akti ir prettiesiski, jo Eiropas Savienības prettiesisko darbību atbilstoši starptautiskajām tiesībām sekas ir tādas, ka šie akti ir prettiesiski.

____________