Language of document : ECLI:EU:C:2024:158

TIESAS SPRIEDUMS (septītā palāta)

2024. gada 22. februārī (*)

Valsts pienākumu neizpilde – LESD 110. pants – Ikgadēja satiksmes nodeva – Ievestu lietotu transportlīdzekļu aplikšana ar nodokli, kas ir lielāks par nodokli, kuru piemēro līdzīgiem transportlīdzekļiem, kas jau atrodas valsts tirgū

Lietā C‑694/22

par prasību sakarā ar pienākumu neizpildi atbilstoši LESD 258. pantam, ko 2022. gada 10. novembrī cēlusi

Eiropas Komisija, ko pārstāv M. Björkland, K. MifsudBonnici un R. Valletta Mallia, pārstāvji,

prasītāja,

pret

Maltas Republiku, ko pārstāv A. Buhagiar, pārstāve,

atbildētāja,

TIESA (septītā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs F. Biltšens [F. Biltgen], tiesneši J. Pasers [J. Passer] un M. L. Arasteja Saūna [M. L. Arastey Sahún] (referente),

ģenerāladvokāts: E. M. Kolinss [A. M. Collins],

sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Prasības pieteikumā Eiropas Komisija lūdz Tiesu konstatēt, ka Maltas Republika nav izpildījusi tai LESD 110. pantā paredzētos pienākumus, mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuri reģistrēti citās dalībvalstīs pirms 2009. gada 1. janvāra un ievesti Maltā, sākot no šī datuma, piemērojot ikgadējo satiksmes nodevu, kas ir augstāka par to, kāda piemērota līdzīgiem transportlīdzekļiem, kuri reģistrēti Maltā pirms minētā datuma.

 Atbilstošās tiesību normas

2        Motor Vehicles Registration and Licensing Act (Likums par mehānisko transportlīdzekļu reģistrāciju un apstiprināšanu), kurā grozījumi izdarīti ar 2016. gada likumu, kas ietverts Maltas likumu 368. nodaļā (turpmāk tekstā – “Reģistrācijas likums”), 2. panta 1. punktā ir noteikts:

“Šajā likumā, ja vien kontekstā nav noteikts citādi:

[..]

“satiksmes nodeva” ir nodeva, kas tiek maksāta, reģistrējot mehānisko transportlīdzekli, un pēc tam katru gadu;

[..]

“reģistrācijas nodeva” ir reģistrācijas nodeva, ko piemēro un iekasē saskaņā ar 3. pantu;

[..].”

3        Reģistrācijas likuma 3. panta 1. punktā ir paredzēts:

“[Maltas Transporta iestāde] valdības vārdā piemēro un iekasē reģistrācijas nodevu un satiksmes nodevu, kuras likme vai apmērs ir precizēts šajā likumā, reģistrējot un apstiprinot:

(a)      jebkuru mehānisko transportlīdzekli, kas importēts vai ievests Maltā, un

(b)      jebkuru Maltā ražotu mehānisko transportlīdzekli,

ja vien uz transportlīdzekli neattiecas atbrīvojums saskaņā ar šo likumu vai ja tas jau ir reģistrēts un apstiprināts citā valstī, un ir īslaicīgi ievests vai importēts Maltā atbilstoši 18. panta noteikumiem [..].”

4        Šī likuma 8. pants formulēts šādi:

“(1)      Reģistrācijas nodeva M1, M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem ir jāmaksā par tāda mehāniskā transportlīdzekļa reģistrācijas vērtību, kas klasificēts vai provizoriski klasificēts otrajā sarakstā atbilstoši attiecīgajai kategorijai norādītajai likmei vai summai un atbilstoši katrā sarakstā noteiktajiem kritērijiem:

Ar nosacījumu, ka lietotiem M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kas klasificēti otrajā sarakstā un kas nav 6. panta 2. punktā minētie transportlīdzekļi, vērtība nepārsniedz tāda paša vai līdzīga mehāniskā transportlīdzekļa atlikušo amortizēto vērtību Maltas tirgū.

(2)      Reģistrācijas nodeva N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem ir līdzvērtīga pirmajā pielikumā norādītajām likmēm vai summām.

(3)      Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuri ievesti Maltā un ir nomāti vai iegādāti līzingā citā dalībvalstī un par kuriem ir jāmaksā reģistrācijas nodeva saskaņā ar 3. panta 2. punktu, ir piemērojama 3. panta 3. punktā paredzētā reģistrācijas nodeva.

