PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)
2007. gada 14. martā (*)
Prasība atcelt tiesību aktu – Dempings – Krievijas izcelsmes silīcija imports – Kaitējums – Cēloņsakarība
Lieta T‑107/04
Aluminium Silicon Mill Products GmbH, Cuga [Zug] (Šveice), ko pārstāv A. Vilems [A. Willems] un L. Riesmans [L. Ruessmann], advokāti,
prasītāja,
pret
Eiropas Savienības Padomi, ko pārstāv M. Bišops [M. Bishop], pārstāvis, kam palīdz G. Berišs [G. Berrisch], advokāts,
atbildētāja,
ko atbalsta
Eiropas Kopienu Komisija, ko pārstāv T. Šarfs [T. Scharf] un K. Talabera Rica [K. Talabér Ricz], pārstāvji,
persona, kas iestājusies lietā,
par prasību atcelt Padomes 2003. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 2229/2003, ar ko ievieš galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts par Krievijas izcelsmes silīcija importu (OV L 339, 3. lpp.).
EIROPAS KOPIENUPIRMĀS INSTANCES TIESA(trešā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Jēgers [M. Jaeger], tiesneši V. Tīli [V. Tiili] un O. Cūcs [O. Czúcz],
sekretāre K. Kristensena [C. Kristensen], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2005. gada 9. novembrī,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas rašanās fakti
1 Prasītāja ir sabiedrība, kas izveidota atbilstoši Šveices tiesībām un kas cita starpā nodarbojas ar pusgatavu silīcija produktu tirdzniecību Kopienas tirgū. Tā iegādājas silīciju no diviem ražotājiem SUAL Kremny‑Ural LLC (SKU) un JSC ZAO Kremny (ZAO). Šīs abas sabiedrības pieder OAO SUAL (SUAL). Tā kā šo sabiedrību un prasītāju kontrolē tas pats akcionārs, proti, SUAL International Ltd, SKU un ZAO ir ražotāji, kas ir saistīti ar prasītāju.
2 Silīcijs ir prece, kas tiek tirgota gabalu, graudu, granulu vai pulvera veidā un kas tiek ražota dažādās kvalitātes pakāpēs, kas cita starpā atšķiras pēc dzelzs un kalcija satura, kā arī citu mikroelementu klātbūtnes. Attiecībā uz šīs lietas priekšmetu – silīciju, kurā silīcijs veido no 95 % līdz 99,99 %, Kopienu tirgū ir iespējams identificēt divas lietotāju grupas: ķīmiskās rūpniecības lietotāji, silīcija ražotāji, kas ir lielākā grupa, un metalurģiskās rūpniecības lietotāji, kas ražo alumīniju.
3 Pēc EuroAlliages (Dzelzs sakausējumu rūpnieku koordinācijas komiteja) sūdzības Komisija uzsāka antidempinga procedūru attiecībā uz Krievijas izcelsmes silīcija importu, piemērojot Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1996, L 56, 1. lpp.), kurā pēdējie grozījumi veikti ar Padomes 2002. gada 5. novembra Regulu (EK) Nr. 1972/2002 (OV L 305, 1. lpp., turpmāk tekstā – “Pamatregula”). Paziņojums par lietas izskatīšanas uzsākšanu tika publicēts 2002. gada 12. oktobrī (OV C 246, 12. lpp.).
4 2003. gada 10. jūlijā Komisija pieņēma Regulu (EK) Nr. 1235/2003 par pagaidu antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes silīcija importam (OV L 173, 14. lpp., turpmāk tekstā – “Pagaidu regula”). Pamatojoties uz veikto izmeklēšanu par dempingu un kaitējumu no 2001. gada 1. oktobra līdz 2002. gada 30. septembrim (turpmāk tekstā – “Izmeklēšanas periods” jeb “IP”) un izpētot tendences attiecībā uz kaitējumu no 1998. gada 1. janvāra līdz Izmeklēšanas perioda beigām (turpmāk tekstā – “Izpētes posms”), tā noteica pagaidu antidempinga maksājumus 25,2 % apmērā Krievijas izcelsmes SKU un ZAO ražotā silīcija, kura silīcija saturs ir mazāks par 99,99 % pēc svara un kas atbilst KN kodam 2804 69 00, importam.
5 Pagaidu regulā ir iekļauta vairāku ekonomikas rādītāju attīstības apskate attiecībā uz Eiropas silīcija tirgus un Krievijas ražotāju–eksportētāju, kā arī Kopienas ražošanas nozares stāvokli, kuras dati ir šādi:
Tabula Nr. 1
Kopienas patēriņš (balstoties uz tirdzniecības apjomu)
| | 1998 | 1999 | 2000 | 2001 | IP |
Tonnas | 290 684 | 325 234 | 388 938 | 373 950 | 371 540 |
Indekss Attīstība | 100 | 112 + 12 % | 134 + 20 % | 129 – 4 % | 128 – 1 % |
Tabula Nr. 3
Tirgus daļas importam no Krievijas (balstoties uz tirdzniecības apjomiem)
| | 1998 | 1999 | 2000 | 2001 | IP |
Procenti no ES tirgus | 3,7 | 1,9 | 3,6 | 4,5 | 4,8 |
Attīstība (procentu punkti) | | – 1,8 % | + 1,7 % | + 0,9 % | + 0,3 % |
Tabula Nr. 4
Vidējā cena importa dempingam
| | 1998 | 1999 | 2000 | 2001 | IP |
Cena euro | 1048 | 963 | 1131 | 999 | 929 |
Indekss Attīstība | 100 | 92 – 8 % | 108 + 17 % | 95 – 12 % | 89 – 7 % |
Tabula Nr. 8
(Kopienas ražošanas nozares) tirdzniecības apjoms
| | 1998 | 1999 | 2000 | 2001 | IP |
Tonnas | 86 718 | 114 587 | 133 568 | 128 219 | 136 421 |
Indekss Attīstība | 100 | 132 + 32 % | 154 + 17 % | 148 – 7 % [– 4 % skat. turpmāk 87. punktu] | 157 + 6 % |
Tabula Nr. 9
Kopienas ražošanas nozares silīcija tirdzniecības cena
| | 1998 | 1999 | 2000 | 2001 | PE |
Euro par tonnu | 1415 | 1184 | 1231 | 1271 | 1185 |
Indekss Attīstība | 100 | 84 – 16 % | 87 + 4 % | 90 + 3 % | 84 – 7 % |
Tabula Nr. 10
(Kopienas ražošanas nozares) tirgus daļas
| | 1998 | 1999 | 2000 | 2001 | PE |
Procenti no tirgus | 29,8 | 35,2 | 34,3 | 34,3 | 36,7 |
Indekss | 100 | 118 | 115 | 115 | 123 |
Tabula Nr. 12
(Kopienas ražošanas nozares) rentabilitāte
| | 1998 | 1999 | 2000 | 2001 | PE |
Rentabilitāte (procentos) | 12,6 | 1,8 | 5,0 | 1,7 | – 2,1 |
Attīstība | | – 10,8 % | + 3,2 % | – 3,3 % | – 3,8 % |
6 2003. gada 22. decembrī Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 2229/2003, ar ko ievieš galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts par Krievijas izcelsmes silīcija importu (OV L 339, 3. lpp., turpmāk tekstā – “Apstrīdētā regula”). Apstrīdētā regula SKU un ZAO saražotā silīcija importam nosaka antidempinga maksājuma likmi 22,7 % apmērā.
Process un lietas dalībnieku prasījumi
7 Prasītāja iesniedza šo prasību ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā tika saņemts 2004. gada 16. martā.
8 Ar Pirmās instances tiesas trešās palātas priekšsēdētāja 2005. gada 26. janvāra rīkojumu Komisijai tika atļauts iestāties lietā, lai atbalstītu Padomes prasījumus. Tomēr tā atteicās iesniegt rakstveida apsvērumus.
9 Noklausoties tiesneša referenta ziņojumu, Pirmās instances tiesa (trešā palāta) nolēma sākt mutvārdu procesu un procesa organizatorisko pasākumu ietvaros aicināja lietas dalībniekus rakstiski atbildēt uz dažiem jautājumiem. Lietas dalībnieki to veica noteiktajā termiņā.
10 Lietas dalībnieku paskaidrojumi un atbildes uz Pirmās instances tiesas jautājumiem tika uzklausīti 2005. gada 9. novembra tiesas sēdē.
