Prasība, kas celta 2010. gada 28. janvārī - Nīderlande/Komisija

(lieta T-29/10)

Tiesvedības valoda - holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji - C. Wissels un Y. de Vries)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

daļēji atcelt Komisijas 2009. gada 18. novembra lēmumu lietā C 10/2009 (ex. N 138/2009) - Nīderlande, atbalsts ING Groep N.V.;

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apstrīdētajā lēmumā Komisija ir konstatējusi, ka atsevišķi Nīderlandes valsts noteiktie pasākumi attiecībā uz ING Groep N.V. ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, un ir atzinusi šo atbalstu par saderīgu ar kopējo tirgu ar zināmiem nosacījumiem. Kā norādīts lēmumā, atmaksas nosacījumu grozījumi attiecībā uz kapitāla ieguldījumu 5 miljardu EUR apmērā ir papildu valsts atbalsts.

Prasības pieteikums ir vērsts pret lēmuma 2. panta pirmo punktu, kurš cita starpā ir pamatots uz Komisijas secinājumu, ka atmaksas nosacījumu grozījumi attiecībā uz kapitāla ieguldījumu 5 miljardu EUR apmērā ir valsts atbalsts.

Pirmkārt prasītāja norāda, ka lēmums ir pretrunā LESD 107. pantam, ciktāl Komisija secināja lēmumā, ka grozījumi atmaksas nosacījumos attiecībā uz dalību ING pamatkapitālā bija papildu valsts atbalsts ING 2 miljardu EUR apmērā. Kā uzskata prasītāja, Komisija kļūdījās, klasificējot atmaksas nosacījumu grozījumus kā valsts atbalstu, šādu iemeslu dēļ:

ciktāl runa ir par valsts atbalstu, saskaņā ar lēmumu to veido pilna dalība ING pamatkapitālā; to nosacījumu grozījumi, saskaņā ar kuriem šo atbalstu var atmaksāt, nevar papildus šai dalībai veidot valsts atbalstu;

atmaksas nosacījumu grozījumi Komisijai bija jāiekļauj savā vērtējumā par dalību pamatkapitālā un tie nebija vērtējami atsevišķi;

ja Komisijai bija tiesības pašai vērtēt atmaksas nosacījumu grozījumus atbilstoši valsts atbalsta noteikumiem, tad tā ir pieļāvusi virkni kļūdu šajā vērtējumā;

Komisija savā vērtējumā kļūdaini neņēma vērā to, ka viens no iemesliem atmaksas nosacījumu grozījumiem bija panākt vēl lielāku atbilstību tirgum atbilstošiem atmaksas nosacījumiem.

Otrkārt, prasītāja norāda, ka lēmums ir pretrunā rūpības pienākumam, jo Komisija neievāca vajadzīgo informāciju par attiecīgajiem faktiem.

Treškārt, prasītāja uzskata, ka lēmumā ir pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu, jo Komisija nav pienācīgi pamatojusi savu uzskatu, ka grozījumi atmaksas nosacījumos bija papildu valsts atbalsts.

____________