(4)      M1 kategorijas mehāniskos transportlīdzekļus, kuru CO2 emisiju līmeņi atbilst vai pārsniedz 221 g/km (un kuru emisiju līmenis ir līdzvērtīgs jaunākajam Eiropas standartam, priekšpēdējam Eiropas standartam vai nākamajam jaunākajam Eiropas standartam) un motociklus, kuru motora tilpums atbilst vai pārsniedz 801 cc un kurus saskaņā ar šo likumu pirmo reizi reģistrē [Maltas Transporta iestādē], var reģistrēt izmantošanai uz Maltas ceļiem tikai un vienīgi sestdienās, svētdienās, valsts svētku dienās un citās svētku dienās.

Minētajiem M1 kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem un motocikliem reģistrācijas nodeva tiek piemērota atbilstoši šī likuma otrajā pielikumā noteiktajai likmei.

(5)      Reģistrējot M1 kategorijas mehāniskos transportlīdzekļus un motociklus, kas reģistrēti saskaņā ar 3. un 4. punktu, satiksmes nodeva ir jāmaksā pēc pilnas likmes, kura norādīta ceturtajā pielikumā, un pēc tam katru gadu.

[..]”

5        Reģistrācijas likuma ceturtajā pielikumā ir nošķirti transportlīdzekļi, kas Maltā reģistrēti pirms 2009. gada 1. janvāra un kam ir piemērojama satiksmes nodeva, kuru aprēķina, pamatojoties uz transportlīdzekļa motora darba tilpumu, piedziņas veidu (dīzeļdegviela vai benzīns) un transportlīdzekļa ražošanas gadu, no vienas puses, un transportlīdzekļi, kuri Maltā reģistrēti pēc 2009. gada 1. janvāra un kuriem ir piemērojama satiksmes nodeva, ko aprēķina par CO2 emisijām (benzīna motori), CO2 un daļiņu (dīzeļmotors) emisijām un ražošanas gadu, no otras puses.

 Pirmstiesas procedūra un tiesvedība Tiesā

6        2019. gada 7. jūnijā, uzskatīdama, ka, piemērojot ikgadējo satiksmes nodevu (turpmāk tekstā – “TAC”) mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuri pirms 2009. gada 1. janvārim reģistrēti citās dalībvalstīs, nevis Maltas Republikā, un ievesti Maltā, sākot no šī datuma, un tā kā šī nodeva ir augstāka par maksu, kas piemērojama līdzīgiem transportlīdzekļiem, kuri Maltā reģistrēti pirms minētā datuma, Reģistrācijas likuma ceturtais pielikums ir pretrunā LESD 110. pantam, Komisija šai dalībvalstij nosūtīja brīdinājuma vēstuli.

7        Maltas Republika atbildēja ar 2019. gada 26. augusta vēstuli, kurā tā, pirmkārt, norādīja, ka transportlīdzekļu reģistrācijas nodevas režīms un TAC režīms ir savstarpēji papildinoši, tāpēc pēdējā minētā režīma atbilstība LESD 110. pantam nevar tikt pārbaudīta atsevišķi. Otrkārt, tā paziņoja, ka ar Reģistrācijas likuma ceturto pielikumu ieviestā sistēma attiecībā uz TAC, kas piemērojama transportlīdzekļiem, kuri Maltā reģistrēti no 2009. gada 1. janvāra (turpmāk tekstā – “jaunā sistēma”), ir balstīta uz principu “piesārņotājs maksā” un sniedz priekšrocības jauniem, mazākiem un tīrākiem transportlīdzekļiem. Treškārt, tā apstiprināja, ka jaunās sistēmas piemērošana transportlīdzekļiem, kas Maltā reģistrēti pirms 2009. gada 1. janvāra, esot nelabvēlīgāka personām, kuras bija iegādājušās savu transportlīdzekli pirms minētā datuma. Ceturtkārt, tā norādīja, ka tiks analizēti Reģistrācijas likuma grozījumi, kuri ļāva novērst diskrimināciju, ko, pēc Komisijas domām, esot izraisījis šī likuma ceturtais pielikums attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuri Maltā importēti, sākot no 2009. gada 1. janvāra.