11 Prasītāja lūdz Pirmās instances tiesu:
– atzīt prasību par pieņemamu;
– atcelt Apstrīdēto regulu tiktāl, ciktāl tā uzliek maksājumus SKU un ZAO eksportam;
– piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
12 Padome lūdz Pirmās instances tiesai:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Par prasību atcelt tiesību aktu
13 Savas prasības atcelt tiesību aktu pamatojumā prasītāja norāda uz pieciem pamatiem. Pirmais pamats, kas ir saistīts ar iespējami kļūdaino “līdzīga izstrādājuma” definīciju, balstīts uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā un Pamatregulas 1. panta 4. punkta un 6. panta 7. punkta pārkāpumu. Otrais pamats par eksporta cenas noteikšanu balstīts uz Pamatregulas 2. panta 9. punkta un EKL 253. panta pārkāpumu. Trešais pamats, kas ir saistīts ar būtiska kaitējuma pastāvēšanas konstatēšanu, balstīts uz Pamatregulas 3. panta 2. un 5. punkta, Līguma par vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 VI panta īstenošanu (OV L 336, 103. lpp.), kas iekļauts Līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu 1.A pielikumā, 3.1. un 3.4. panta, kā arī EKL 253. panta pārkāpumu. Ceturtais pamats par cēloņsakarību starp importu, kas, iespējams, ir dempinga priekšmets, un kaitējumu, balstīts uz Pamatregulas 3. panta 2., 6. un 7. punkta un Līguma par vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 VI panta īstenošanu 3.1. un 3.5. panta pārkāpumu, uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kā arī EKL 253. panta pārkāpumu. Piektais pamats, kas ir saistīts ar metodi, kas ir izmantota, lai noteiktu kaitējuma novēršanas līmeni, balstīts uz Pamatregulas 3. panta 3. punkta un EKL 253. panta pārkāpumu.
14 Pirmās instances tiesa uzskata, ka vispirms ir jāizskata trešā pamata pirmā daļa, kas balstīta uz Pamatregulas pārkāpumu, konstatējot būtisku kaitējumu šīs regulas 3. panta izpratnē, un ceturtā pamata pirmā daļa, kas balstīta uz Pamatregulas pārkāpumu sakarā ar iespējami kļūdainu cēloņsakarības konstatēšanu starp Apstrīdētajā regulā norādīto kaitējumu un importa dempingu.
Lietas dalībnieku argumenti
15 Prasītāja atgādina, ka saskaņā ar Apstrīdēto regulu attiecībā uz kaitējuma rādītājiem Kopienas rūpniecības nozarē laika posmā no 1998. gada līdz 2000. gadam notika pozitīva attīstība, bet pēc tam, laika posmā no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam, notika negatīva attīstība, it īpaši cenas ziņā. Tā uzskata, ka Kopienu iestādes nav norādījušas, ka galvenie cenu samazinājumi Kopienas ražošanas nozarē notika arī laika posmā no 1998. gada līdz 1999. gadam.
16 Papildus tā attiecībā uz Apstrīdētās regulas 44. apsvērumā minēto apgalvojumu, ka “laika posmā no 2000. gada līdz IP gandrīz visi [Kopienas rūpniecības nozares] rādītāji vai nu palielinājās tikai nedaudz, vai saglabājās nemainīgi, vai samazinājās”, norāda, ka vienīgie rādītāji, kuru attīstība bija negatīva, bija cenu rādītāji, rentabilitāte un naudas plūsma, bet visu citu rādītāju attīstība bija tikai pozitīva. Tā šajā sakarā īpaši norāda uz ražošanas pieaugumu un Kopienu rūpniecības nozares ražošanas jaudas pieaugumu. Papildus tā uzsver, ka cenu samazinājumi atbilst lielam ražošanas pieaugumam, kā arī ražošanas jaudas, tirdzniecības apjoma un Kopienas uzņēmumu tirgus daļu pieaugumam. Tādējādi 1999. gadā un Izmeklēšanas perioda laikā Kopienas ražotāju tirdzniecības apjomi pieauga attiecīgi par 32 % un 6 %.
17 Attiecībā uz Padomes argumentu, ka papildus trīs iepriekš minētajiem rādītājiem arī kapitālieguldījumu līmenis un peļņa no tiem ir samazinājušies, prasītāja atbild, ka tās ir loģiskas sekas apstāklim, ka no 1998. gada līdz 2000. gadam Kopienas ražošanas nozarē tika veikti lieli kapitālieguldījumi, lai palielinātu ražošanu, atbildot uz pieprasījuma pieaugumu, un ka šāds kapitālieguldījumu līmenis nevarēja tikt saglabāts turpmākajos gados, kad notika pieprasījuma samazināšanās.
18 Prasītāja uzskata, ka iepriekš minētie apgalvojumi pierāda, ka Padome nav ņēmusi vērā vairākus apstākļus un nav arī pareizi novērtējusi tos apstākļus, kas ir ņemti vērā, tādējādi pārkāpjot Pamatregulas 3. panta 5. punktu.
19 Visbeidzot, tiesas sēdē prasītāja norādīja, ka Apstrīdētās regulas 46. apsvērumā minētais konstatējums, ka no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas ir samazinājušās, ir kļūdains, jo tas neatbilst Pagaidu regulā minētajiem datiem.
20 Attiecībā uz iespējami kļūdaino cēloņsakarības vērtējumu prasītāja uzskata, ka Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes attīstībā izšķirošā loma ir bijusi pieprasījuma pēc silīcija attīstībai. Labvēlīgā attīstība, kas notika no 1998. gada līdz 2000. gadam, proti, lielais ražošanas un tirdzniecības pieaugums, galvenokārt notika sakarā ar silīcija pieprasījuma palielināšanos par 32 %, nevis Kopienas ražotāju lēmumiem veikt kapitālieguldījumus jaunās ražotnēs.
21 Līdzīgā veidā Kopienas rūpniecības cenu (un rentabilitātes) samazināšanās no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam galvenokārt atspoguļo pieprasījuma pēc silīcija samazināšanos un apstākli, ka Kopienu ražotāji, realizējot agresīvu cenu politiku, bija palielinājuši savas tirgus daļas tirgū, kas samazinājās. Prasītāja piebilst, ka vēlēšanās tik ātri palielināt apjomus tirdzniecībai ar metalurģiskās rūpniecības lietotājiem (vienīgais tirgus Krievijas izcelsmes silīcija importam, turpmāk tekstā – “imports no Krievijas”) dabiski lika nozīmīgi samazināt tirdzniecības cenas un izraisīja cenu samazināšanos (par 19 %), kas ir ievērojamāka par importa no Krievijas cenu samazināšanos (11 %). Līdz ar to imports no Krievijas nav ietekmējis Kopienas rūpniecības produktu tirdzniecību un cenu.
22 Papildus tā norāda, ka Krievijas ražotāju–eksportētāju tirgus daļu pieaugums no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam veidoja tikai daļu no Kopienas ražotāju tirgus daļu pieauguma. Jebkādā gadījumā nav iedomājams, ka Krievijas ražotāji–eksportētāji, kuru tirgus daļa bija mazāka par 5 %, varētu noteikt cenas Eiropas tirgū.
23 Prasītāja apgalvo, ka Padome savā aizstāvības rakstā neapstrīd un neaplūko svarīgākos faktiskos apstākļus. Šie apstākļi ir šādi. Pirmkārt, 2001. gadā notika pieprasījuma no ķīmiskās rūpniecības puses pieauguma apstāšanās un Izmeklēšanas perioda laikā notika būtisks Kopienas ražotāju pārdotās produkcijas ķīmiskās rūpniecības lietotājiem samazinājums. Otrkārt, Izmeklēšanas perioda laikā notika liels Kopienas ražotāju pārdotās produkcijas metalurģiskās rūpniecības lietotājiem pieaugums. Tas ir viens no galvenajiem Kopienas ražošanas nozares vidējās cenas samazinājuma iemesliem. Treškārt, vienlaicīgi notika Kopienas ražotāju cenas, kas tika piedāvāta metalurģijas lietotājiem, samazinājums par aptuveni 10 %. Ceturtkārt, cenu samazinājums bija daudz nozīmīgāks nekā importa no Krievijas cenu samazinājums tajā pašā laika posmā.
24 Attiecībā uz Krievijas ražotāju–eksportētāju un Kopienas ražotāju cenu starpību tā uzskata, ka šo atšķirību izskaidro vairāki apstākļi, kā atšķirība produktu sajaukumā vai atšķirība vietējo produktu cenā.
25 Uz Padomes argumentu par iespējamo Krievijas ražotāju–eksportētāju cenu samazinājumu no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam kumulatīvajām sekām prasītāja atbild, ka Krievijas cenu līmenis jau bija būtiski zemāks par Kopienas ražošanas nozares vidējo cenu 2000. gadā un ka imports no Krievijas veidoja aptuveni vienu desmito daļu no Kopienas rūpniecības tirgus, kas norāda, ka importa no Krievijas cenas neradīja būtisku konkurenci Kopienas rūpniecības cenām.