8        2021. gada 9. jūnijā Komisija izdeva motivētu atzinumu, kurā tā atkārtoti norādīja, ka, pēc tās domām, ar Reģistrācijas likuma ceturto pielikumu ieviestā TAC sistēma ir pretrunā LESD 110. pantam. Tā norādīja, ka grozījumi, kurus Maltas Republika ir minējusi savā 2019. gada 26. augusta vēstulē, joprojām nav pieņemti un ka tā tos nav ņēmusi vērā savā vērtējumā, savukārt no fakta, ka šie grozījumi tika ierosināti, tā secināja, ka Maltas Republika atzīst aplūkotās diskriminācijas esamību. Tādējādi tā aicināja Maltas Republiku divu mēnešu laikā izpildīt motivētā atzinuma prasības.

9        Ar 2021. gada 5. augusta vēstuli Maltas Republika atbildēja uz šo motivēto atzinumu, sīkāk precizējot tiesību aktus, kas paredzēti, lai novērstu apgalvoto pārkāpumu. Turklāt šī dalībvalsts no jauna uzsvēra negatīvās sekas, kādas attiecīgo transportlīdzekļu īpašniekiem radītu jaunās sistēmas piemērošana visiem Maltā līdz 2009. gada 1. janvārim reģistrētajiem automobiļiem. Šāda aplikšana ar nodokli apdraudētu šo īpašnieku tiesisko paļāvību, kuri atbilstoši Reģistrācijas likuma ceturtajā pielikumā norādītajai agrākajai sistēmai (turpmāk tekstā – “agrākā sistēma”) transportlīdzekļa reģistrācijas brīdī bija samaksājuši nodevu, cerot, ka vēlāk netiks veikta kādas citas nodevas iekasēšana. Šajā kontekstā Maltas Republika uzsvēra, ka ir jāņem vērā sociālās sekas, kādas varētu būt šādām pārmaiņām, kas izriet no iespējamības, ka transportlīdzekļi, uz kuriem attiecas agrākā sistēma, pieder personām, kas atrodas finansiāli nestabilā situācijā.

10      Komisija, kuru Maltas Republikas argumenti nepārliecināja, nolēma celt šo prasību.

 Par prasību

 Lietas dalībnieku argumenti

11      Prasības pamatojumam Komisija izvirza vienu iebildumu, kas attiecas uz to, ka Maltas Republika esot pārkāpusi LESD 110. pantu, jo ar Reģistrācijas likuma ceturto pielikumu ieviestā sistēma saistībā ar TAC apmēra noteikšanu esot diskriminējoša attiecībā uz lietotiem transportlīdzekļiem, kuri citā dalībvalstī reģistrēti pirms 2009. gada 1. janvāra un importēti Maltā, sākot no šī datuma.

12      Pirmām kārtām, Komisija norāda, ka saskaņā ar šo režīmu transportlīdzekļi, kas Maltā reģistrēti līdz 2009. gada 1. janvārim, ir jāapliek ar nodokli atbilstoši agrākajai sistēmai, atbilstoši kurai TAC aprēķina, pamatojoties uz transportlīdzekļa motora darba tilpumu, piedziņas veidu (dīzeļdegviela vai benzīns) un ražošanas gadu. Savukārt transportlīdzekļi, kas Maltā reģistrēti pēc minētā datuma, ir jāapliek ar nodokli saskaņā ar jauno sistēmu, atbilstoši kurai TAC aprēķina, pamatojoties uz CO2 emisijām benzīna mehāniskajiem transportlīdzekļiem, CO2 un daļiņu emisijām transportlīdzekļiem ar dīzeļdzinēju un ražošanas gadu attiecībā uz šīm divām transportlīdzekļu kategorijām.

13      Tā kā netiekot apstrīdēts, ka saskaņā ar jauno sistēmu piemērojamā TAC ir augstāka par to, kas piemērojama atbilstoši agrākajai sistēmai, transportlīdzekļiem, kas Maltā reģistrēti pirms 2009. gada 1. janvāra, tiktu piemērota samazināta TAC salīdzinājumā ar līdzīgiem transportlīdzekļiem, kuri reģistrēti citā dalībvalstī un ievesti Maltā, sākot no minētā datuma. Šajā kontekstā Komisija sniedz dažus piemērus, kas, pēc tās domām, ilustrē šo apgalvojumu.