26 Visbeidzot, tā norāda, ka Kopienu iestādes ir pārkāpušas Pamatregulas 3. panta 2., 6. un 7. punktu, pilnībā neatspoguļojot visus faktus un bez importa dempinga neņemot vērā visus zināmos apstākļus, kas rada kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.
27 Attiecībā uz būtiska kaitējuma konstatējumu Padome uzsver, ka, lai arī no 1998. gada līdz 1999. gadam notika būtisks cenu samazinājums, tomēr cenas vēlāk pieauga, lai būtiski samazinātos no 2001. gada līdz Izmeklēšanas perioda beigām. Šis otrais cenu samazinājums notika vienlaicīgi ar importa no Krievijas pieaugumu. Tā arī norāda, ka no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam cenas, rentabilitāte un naudas plūsma samazinājās. Turklāt kapitālieguldījumi samazinājās par 26 % un peļņa no tiem samazinājās par 26,1 %, un vidējās algas pieaugums bija mazāks par inflāciju (zem 1 % gadā). Tas pats attiecas uz visu Izpētes posmu.
28 Attiecībā uz prasītājas argumentu, ka negatīvā attīstība kapitālieguldījumu un peļņas no kapitālieguldījumiem jomā ir sekas būtiskiem kapitālieguldījumiem ražošanas jaudas pieaugumā (skat. iepriekš 17. punktu) Padome atbild, ka tas ir nepamatots un neprecīzs, jo Kopienas ražošanas nozares jauda ir regulāri pieaugusi līdz 2001. gadam.
29 Padome arī norāda, ka pretēji prasītājas apgalvotajam nav bijis nekāda liela tirdzniecības apjoma pieauguma, ne arī tirgus daļu būtiska pieauguma no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam. Šajā laika posmā Kopienas ražošanas nozares saražotās produkcijas apjoms pieauga par 2 % un tās tirgus daļas pieauga par 2,4 procentu punktiem. Šajā sakarā Padome tiesas sēdē skaidri atzina, ka Apstrīdētās regulas 46. apsvērumā, kurā ir apgalvots, ka Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas ir būtiski samazinājušās, ir pieļauta kļūda, bet tā arī norādīja, ka prasītāja pirmo reizi šo apstākli ir minējusi tiesas sēdē, kas to padara par novēlotu argumentu un tādējādi tas ir nepieņemams atbilstoši Pirmās instances tiesas reglamenta 44. un 46. pantam.
30 Padome kopumā uzskata, ka prasītājas apgalvojumi par Pamatregulas pārkāpumiem ir nepamatoti un ka tā Pagaidu regulas 33.–73. apsvērumā un Apstrīdētās regulas 37.–48. apsvērumā ir pareizi izskatījusi visus nozīmīgos kaitējuma apstākļus.
31 Papildus tā norāda, ka prasītāja neprecizē apstākļus, ko Padome nav izvērtējusi, vai arī kādā veidā izvērtējums ir nepietiekams. Šajā sakarā tā atsaucas uz Tiesas 1993. gada 1. februāra rīkojumu lietā C‑318/92 P Moat/Komisija (Recueil, I‑481. lpp.) un Pirmās instances tiesas 1995. gada 12. janvāra spriedumu lietā T‑102/92 Viho/Komisija (Recueil, II‑17. lpp.), atbilstoši kuriem apgalvojumi ir precīzi jāformulē prasības pieteikumā.
32 Atbilstoši cēloņsakarībai starp kaitējumu un importa dempingu Padome apgalvo, ka pieejamie dati apstrīd apgalvojumu, ka Kopienas ražošanas nozarei ir noteicoša loma tirdzniecības cenu noteikšanā metalurģiskās rūpniecības lietotājiem. Tā atgādina, ka no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam vidējās Krievijas cenas pastāvīgi bija zemākas par Kopienas ražošanas nozares vidējām cenām un tas pats būtu novērojams arī tad, ja tiktu ņemta vērā tikai metalurģiskajai rūpniecībai pārdotā produkcija.
33 Turklāt tā apstrīd prasītājas argumentu, ka Krievijas cenas nevarētu radīt Kopienas ražošanas nozares cenu samazinājumu, jo tās ir samazinājušās vairāk nekā Krievijas cenas. Tā šajā sakarā norāda, ka Krievijas cenas visā Izmeklēšanas periodā samazinājās par 11 %. Turklāt tā apgalvo, ka, analizējot cēloņsakarību, importa dempinga cenu samazinājuma apmēram un Kopienas ražošanas nozares cenu samazinājuma apmēram nav nozīmes, jo importa cenas ir zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Tā kā kopš 2000. gada Krievijas cenu līmenis bija būtiski zemāks par Kopienas ražošanas nozares cenām un pēc tam tas ir vēl vairāk samazinājies, būtu saprātīgāk uzskatīt, ka Kopienas cenu samazinājuma iemesls ir importa no Krievijas cenas.
34 Padome uzskata, ka prasītājas arguments, ka cenu un Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes samazināšanās no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam atspoguļo tirgus samazināšanos, nav pamatots. Šajā sakarā tā norāda, ka Kopienas ražošanas nozares tirdzniecības apjoms nedaudz pieauga no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam. No tā Padome secina, ka pieprasījuma samazinājums neietekmēja Kopienas ražošanas nozares produkcijas tirdzniecību. Turklāt neliels Kopienas ražošanas nozares tirgus daļu pieaugums iepriekš minētajā laika posmā ir loģiskas sekas tirdzniecības stabilitātei tirgū, kas samazinās. Tā atgādina, ka prasītājai arī pieauga tirgus daļas šajā laika posmā.
35 Padome arī noliedz Kopienas ražošanas nozares tirgus daļu palielināšanās ietekmi uz tās cenām. Tā apgalvo, ka Pagaidu regulas 52. apsvērumā Komisija ir izskatījusi šo jautājumu un tā uzskatīja, ka 2001. gadā Kopienas ražošanas nozare zaudēja tirdzniecības apjomus līdzko tā mēģināja saglabāt savas cenas un šos apjomus atguva Izmeklēšanas periodā, pārdodot par zemākām cenām. No šīs hipotēzes Padome secina, ka Kopienas ražošanas nozare bija nokļuvusi grūtībās dēļ konkurences no Krievijas, ko raksturo īpaši zemu noteiktās cenas un būtisks metalurģiskās rūpniecības lietotājiem pārdotās produkcijas apjoma pieaugums. Secinājumā Kopienas ražošanas nozares tirdzniecības apjomu pieaugums un cenu samazinājums Izmeklēšanas periodā ir aizsargpasākumi, atbildot uz konstatēto apjomu samazināšanos 2001. gadā un jaunu cenu samazinājumu no Krievijas puses.
36 Padome uzskata, ka pieejamie dati apstiprina tās secinājumus. Tā apgalvo, ka prasītāja neapstrīd to, ka Krievijas cenas vienmēr ir bijušas zemākas par Kopienas cenām, pat ja tiktu ņemta vērā tikai Kopienas ražošanas nozares pārdotā produkcija metalurģijas rūpniecības lietotājiem.
37 Attiecībā uz prasītājas argumentu, ka imports no Krievijas nevarēja radīt īstu spiedienu uz Kopienas ražošanas nozares cenām sakarā ar tā mazajām tirgus daļām, Padome norāda, ka tam nav nozīmes, jo no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam imports no Krievijas vienmēr pārsniedza minimālo līmeni.
38 Attiecībā uz prasītājas secinājumiem par pieprasījuma pēc ķīmiskajai rūpniecībai domātā silīcija samazināšanos Padome apgalvo, ka tie arī ir nepareizi. Šajā sakarā tā norāda, – kā tas ir izskaidrots Apstrīdētās regulas 63. apsvērumā – ka Izmeklēšanas periodā Kopienas ražošanas nozares produkcija, kas tika pārdota ķīmiskās rūpniecības lietotājiem, samazinājās par 4783 tonnām silīcija. Šis apjoms atbilst tikai 1,3 % no kopējā Kopienas patēriņa. Tomēr šajā laika posmā imports no Krievijas sasniedza aptuveni 18 000 tonnas, jeb 4,8 % no kopējā Kopienas patēriņa. Padome apliecina, ka šie apjomi un līdz ar to arī pieprasījuma pēc ķīmiskajai rūpniecībai domātā silīcija samazināšanās nevar atspēkot cēloņsakarību starp importa dempingu un kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.
39 Kopumā attiecībā uz Pamatregulas pārkāpumu Padome apgalvo, ka prasītāja ir kļūdījusies, lasot šo tiesību aktu. Padome uzskata, ka Pamatregulas 3. panta 2. punkts neliek iestādēm atspoguļot pilnīgi visus apstākļus. Šie noteikumi liek iestādēm analizēt apstākļus objektīvā veidā, ko tās arī ir darījušas gan Apstrīdētajā regulā, gan Pamatregulā. Tā arī uzskata, ka prasītāja pietiekami neprecizē apstākļus, kurus iestādes nav ņēmušas vērā.