14      Komisija atgādina, ka LESD 110. pantā ir paredzēts pienākums katrai dalībvalstij izvēlēties un veidot savus nodokļus, kas automašīnām piemērojami tādā veidā, lai netiktu veicināta valsts lietotu transportlīdzekļu pārdošana un tātad netiktu padarīta mazāk izdevīga līdzīgu lietotu transportlīdzekļu importēšana no citām dalībvalstīm (spriedums, 2011. gada 7. jūlijs, Nisipeanu, C‑263/10, EU:C:2011:466, 25. punkts).

15      Šajā kontekstā Komisija atsaucas uz Tiesas pastāvīgo judikatūru, kuras pamatā it īpaši ir 1990. gada 11. decembra spriedums Komisija/Dānija (C‑47/88, EU:C:1990:449, 17. punkts), 2010. gada 3. jūnija spriedums Kalinchev (C‑2/09, EU:C:2010:312, 32. un 40. punkts), kā arī 2011. gada 7. aprīļa spriedums Tatu (C‑402/09, EU:C:2011:219, 55. punkts), no kuriem izrietot, ka lietoti transportlīdzekļi no citām dalībvalstīm, kas ir “citu dalībvalstu ražojumi” LESD 110. panta izpratnē, ir transportlīdzekļi, kuri ir laisti apritē citās dalībvalstīs, nevis attiecīgajā dalībvalstī, un kuri tajā, ja tos iegādājas šīs pēdējās minētās dalībvalsts rezidents, var tikt importēti un nodoti ekspluatācijā, bet līdzīgi valsts transportlīdzekļi, kas ir “vietējie ražojumi” LESD 110. panta izpratnē, ir tāda paša tipa lietoti mehāniskie transportlīdzekļi ar tādām pašām īpašībām un tādu pašu nolietojumu, kas ir laisti apritē attiecīgajā dalībvalstī.

16      Komisija uzskata, ka sistēmā, kas ieviesta ar Reģistrācijas likuma ceturto pielikumu, ciktāl tajā ir noteikts TAC apmērs, netiek ņemts vērā transportlīdzekļu pirmās reģistrācijas datums, ja tā ir notikusi dalībvalstī, kas nav Maltas Republika, pirms 2009. gada 1. janvāra, kā dēļ transportlīdzekļiem, kuri importēti no citas dalībvalsts, tiek uzlikts lielāks nodoklis nekā transportlīdzekļiem, kas Maltā reģistrēti pirms šī datuma.

17      Komisija no tā secina, ka, tāpat kā Portugāles nodokļu režīms attiecībā uz ikgadējo satiksmes nodevu, kas tiek iekasēta par Portugālē reģistrētiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru Tiesa 2018. gada 17. aprīļa rīkojumā dos Santos (C‑640/17, EU:C:2018:275) atzina par neatbilstošu LESD 110. pantam, ar Reģistrācijas likuma ceturto pielikumu ieviestais režīms veicina labvēlīgāku valsts lietotu mehānisko transportlīdzekļu aplikšanu ar nodokli un attur no līdzīgu lietotu mehānisko transportlīdzekļu pārvešanas no citām dalībvalstīm, tādējādi pārkāpjot minēto pantu.

18      Otrām kārtām, Komisija apstrīd Maltas Republikas pirmstiesas procedūrā izvirzītos argumentus, lai pamatotu Reģistrācijas likuma ceturtā pielikuma atbilstību LESD 110. pantam.

19      Šajā ziņā tā apgalvo, pirmkārt, ka Maltas Republikas arguments par reģistrācijas nodevas un TAC papildinošo raksturu nav pamatots, jo pēdējās minētās nodevas saderība ar Savienības tiesībām esot jāizvērtē neatkarīgi no jebkādas citas transportlīdzekļu nodevas. Turklāt, pat ja šīm abām nodevām būtu vienāds juridiskais pamats Maltas tiesību aktos, neesot nekādas savstarpējas saistības veidā, kādā tās tiek aprēķinātas, jo reģistrācijas nodeva tiekot iekasēta tikai vienu reizi, savukārt TAC tiekot iekasēta katru gadu. Visbeidzot, pat pieņemot, ka Maltas Republika uzskatītu par lietderīgu Maltā līdz 2009. gada 1. janvārim reģistrētos transportlīdzekļus aplikt ar nodokli atbilstoši agrākajai sistēmai, kompensācijai tā varētu viegli novērst ar Reģistrācijas likuma ceturto pielikumu ieviesto diskrimināciju, vienkārši piemērojot šo pašu nodokļu režīmu importētiem lietotiem transportlīdzekļiem, kuri pirms šī datuma ir bijuši reģistrēti citā dalībvalstī.