40 Komisija atbalsta Padomes argumentāciju.
Pirmās instances tiesas vērtējums
Par trešā pamata pirmo daļu, kas ir balstīta uz Pamatregulas pārkāpumu sakarā ar kaitējuma rādītāju kļūdainu vērtējumu Apstrīdētajā regulā
41 Pamatregulas 3. panta 2. punkts nosaka:
“Zaudējumu [kaitējuma] noteikšanā pamatojas uz tiešiem pierādījumiem un objektīvi pārbauda gan a) importa par dempinga cenām apjomu un ietekmi uz līdzīgu preču cenām Kopienas tirgū, gan b) šāda importa turpmāko ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari.”
42 Attiecībā uz importa dempinga sekām uz attiecīgo Kopienas ražošanas nozari Pamatregulas 3. panta 5. punkts nosaka:
“Pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz attiecīgo Kopienas ražošanas nozari, novērtē visus būtiskos ekonomikas faktorus un indeksus, kas raksturo nozares stāvokli [..] faktisko dempinga starpības lielumu, faktisko un iespējamo noieta, peļņas, produkcijas izlaides, tirgus daļas, ražīguma, investīciju nestās peļņas, jaudas izmantošanas samazinājumu, faktorus, kas ietekmē cenas Kopienā, faktisko un iespējamo ietekmi uz naudas plūsmu, preču krājumiem, nodarbinātību, darba samaksu, izaugsmi, spēju piesaistīt kapitālu vai investīcijas. Šis uzskaitījums nav visaptverošs, un neviens no šiem faktoriem nevar droši norādīt, kāds lēmums būtu jāpieņem.”
43 Atbilstoši pastāvīgai judikatūrai kaitējuma novērtēšanai ir nepieciešams veikt sarežģītu ekonomisku jautājumu izvērtējumu. Šajā procesā Kopienu iestādēm ir plaša diskrecionārā vara (Tiesas 1991. gada 7. maija spriedums lietā C‑69/89 Nakajima/Padome, Recueil, I‑2069. lpp., 86. punkts, un Pirmās instances tiesas 1995. gada 28. septembra spriedums lietā T‑164/94 Ferchimex/Padome, Recueil, II‑2681. lpp., 131. punkts). Līdz ar to Kopienu tiesai savas kontroles ietvaros ir jāpārbauda tikai procesuālo normu ievērošana, apstākļu, uz kuriem balstīts apstrīdētais risinājums, faktiskā pareizība, acīmredzamas kļūdas šo apstākļu novērtējumā neesamība un pilnvaru nepareizas izmantošanas neesamība (iepriekš minētais Pirmās instances tiesas spriedums lietā Ferchimex/Padome, 67. punkts, un 1999. gada 28. oktobra spriedums lietā T‑210/95 EFMA/Padome, Recueil, II‑3291. lpp., 57. punkts).
44 Tādējādi šajā lietā ir jāpārbauda, vai Padome Apstrīdētajā regulā ir pārkāpusi savu plašo diskrecionāro varu, konstatējot būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.
45 Apstrīdētās regulas 44. apsvērums, kas atkārto Pagaidu regulas 71. apsvērumu, nosaka:
“Tomēr attiecībā uz kaitējuma rādītājiem [..] galvenā pozitīvā attīstība Kopienas rūpniecības nozarē notika laika posmā no 1998. gada līdz 2000. gadam. Laika posmā no 2000. gada līdz IP gandrīz visi rādītāji vai nu palielinājās tikai nedaudz, vai saglabājās nemainīgi, vai samazinājās. Šajā laikā Kopienas ražošanas nozarei nodarītais būtiskais kaitējums ir visuzskatāmākais.”
46 Apstrīdētās regulas 45. apsvērums nosaka:
“[..] Kopienas ražošanas nozares nosacīti labais sniegums līdz 2000. gadam ir tieši saistīts ar Kopienas ražošanas nozares lēmumu ieguldīt papildu līdzekļus Kopienas ražošanas iekārtās. Kopienas uzņēmumu ražošanas apjoms, ražošanas jauda, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, nodarbinātība un produktivitāte tiešām palielinājās.”
47 Attiecībā uz nākamo laika posmu, t.i., starp 2000. gadu un Izmeklēšanas periodu, Padome Apstrīdētās regulas 46. apsvērumā precizē:
“Ņemot vērā importa pieaugumu par dempinga cenām no Krievijas, stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē pasliktinājās. Tirgus daļa, naudas plūsma, ieguldījumi un peļņa no kapitālieguldījumiem būtiski samazinājās.”
48 Turklāt Apstrīdētās regulas 47. apsvērumā Padome norāda, ka “vēl jo vairāk, citu kaitējuma rādītāju tendences un jo īpaši rentabilitātes samazināšanās un Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu pazemināšanās attiecīgajā laika periodā ļauj secināt, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums”.
49 No tā Padome Apstrīdētās regulas 48. apsvērumā secina, ka “Kopienas ražošanas nozarei IP laikā ir nodarīts būtisks kaitējums, jo īpaši attiecībā uz cenām un rentabilitāti” un “ka apstiprina pagaidu regulas 71. līdz 73. apsvērumā minētos secinājumus”.
50 Prasītāja vispirms pārmet Padomei, ka tā nav norādījusi, ka Kopienas ražošanas nozare ir samazinājusi cenas ne tikai laika posmā no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam, bet arī no 1998. līdz 1999. gadam.
51 Šajā sakarā ir jānorāda, ka atbilstoši Pagaidu regulā norādītajiem datiem Kopienas ražošanas nozare vispirms 1999. gadā būtiski samazināja cenas par 16 %, pēc tam 2000. gadā tās palielināja par 4 % un 2001. gadā – par 3 %, bet vēlāk Izmeklēšanas perioda laikā samazināja par 7 %. Tādējādi Izmeklēšanas periodā tirdzniecības cenas tikai atgriezās 1999. gada līmenī (skat. iepriekš 5. punktā tabulu Nr. 9).
52 No šiem skaitļiem izriet, ka galvenais Kopienas ražošanas nozares cenu pazeminājums notika 1999. gadā, nevis laika posmā no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam. Padome Apstrīdētās regulas 44. apsvērumā norāda, ka galvenā pozitīvā attīstība Kopienas rūpniecības nozarē notika laika posmā no 1998. gada līdz 2000. gadam. Tas norāda, ka Kopienas ražošanas nozares produkcijas cenas ir viens apstāklis starp citiem, kas ir jāņem vērā kaitējuma novērtējuma ietvaros, un ka tas pats par sevi nav noteicošais, jo citi apstākļi var ne tikai kompensēt šo pasliktināšanos, bet arī ļaut Padomei secināt, ka ražošanas nozares stāvoklis ir uzlabojies. Tādējādi nevar secināt, ka Apstrīdētā regula ir prettiesiska tādēļ, ka tajā nav norāžu uz to, ka Kopienas ražošanas nozares galvenais cenu samazinājums notika 1999. gadā, ņemot vērā arī apstākli, ka no Pagaidu regulas izriet, ka laika posmā no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam cenas arī samazinājās.
53 Tomēr tā kā Padome secināja, ka Kopienas ražošanas nozarei ir ticis nodarīts kaitējums Izmeklēšanas perioda laikā, it īpaši cenu un rentabilitātes jomā, tad tā arī loģiski secināja, ka pretēji laika posmam no 1998. gada līdz 2000. gadam citi kaitējuma apstākļi nevarēja kompensēt konstatēto cenu un rentabilitātes samazinājumu Izmeklēšanas perioda laikā. Līdz ar to Pirmās instances tiesai ir jāpārbauda, vai – kā to apgalvo prasītāja – Padome nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.
54 Šajā sakarā attiecībā uz laika posmu no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam, kas atbilst Izpētes posma otrajai pusei, Padome norāda, ka “gandrīz visi rādītāji vai nu palielinājās tikai nedaudz, vai saglabājās nemainīgi, vai samazinājās” un ka “šajā laikā Kopienas ražošanas nozarei nodarītais būtiskais kaitējums ir visuzskatāmākais”. Ir jākonstatē, ka šajā apgalvojumā Padome neveic nekādu dažādo kaitējuma apstākļu salīdzināšanu, kaut arī tā atzīst, ka daži no tiem bija labvēlīgi, līdz ar to šis apgalvojums nekādā veidā nepierāda Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu laika posmā no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam.
55 Turklāt Padome Apstrīdētās regulas 46. apsvērumā uzskata, ka laika posmā no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē pasliktinājās, norādot, ka “tirgus daļa, naudas plūsma, ieguldījumi un peļņa no kapitālieguldījumiem būtiski samazinājās”. Padome, 47. apsvērumā uzsverot citu kaitējuma rādītāju tendences un jo īpaši rentabilitātes samazināšanos un Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu pazemināšanos attiecīgajā laika periodā, secina, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums.
56 Tomēr, kā to norāda prasītāja, ir jākonstatē, no vienas puses, ka, veicot šādu analīzi, Padome nemaz nav atsaukusies uz apstākli, ka visa Izpētes posma laikā dažkārt notika būtisks progress attiecībā uz ražošanas apjomu (+ 34 %), jaudu (+ 30 %), jaudas izmantošanu (+ 3 procentu punkti), Kopienas saražotās produkcijas pārdošanas apjomu (+ 57 %), tirgus daļām (+ 23 %, vai + 6,9 procentu punkti), krājumiem (– 29 %), nodarbinātību (+ 16 %) un produktivitāti (+ 15 %), un, no otras puses, attiecībā tikai uz laika posmu no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam Padome nav norādījusi, ka daži būtiski apstākļi ir pierādījuši pozitīvu attīstību. Tādējādi bez nelielas stāvokļa uzlabošanās nodarbinātības un samaksas jomā ir īpaši jāuzsver, ka Kopienas saražotās produkcijas pārdošanas apjoms ir palielinājies par 2 %, Izmeklēšanas perioda laikā sasniedzot 136 421 tonnu rekordlīmeni un ražošanas jaudai palielinoties par 2,5 %.
57 Papildus ir jāatgādina, ka Padome Apstrīdētās regulas 46. apsvērumā apgalvo, ka laika posmā no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam “tirgus daļa, naudas plūsma, ieguldījumi un peļņa no kapitālieguldījumiem būtiski samazinājās”.
58 Šajā sakarā prasītāja tomēr tiesas sēdē ir norādījusi, ka Apstrīdētās regulas 46. apsvērumā ir kļūdaini konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas ir būtiski samazinājušās.
59 Padome ir atzinusi šo kļūdu, bet tā uzskata, ka šis arguments ir minēts novēloti un tāpēc to Pirmās instances tiesa nevar ņemt vērā.
60 Ir jāatgādina, ka no Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 48. panta 2. punkta izriet, ka prasības pieteikumā ir jāietver strīda priekšmets, kā arī kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem un ka tiesvedības laikā nav atļauts izvirzīt jaunus pamatus, izņemot gadījumus, kad tie ir saistīti ar tādiem tiesību vai faktiskiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā. Tomēr pamats vai arguments, kas papildina sākotnēji prasības pieteikumā tieši vai netieši norādītu pamatu un kas ir cieši ar to saistīts, ir jāatzīst par pieņemamu (šajā sakarā skat. Tiesas 1982. gada 30. septembra spriedumu lietā 108/81 Amylum/Padome, Recueil, 3107. lpp., 25. punkts; skat. Pirmās instances tiesas 1990. gada 20. septembra spriedumu lietā T‑37/89 Hanning/Parlaments, Recueil, II‑463. lpp., 38. punkts, un 1998. gada 17. jūlija spriedumu lietā T‑118/96 Thai Bicycle/Padome, Recueil, II‑2991. lpp., 142. punkts un tajā minētā judikatūra).
61 Šajā gadījumā ir jānorāda, ka prasītāja jau savā prasības pieteikumā ir norādījusi, ka ar Apstrīdēto regulu tiek pārkāpta Pamatregula, tostarp sakarā ar ekonomisko rādītāju nepareizu novērtējumu kaitējuma konstatēšanas ietvaros (trešā pamata pirmā daļa). Precīzāk, prasītāja savā prasības pieteikumā norādīja, ka “Apstrīdētā regula neminēja apstākli, ka cenu samazinājumi [..] atbilda [..] būtiskam Kopienas uzņēmumu tirgus daļu pieaugumam”. Līdz ar to attiecīgā prasītājas piezīme ir saistīta ar trešo pamatu, ko tā minēja prasības pieteikumā, un tādējādi tā ir uzskatāma par precizējumu, kas ir cieši saistīts ar prasītājas argumentiem šī pamata ietvaros.
62 Līdz ar to šis arguments ir pieņemams.
63 Kā tam piekrīt arī Padome, Apstrīdētās regulas apgalvojums, ka “[Kopienas ražošanas nozares] tirgus daļa būtiski samazinājās”, ir acīmredzami kļūdains un ir pretrunā Pagaidu regulā minētajiem datiem, kuru precizitātei lietas dalībnieki piekrīt. No Pagaidu regulas izriet, ka tirgus daļa nav ne samazinājusies, ne arī a fortiori būtiski samazinājusies, bet gan, gluži pretēji, laika posmā no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam tā ir būtiski pieaugusi no 34,3 % līdz 36,7 % jeb par 2,4 procentu punktiem (skat. iepriekš 5. punktā tabulu Nr. 10).
64 Tāpēc ir jāpārbauda, vai šī kļūda var būt iemesls Apstrīdētās regulas atcelšanai.
65 Šajā sakarā nevar apstrīdēt, ka Kopienas ražošanas nozares tirgus daļu izmaiņas ir būtisks apstāklis, kas jāņem vērā, novērtējot būtiska kaitējuma šai ražošanas nozarei pastāvēšanu. Turklāt ir jākonstatē, ka Padome, norādot, ka šis rādītājs ir “būtiski samazinājies”, ne tikai šajā sakarā ir radījusi iespaidu, kas ir pretējs patiesībai, bet arī loģiskā veidā šim apstāklim ir piešķīrusi svarīgu nozīmi, lai konstatētu, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums.
66 Šādos apstākļos, pat nepastāvot vajadzībai konstatēt, vai iepriekš 54.–56. punktā aprakstītie apstākļi ir paši par sevi pietiekami, lai varētu secināt, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nosakot būtiska kaitējuma pastāvēšanu, Pirmās instances tiesa konstatē, ka, pieļaujot kļūdu faktiskajos apstākļos attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares tirgus daļu izmaiņām laika posmā no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam, kuru Padome uzskata par periodu, kad būtiskais kaitējums ir visuzskatāmākais, tā ir balstījusies uz acīmredzami kļūdainas premisas, lai konstatētu minētā kaitējuma pastāvēšanu, kuram vajadzētu izrietēt no faktoru, kurus tā uzskata par būtiskiem, pozitīvo un negatīvo izmaiņu salīdzināšanas. Tā kā, no vienas puses, Pirmās instances tiesai Padomes vērtējums šajā jomā nav jāaizstāj ar savu vērtējumu un, no otras puses, nav izslēgts, ka, nepastāvot šai kļūdai, Padome nebūtu konstatējusi būtiska kaitējuma pastāvēšanu, Apstrīdētā regula ir jāatceļ šī vienīgā iemesla dēļ (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 1995. gada 2. maija spriedumu apvienotajās lietās T‑163/94 un T‑165/94 NTN Corporation un Koyo Seiko/Padome, Recueil, II‑1381. lpp., 115. punkts).
67 Tomēr Pirmās instances tiesa uzskata, ka ir jāpārbauda arī ceturtā pamata pirmā daļa par cēloņsakarību starp Kopienas ražošanas nozares cenu samazinājumu un importu no Krievijas.
Par ceturtā pamata pirmo daļu, kas ir balstīta uz Pamatregulas pārkāpumu sakarā ar kļūdainu cēloņsakarības starp iespējamo kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei un importa dempingu konstatēšanu
68 Atbilstoši Pamatregulas 3. panta 3. punktam “atkarībā no šā importa ietekmes uz cenām spriež, vai imports par dempinga cenām ir piedāvājis ievērojami zemāku cenu, salīdzinājumā ar līdzīgas preces cenu Kopienas ražošanā, vai arī šāda importa rezultātā notiek ievērojama cenu pazemināšanās vai arī tiek ievērojami aizkavēta cenu celšanās, kas pretējā gadījumā būtu notikusi”.
69 3. panta 6. punkts nosaka:
“Pamatojoties uz visiem būtiskajiem pierādījumiem, kas iesniegti saistībā ar 2. pantu [punktu], parāda, ka imports par dempinga cenām rada zaudējumus [kaitējumu] šīs regulas nozīmē. Tas jo īpaši parāda, ka apjoma un/vai cenas līmeņi, kas noteikti, ievērojot 3. pantu [punktu], ir ietekmējuši Kopienas ražošanas nozari, kā paredzēts 5. punktā, un ka šī ietekme ir vērojama tādā pakāpē, ka to var dēvēt par būtisku ietekmi.”