20      Otrkārt, vides mērķa sasniegšana, šajā gadījumā jaunajā sistēmā izmantojot principu “piesārņotājs maksā”, neatbrīvojot dalībvalsti no pienākuma novērst jebkādu diskrimināciju. Turklāt, kā Tiesa jau esot nospriedusi 2011. gada 7. aprīļa sprieduma Tatu (C‑402/09, EU:C:2011:219) 60. punktā, vides aizsardzības mērķi šajā gadījumā varētu sasniegt pilnīgāk un saskaņotāk, palielinot TAC vides komponentu visiem noteikta vecuma transportlīdzekļiem, kas reģistrēti pirms 2009. gada 1. janvāra, neatkarīgi no tā, vai runa ir par importētiem lietotiem transportlīdzekļiem vai “valsts” transportlīdzekļiem.

21      Treškārt, apsvērumi par tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu un sociālajām sekām, kas izrietot no valsts transportlīdzekļu, kuri reģistrēti līdz 2009. gada 1. janvārim, aplikšanas ar nodokli atbilstoši jaunajai sistēmai, nevar attaisnot LESD 110. pantā noteiktā nediskriminācijas pamatprincipa pārkāpumu, jo Maltas iestādes varētu viegli atrisināt ar to saistītās bažas, vienlaikus ievērojot LESD 110. pantu, un pakļaut agrākajai sistēmai visus transportlīdzekļus, kas pirms šī datuma reģistrēti vai nu Maltā, vai kādā citā dalībvalstī.

22      Visbeidzot trešām kārtām, Komisija uzsver, ka notiekošais process, ar kuru Maltas Republika esot izdarījusi grozījumus Reģistrācijas likumā, nekādi neietekmē šo prasību. Pirmkārt, Maltas Republika vēl formāli neesot pieņēmusi nevienu grozījumu. Otrkārt, no Tiesas pastāvīgās judikatūras izrietot, ka pienākumu neizpildes esamība ir jāvērtē atkarībā no dalībvalsts situācijas, kāda pastāvēja motivētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās, proti, šajā gadījumā – 2021. gada 9. augustā.

23      Maltas Republika norāda, pirmkārt, ka neviens transportlīdzeklis Maltā nav ražots, tāpēc visi transportlīdzekļi noteikti ir ievesti šajā dalībvalstī. Tādējādi, nepastāvot vietējam transportlīdzekļu tirgum, tā nekad nebūtu varējusi apsvērt iespēju pieņemt jebkādus tiesību aktus, lai aizsargātu šādu tirgu. Līdz ar to jebkāda atsauce uz “vietējiem ražojumiem”, salīdzinot ar “importētiem ražojumiem”, Maltas transportlīdzekļu tirgus kontekstā esot absurda un vienkārši fiktīva. Tāpēc visi Komisijas juridiskie argumenti, ciktāl tie ir balstīti uz šādu fikciju, esot jānoraida.

24      Turklāt režīma, kas ieviests ar Reģistrācijas likuma ceturto pielikumu, nošķiršana attiecībā uz TAC apmēra noteikšanu esot pamatota nevis ar to, ka attiecīgais transportlīdzeklis ir ražots Maltā vai importēts no citas dalībvalsts – šādā gadījumā būtu skaidri pārkāpts LESD 110. pants, bet gan ar minētā transportlīdzekļa reģistrācijas datumu.

25      Otrkārt, Maltas Republika uzsver, ka nevienu transportlīdzekli uz Maltas ceļiem nedrīkst izmantot, ja tā īpašnieks nav samaksājis reģistrācijas nodevu, to importējot Maltā un reģistrējot šajā dalībvalstī, un pēc tam samaksājis TAC. Līdz ar to pretēji tam, ko apgalvojot Komisija, reģistrācijas nodeva un TAC esot jāuzskata par tādām, uz kurām attiecas vienota un visaptveroša nodokļu sistēma, kā dēļ vienas no tās sastāvdaļām novērtēšana neatkarīgi no otras nenovēršami izraisītu nepamatotus un netaisnīgus secinājumus.