70 Visbeidzot, 3. panta 7. punkts paredz:
“Tāpat arī pārbauda citus zināmos faktorus, ne tikai importu par dempinga cenām, kas vienlaikus rada zaudējumus [kaitējumu] Kopienas ražošanas nozarei, lai nodrošinātu to, ka saskaņā ar 6. punktu šādu pārējo faktoru radītie zaudējumi [radītais kaitējums] netiek saistīti ar importu par dempinga cenām. Šajā sakarā apskatāmie faktori ietver [..] pieprasījuma samazināšanos vai izmaiņas patēriņa modelī [..].”
71 No iepriekš 43. punktā minētās judikatūras izriet, ka, lai konstatētu cēloņsakarību starp būtisko kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei un importa dempingu, ir nepieciešams veikt sarežģītu ekonomisku jautājumu izvērtējumu. Šajā procesā Kopienu iestādēm ir plaša diskrecionārā vara, un Kopienu tiesai savas kontroles ietvaros ir jāpārbauda tikai procesuālo normu ievērošana, apstākļu, uz kuriem balstīts apstrīdētais risinājums, faktiskā pareizība, acīmredzamas kļūdas šo apstākļu novērtējumā neesamība un pilnvaru nepareizas izmantošanas neesamība.
72 Tomēr, nosakot kaitējumu, Padomei un Komisijai ir pienākums pārbaudīt, vai kaitējums, ko tās paredz ņemt vērā, patiešām izriet no importa dempinga, un ir jānoraida cita veida kaitējums, kas izriet no citiem apstākļiem, tostarp tāds kaitējums, kas radies sakarā ar pašu Kopienas ražotāju rīcību (Tiesas 1992. gada 11. jūnija spriedums lietā C‑358/89 Extramet Industrie/Padome, Recueil, I‑3813. lpp., 16. punkts).
73 Attiecībā uz šo lietu Apstrīdētās regulas 46. apsvērumā Padome attiecībā uz laika posmu no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam precizē:
“Ņemot vērā importa pieaugumu par dempinga cenām no Krievijas, stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē pasliktinājās. Tirgus daļa, naudas plūsma, ieguldījumi un peļņa no kapitālieguldījumiem būtiski samazinājās.”
74 Turklāt Apstrīdētās regulas 66. apsvērumā Padome norāda šādi:
“Cenu atšķirīb[as] starp Kopienas ražošanas nozares ražoto silīciju un no Krievijas importēto silīciju [sasniedza] vidēji 11 % IP laikā [..] neņemot vērā Kopienas ražošanas nozares cenas kritumu par 7 % laika posmā no 2001. gada līdz IP. Tas uzskatāms par skaidru pierādījumu Krievijas cenu ietekmei uz Kopienas ražošanas nozares cenām.”
75 Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka atbilstoši Pagaidu regulā iekļautajiem datiem (skat. iepriekš 5. punktā tabulas Nr. 4 un Nr. 9) cenu atšķirība starp Krievijas silīcija cenām un Kopienas ražošanas nozares silīcija cenām no 1998. gada līdz 2000. gadam un šāda cenu atšķirība laika posmā no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam bija līdzīga.
76 Tomēr ne Apstrīdētajā regulā, ne arī procesuālajos dokumentos Padome un Komisija skaidri neapgalvo, ka Kopienas ražošanas nozares ražotā silīcija cenu samazinājums 1999. gadā (vienīgais samazinājums no 1998. gada līdz 2000. gadam) notika sakarā ar Krievijas silīcija cenu samazinājumu. Padome Apstrīdētajā regulā pat norāda, ka no 1998. gada līdz 2000. gadam Kopienas ražošanas nozares rezultāti bija drīzāk apmierinoši. Turklāt ir jānorāda, ka būtiskais atšķirības starp vidējām importa no Krievijas un vidējām Kopienas ražošanas nozares cenām pieaugums no 2000. gada līdz 2001. gadam netraucēja Kopienas ražošanas nozarei palielināt savu vidējo cenu no 2000. gada līdz 2001. gadam (skat. iepriekš 5. punktā tabulas Nr. 4 un Nr. 9).
77 Tādējādi Apstrīdētajā regulā minētā argumentācija un Pagaidu regulas dati pierāda, ka cenu atšķirības ir tikai viens no apstākļiem, kas ir jāņem vērā, izvērtējot cēloņsakarību starp importu no Krievijas un iespējamo kaitējumu, un šo atšķirību pastāvēšana pati par sevi neļauj nekādā veidā secināt, ka Kopienas ražošanas nozares cenu samazinājums Izmeklēšanas perioda laikā notika vienīgi vai galvenokārt sakarā ar importu no Krievijas.
78 Padome un Komisija apgalvo, ka kaitējums no importa dempinga rodas šādi: 2001. gadā Kopienas ražošanas nozare zaudēja tirdzniecības apjomus, kad tā mēģināja saglabāt savas cenas, sastopoties ar Krievijas izcelsmes silīcija cenu samazinājumu. Izmeklēšanas periodā tai beidzot nācās reaģēt uz spiedienu cenu līmenī un tā būtiski samazināja cenas, kas izraisīja rentabilitātes zudumu (Pagaidu regulas 52. apsvērums).
79 Prasītāja uzskata, ka Kopienu iestādes kļūdaini uzskatot, ka imports no Krievijas ir vainojams Kopienas ražošanas nozares tirdzniecības apjomu samazinājumā 2001. gadā un tās cenu samazinājumā Izmeklēšanas periodā. Tās neesot ņēmušas vērā, pirmkārt, pieprasījuma samazināšanos silīcija tirgū, otrkārt, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas palielināšanos un, treškārt, apstākli, ka liela daļa Kopienas ražošanas nozares saražotās produkcijas apjoma, kas tika pārdots ķīmiskās rūpniecības lietotājiem, Izmeklēšanas periodā pārgāja uz metalurģiskās rūpniecības lietotājiem.
80 Līdz ar to ir jāpārbauda šo prasītājas apgalvojumu pamatotība un jautājums, vai šie apgalvojumi var pierādīt, ka Padome ir pārkāpusi diskrecionārās varas robežas, ko tai nosaka iepriekš 43. punktā minētā judikatūra.
– Par visu lietotāju pieprasījuma samazināšanos
81 Tiesas sēdē Padome norādīja, ka prasītāja savos dokumentos nav izklāstījusi argumentus par pieprasījumu kopumā, bet gan tikai uz ķīmiskās rūpniecības lietotāju pieprasījuma samazināšanos. Līdz ar to prasītāja novēloti minot šo apstākli un tāpēc tas ir nepieņemams.
82 Ir jākonstatē, ka prasītāja sava prasības pieteikuma 44. punktā norāda, ka “Kopienas ražošanas nozares cenu (un rentabilitātes) samazināšanās no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam galvenokārt atspoguļo pieprasījuma pēc silīcija samazināšanos”.
83 No tā izriet, ka Padomes piezīme par argumentācijas par pieprasījuma samazināšanos pieņemamību ir pilnībā nepamatota.
84 Pēc būtības ir jāatgādina, ka Apstrīdētajā regulā nav iekļauta nekāda analīze par pieprasījuma izmaiņām, bet Padome šīs regulas 48. apsvērumā tikai apstiprina Pagaidu regulas secinājumus par kaitējumu.
85 No Pagaidu regulas izriet (skat. iepriekš 5. punktā tabulu Nr. 1), ka 2001. gadā silīcija patēriņš Eiropas Savienībā samazinājās par 4 %, bet vēlāk Izmeklēšanas perioda laikā tas samazinājās par 1 %.
86 No jauna ir jānorāda, ka Padomes secinājums par importa no Krievijas kaitējumu laika posmā no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam izriet no tā, ka 2001. gadā Kopienas ražošanas nozare zaudēja tirdzniecības apjomus, kad tā vēlējās saglabāt savas cenas, sastopoties ar Krievijas ražotāju–eksportētāju cenu samazinājumu, kas vēlāk Izmeklēšanas periodā lika Kopienas ražošanas nozarei samazināt cenas, lai saglabātu vai atgūtu savu tirdzniecības apjomu. Līdz ar to ir jāpārbauda, vai Padome, nepieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā, var vainot vienīgi importu no Krievijas par Kopienas ražošanas nozares tirdzniecības apjomu samazināšanos 2001. gadā par spīti tam, ka 2001. gadā Kopienas patēriņš atradās samazinājuma fāzē.
87 Šajā sakarā ievadā ir jānorāda, ka Pagaidu regulas tabulā Nr. 8 (skat. iepriekš 5. punktu) ir pieļauta kļūda aprēķinos, ko, atbildot uz rakstisku Pirmās instances tiesas jautājumu, ir atzinusi Padome, un ka no labotās tabulas izriet, ka 2001. gadā Kopienas ražošanas nozares tirdzniecības apjoms samazinājās tikai par 4 %, nevis 7 %, kā tas sākumā bija norādīts tabulā.
88 Šis labojums norāda, ka Kopienas ražošanas nozares tirdzniecības apjoma samazinājums 2001. gadā (– 4 %) precīzi atspoguļo pieprasījuma samazināšanos (– 4 %) un tāpēc izskatās, ka Kopienas ražošanas nozares tirdzniecības līmenis tikai precīzi atbilst vispārējā Kopienas patēriņa attīstībai. Šis apstāklis liek apšaubīt Padomes apgalvojumu, ka Kopienas ražošanas nozares tirdzniecības apjoma samazinājums 2001. gadā notika sakarā ar Krievijas ražotāju–eksportētāju cenu pazeminājumu, jo šis apjoma samazinājums ir saprātīgi izskaidrojams ar Kopienas pieprasījuma samazinājumu. Tomēr ir jākonstatē, ka Padome nav ņēmusi vērā šo izšķirošo apstākli.
89 Turklāt ir jāatzīmē, ka 2001. gadā Kopienas ražošanas nozare saglabāja savu tirgus daļu par spīti tās cenu palielinājumam par 3 %, kaut arī importa no Krievijas vidējā cena samazinājās par 12 %, kas uzskatāmi pierāda, ka importa no Krievijas cenu līmenim nav lielas ietekmes uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli.
90 No tā izriet, ka attiecīgo rādītāju izmaiņas neapstiprina Padomes apgalvojumu, ka Kopienas ražošanas nozares pārdotās produkcijas apjoma samazinājumu 2001. gadā izraisīja vienīgi imports no Krievijas, bet gan apstiprina prasītājas apgalvojumu, ka minētā tirdzniecības apjoma samazinājumu izraisīja pieprasījuma samazinājums 2001. gadā.
91 Attiecībā uz Izmeklēšanas periodu ir jāatgādina, ka pieprasījums pēc silīcija samazinājās vēl par 1 %. Tomēr Kopienas ražošanas nozares tirdzniecības apjoms un tirgus daļa attiecīgi pieauga par 6 % un 2,4 procentu punktiem un sasniedza rekordlīmeni.
92 Tomēr Padome uzskata, ka pieprasījuma samazinājums nav ietekmējis Kopienas ražošanas nozares tirdzniecības apjomu, jo tas ir palielinājies, un Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas pieaugums no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam ir loģiskas sekas tirdzniecības stabilitātei tirgū, kas samazinās.
93 Šis Padomes apgalvojums nav atbalstāms. Tādā pārredzamā tirgū, kurā valda konkurence, kāds ir silīcija tirgus atbilstoši Apstrīdētajai regulai, pieprasījuma samazinājums rada spiedienu uz cenām. Uzņēmējs, kas sastopas ar pieprasījuma samazināšanos, var izvēlēties samazināt savu tirdzniecības apjomu vai samazināt savas cenas.
94 Papildus ir jākonstatē, ka Padome nav minējusi nevienu argumentu par īpašajiem apstākļiem, kas ļāva Kopienas ražošanas nozarei saglabāt un pat palielināt savu tirdzniecības apjomu, saglabājot savu cenu līmeni, sastopoties ar pieprasījuma samazināšanos Izmeklēšanas perioda laikā.
95 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāsecina, ka Apstrīdētajā regulā ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, ciktāl Padome nav ņēmusi vērā pieprasījuma samazināšanās ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli.
– Par Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas un tirdzniecības apjoma palielināšanos
96 Prasītāja uzskata, ka iestādes ir pieļāvušas kļūdu vērtējumā arī tad, kad tās nav ņēmušas vērā loģisko saistību starp Kopienas ražošanas nozares cenu samazinājumu Izmeklēšanas perioda laikā un tās tirdzniecības apjoma un tirgus daļas palielināšanos.
97 Šajā sakarā ir jāatgādina, ka Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa Izpētes posmā pieauga no 29,8 % līdz 36,7 %, proti, par 6,9 procentu punktiem. Laika posmā no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam, kad, pēc Padomes domām, kaitējums bija visvairāk acīmredzams, tirgū, kas samazinājās, Kopienas ražošanas nozares tirdzniecības apjoms palielinājās par 2 % un tirgus daļa pieauga par 2,4 procentu punktiem (skat. iepriekš 5. punktā tabulu Nr. 10).
98 Padome uzskata, ka tirdzniecības apjoma palielinājums Izmeklēšanas periodā bija mazs un tas bija aizsardzības pasākums, ar kuru Kopienas ražošanas nozare atguva apjomus, kas bija zaudēti 2001. gadā, cenšoties saglabāt savas cenas, sastopoties ar importu no Krievijas (– 4 %). Lai Izmeklēšanas periodā palielinātu tirdzniecības apjomu un tirgus daļu, nebija vajadzīgs pazemināt cenu, jo šo pazeminājumu izraisīja Krievijas cenu samazinājums.
99 Vispirms no Pagaidu regulas tabulas Nr. 8 izlabotajiem datiem (skat. iepriekš 87. punktu) izriet, ka Izmeklēšanas periodā Kopienas ražošanas nozare ne tikai atguva 2001. gadā zaudēto tirdzniecības apjomu (– 4%), bet gan, panākot apjoma pieaugumu 6 % apmērā, sasniedza rekordlīmeni visā Izpētes posmā.
100 Līdzīgā veidā attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares tirgus daļu, kas 2001. gadā palika nemainīga, Izmeklēšanas periodā tā palielinājās par 2,4 procentu punktiem (no 34,3 % līdz 36,7 %) un arī sasniedza rekordlīmeni.
101 Tādējādi šajā gadījumā Kopienas ražošanas nozare ir palielinājusi tirdzniecības apjomu tirgū, kas samazinās, un palielināja tirgus daļu no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam par tādu lielumu, kas atbilst pusei no visu Krievijas ražotāju–eksportētāju tirgus daļas.
102 Padome noliedz, ka Kopienas ražošanas nozares cenu samazinājums ir radījis priekšrocību konkurencē, kas tai ļāva sasniegt šo rezultātu. Pēc Padomes domām, cenu samazinājums bija tikai aizsardzības pasākums pret Krievijas cenu pazeminājumu, lai izvairītos no tirdzniecības apjoma samazinājuma. Tomēr Padome un Komisija nav minējušas nevienu argumentu, lai izskaidrotu, kādā veidā Kopienas ražošanas nozare no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam varēja palielināt savu tirgus daļu par 2,4 procentu punktiem tirgū, kas samazinājās, nesamazinot savas cenas.
103 Ir jāatgādina, ka Padome balsta savu argumentāciju uz apgalvojumu, ka, pirmkārt, 2001. gadā Kopienas ražošanas nozare zaudēja tirdzniecības apjomus sakarā ar Krievijas cenu samazinājumu un, otrkārt, Izmeklēšanas perioda laikā tai nācās būtiski samazināt savas cenas, lai izvairītos no vēl lielāka tirdzniecības apjoma samazinājuma vai lai atgūtu 2001. gadā zaudēto tirdzniecības apjomu.
104 Tādējādi 88. un turpmākajos punktos ir pierādīts, ka šī argumenta pamata apgalvojums ir kļūdains, jo Padome nav ņēmusi vērā ticamu apgalvojumu, ka tirdzniecības apjoma samazinājumu 2001. gadā (– 4 %) izraisīja vienīgi vai galvenokārt pieprasījuma samazinājums (– 4 %), un tā nav minējusi pamatotus argumentus, lai atspēkotu šo apgalvojumu.
105 Turklāt tā kā Padomes argumentācija ir balstīta uz apgalvojumu, ka Kopienas ražošanas nozare veica aizsardzības pasākumus, lai saglabātu savu tirdzniecības apjomu, tad tā nav pamatota, ievērojot palielinājumu par 6 % Izmeklēšanas perioda laikā, ko nevar uzskatīt tikai par vēlēšanos saglabāt apjomu. Šis palielinājums pārsniedza 4 % zaudējumu 2001. gadā, līdz ar ko no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam Kopienas ražošanas nozare papildus ieguva 2 % no tirdzniecības apjoma.
106 Līdz ar to ir jākonstatē, ka Padome un Komisija nemin nevienu pamatotu argumentu, lai pierādītu, ka būtisks Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas palielinājums Izmeklēšanas perioda laikā tirgū, kas samazinājās, bija iespējams bez konkurences priekšrocībām, ko radīja tās cenas samazinājums.
107 Attiecībā uz tirdzniecības apjoma un tirgus daļas palielināšanās laika posmā no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam ietekmes uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli analīzi Padome Apstrīdētās regulas 46. apsvērumā tikai apgalvo:
“Ņemot vērā importa pieaugumu par dempinga cenām no Krievijas, stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē pasliktinājās. Tirgus daļa [..] būtiski samazinājās.”
108 Ievērojot apstākli, ka no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa palielinājās, nevis “būtiski samazinājās”, ir jākonstatē, ka Apstrīdētajā regulā Padome ne tikai nav aplūkojusi jautājumu, vai cenu samazināšanās bija obligāts priekšnoteikums, lai palielinātos tirdzniecības apjoms un tirgus daļa, un tādējādi, vai cenu samazināšanās jomā ir radies kaitējums sakarā ar pašas Kopienas ražošanas nozares rīcību iepriekš 72. punktā minētā sprieduma lietā Extramet Industrie/Padome, bet šajā sakarā pat vaino importu no Krievijas neesošā kaitējuma apstāklī.
109 Līdz ar to ir jāsecina, ka Padome Apstrīdētajā regulā ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, aplūkojot saistību starp Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas un tirdzniecības apjoma palielināšanos, un tās veikto cenu pazeminājumu.
– Par Kopienas ražošanas nozares tirdzniecības apjomu pāreju no ķīmiskās rūpniecības lietotājiem uz metalurģiskās rūpniecības lietotājiem
110 Prasītāja norāda, ka Padome Apstrīdētajā regulā ir kļūdaini uzskatījusi, ka ķīmiskās rūpniecības iegādātā silīcija apjoma samazināšanās nav radījusi kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei un ka tādējādi minētā regula šī samazinājuma sekās vaino importu no Krievijas.
111 Ievadā ir jāatgādina, ka Apstrīdētās regulas 63. un 64. apsvērums nosaka:
“Laika posmā no 2000. gada līdz IP, kad kaitējuma tendences uzrādīja īpašu samazinājumu attiecībā uz cenām un rentabilitāti, pārdošana ķīmijas nozares lietotājiem samazinājās par apmēram pieciem tūkstošiem tonnu (– 7,0 %), bet vidējās cenas palielinājās par EUR 14 par tonnu (+ 1,1 %). Salīdzinot visu pārdošanu, ir redzams pieaugums par apmēram trīs tūkstošiem tonnu (+ 2,1 %), bet vidējās cenas pazeminājās par EUR 46 par tonnu (– 3,7 %).
Tāpēc nav iemesla uzskatīt, ka Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu izraisīja pārdošanas samazināšanās ķīmijas nozares pircējiem. Faktiski, ņemot vērā nodarītā kaitējuma raksturu, var apgalvot pretējo.”
112 No Apstrīdētās regulas 61. apsvērumā minētajiem datiem un Pagaidu regulas tabulas Nr. 8 (skat. iepriekš 5. punktu) izriet, ka Kopienas ražošanas nozares ķīmiskās rūpniecības lietotājiem, kas galvenokārt lieto augstas kvalitātes silīciju, pārdotās produkcijas apjoms 2001. gadā nedaudz samazinājās (– 0,6 % jeb – 445 tonnas) un Izmeklēšanas periodā būtiski samazinājās (– 6,4 %, jeb – 4783 tonnas). Turpretim metalurģiskās rūpniecības lietotājiem, kas galvenokārt lieto standarta vai zemas kvalitātes silīciju, pārdotās produkcijas apjoms 2001. gadā vispirms samazinājās (– 8,4 %, jeb – 4904 tonnas), bet pēc tam Izmeklēšanas periodā būtiski pieauga (+ 24,1 %, jeb + 12 985 tonnas). Līdz ar to Kopienas ražošanas nozares pārdotās produkcijas apjoms ķīmiskās rūpniecības lietotājiem attiecībā pret visu Kopienā pārdotā silīcija apjomu samazinājās no 58 % 2001. gadā līdz 51 % Izmeklēšanas periodā, bet šī proporcija attiecībā uz metalurģiskās rūpniecības lietotājiem pārdoto silīciju pieauga no 42 % līdz 49 %.
113 Ir konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozares abu veidu lietotājiem pārdotā silīcija vidējā cena ir atšķirīga un Izmeklēšanas periodā sasniedza EUR 1301 par tonnu silīcija, kas tika pārdots ķīmiskās rūpniecības lietotājiem, un EUR 1063 par tonnu silīcija, kas tika pārdots metalurģiskās rūpniecības lietotājiem, kā tas izriet no iepriekš 112. punktā minētajiem avotiem. No tā izriet, ka minētajā punktā aprakstītajām izmaiņām Kopienas ražošanas nozares pārdotā silīcija ķīmiskās rūpniecības lietotājiem proporcijās, no vienas puses, un metalurģiskās rūpniecības lietotājiem proporcijās, no otras puses, salīdzinājumā ar visu pārdoto silīciju neizbēgami bija ietekme uz visa Kopienas ražošanas nozares pārdotā silīcija vidējās cenas aprēķinu Izmeklēšanas periodā.
114 Atbilstoši prasītājas apgalvojumiem administratīvā procesa laikā, ko Padome nav apstrīdējusi, šī tirdzniecības apjomu pāreja notika neatkarīgi no importa no Krievijas. Turklāt tiesvedībā Pirmās instances tiesā tika atklāts, ka vienīgais ķīmiskās rūpniecības lietotājiem pārdotā Krievijas silīcija piemērs, par ko tika informētas iestādes, bija 200 tonnas, kas ir nebūtisks apjoms salīdzinājumā ar Kopienas ražošanas nozares šai lietotāju grupai pārdotā silīcija apjomu (69 652 tonnas Izmeklēšanas periodā). Turklāt Padome nav apstrīdējusi, ka ķīmiskās rūpniecības lietotājiem pārdotā apjoma samazinājuma iemesls bija pieprasījuma samazināšanās.
115 No tā izriet, ka Padome Apstrīdētajā regulā ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, analizējot ķīmiskās rūpniecības lietotāju pieprasījuma samazinājuma, šai lietotāju grupai pārdotās produkcijas apjoma neizbēgamās samazināšanās un vienlaicīgās metalurģiskās rūpniecības lietotājiem pārdotās produkcijas apjoma palielināšanās ietekmi uz vidējo Kopienas ražošanas nozares cenu.
116 No visa iepriekš minētā izriet, ka savā analīzē, kuras rezultātā tika konstatēta cēloņsakarība starp importu no Krievijas un iespējamo kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, Padome ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā un nav ņēmusi vērā neizbēgamās sekas, ko izraisīja, pirmkārt, pieprasījuma samazināšanās attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares tirdzniecības apjomu no 2000. gada līdz Izmeklēšanas periodam, otrkārt, tās tirgus daļas un tirdzniecības apjoma pieaugums no 2001. gada līdz Izmeklēšanas periodam attiecībā uz tās cenām un, treškārt, tās tirdzniecības struktūras izmaiņas no 2001. gada līdz Izmeklēšanas periodam uz tās vidējās tirdzniecības cenas samazināšanos. Tādējādi Padome importam no Krievijas piedēvēja negatīvās sekas uz Kopienas ražošanas nozari, kuru izcelsme nebija atkarīga no minētā importa.
117 Turklāt ir jākonstatē, pirmkārt, ka iepriekš minētās kļūdas apgāž galveno iestāžu apgalvojumu, uz kuru balstīts cēloņsakarības konstatējums, un, otrkārt, ka Pamatregula skaidri norāda uz pieprasījuma samazināšanos un izmaiņām patēriņa modelī kā apstākļiem, kuru ietekme uz kaitējumu ir jāizpēta, lai šo ietekmi nepiedēvētu importa dempingam.
118 Ņemot vērā iepriekš minēto, pat ja Kopienas ražošanas nozare ir cietusi būtisku kaitējumu, ko minējusi Padome, ir jāuzskata, ka acīmredzamās kļūdas vērtējumā, ko Padome ir pieļāvusi Apstrīdētajā regulā, analizējot cēloņsakarību, ir Pamatregulas pārkāpums.
119 No visiem augstāk minētajiem apsvērumiem izriet, ka ir jāapmierina trešais un ceturtais pamats. Līdz ar to ir jāatceļ Apstrīdētā regula, ciktāl tā skar prasītāju, neizskatot pārējos prasītājas pamatus un argumentus.
Par tiesāšanās izdevumiem
120 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Atbilstoši Reglamenta 87. panta 4. punkta pirmajai daļai iestādes, kas iestājas lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. Tā kā Padomei spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāsedz savi, kā arī prasītājas tiesāšanās izdevumi. Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA(trešā palāta)
nospriež:
1) Padomes 2003. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 2229/2003, ar ko ievieš galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts par Krievijas izcelsmes silīcija importu, 1. pants tiek atcelts, ciktāl tas prasītājai nosaka antidempinga maksājumu;
2) Padome sedz savus un prasītājas tiesāšanās izdevumus;
3) Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2007. gada 14. martā.