26      Šajā kontekstā Maltas Republika norāda, ka atšķirīgajā attieksmē attiecībā uz TAC apmēra noteikšanu, kas ar Reģistrācijas likuma ceturto pielikumu ir ieviesta transportlīdzekļiem, kuri Maltā reģistrēti pirms 2009. gada 1. janvāra, proti, agrākajā sistēmā, un transportlīdzekļiem, kas reģistrēti, sākot no šī datuma, proti, jaunajā sistēmā, ir ņemts vērā apstāklis, ka agrākajā sistēmā reģistrēto transportlīdzekļu īpašniekiem bija jāmaksā ievērojami augstāka reģistrācijas nodeva nekā tā, kura jāmaksā jaunās sistēmas ietvaros reģistrēto transportlīdzekļu īpašniekiem; šiem pēdējiem savukārt tiek piemērota TAC, kas atšķiras atkarībā no to transportlīdzekļu CO2 emisijas.

27      Tādējādi sistēma esot veidota tā, lai panāktu vispārēju taisnīgu nodokļu uzlikšanu transportlīdzekļiem un novērstu kaitējumu, kāds pretējā gadījumā tiktu nodarīts transportlīdzekļiem, kuri Maltā reģistrēti pirms 2009. gada, saistībā ar reģistrācijas nodevas samazinājumu, kas izriet no 2009. gadā pieņemtajiem grozījumiem. Līdz ar to Maltas Republika norāda – ir jāuzskata, ka automobiļi, kuri Maltā reģistrēti pirms 2009. gada 1. janvāra, un automobiļi, kas reģistrēti pēc šī datuma, ietilpst divās objektīvi atšķirīgās kategorijās, kuras nodokļu sistēmas pārveidošanas dēļ nav salīdzināmas, un tādējādi pret tām nevar tikt īstenota diskriminējoša attieksme.

28      Lai ilustrētu šo argumentu, Maltas Republika atsaucas uz tās iebildumu raksta 1. pielikumā ietverto tabulu, kurā ir ietverts salīdzinājums starp septiņiem Maltā visvairāk reģistrētajiem transportlīdzekļu modeļiem un no kuras izrietot, ka augstākas TAC iekasēšana transportlīdzekļiem, kas reģistrēti pēc 2009. gada 1. janvāra, salīdzinājumā ar TAC, kāda iekasēta pirms šī datuma reģistrētiem transportlīdzekļiem, ir bijis taisnīgs pasākums, lai pēc iespējas tuvinātu kopējo nodokļu slogu, kas gulstas uz transportlīdzekļu, kuri reģistrēti pirms 2009. gada, īpašniekiem, un nodokļu slogu, kas gulstas uz to transportlīdzekļu īpašniekiem, kuri reģistrēti pēc 2009. gada 1. janvāra.

29      Augstākas TAC iekasēšana transportlīdzekļiem, kas reģistrēti, sākot no 2009. gada 1. janvāra, tādējādi neradot nekādu diskrimināciju starp transportlīdzekļiem, kuri reģistrēti pirms šī datuma, un tiem, kas reģistrēti pēc minētā datuma, bet gluži pretēji – palīdzot izvairīties no diskriminācijas un acīmredzamas netaisnības, kas rastos transportlīdzekļu, kuri reģistrēti pirms 2009. gada 1. janvāra, īpašniekiem, ja viena un tā pati TAC tiktu piemērota bez izšķirības. Proti, līdzvērtīga TAC apmēra iekasēšana nekādi neļautu šo transportlīdzekļu īpašniekiem norakstīt lielāku reģistrācijas nodevu, kādu tie ir samaksājuši, kā dēļ šo transportlīdzekļu atlikusī vērtība tiktu ievērojami samazināta salīdzinājumā ar to transportlīdzekļu vērtību, kas reģistrēti pēc šī datuma.

30      Visbeidzot Maltas Republika piebilst, ka transportlīdzekļus, kas citā dalībvalstī reģistrēti pirms 2009. gada 1. janvāra un importēti Maltā, sākot no šī datuma, nevar pielīdzināt transportlīdzekļiem, kuri reģistrēti Maltā pirms minētā datuma, jo pirmajiem transportlīdzekļiem to izcelsmes dalībvalstī tika piemērots pilnīgi atšķirīgs reģistrācijas nodevas režīms.

31      Treškārt, Maltas Republika atkārtoti apstiprina, ka jaunās sistēmas mērķis ir aizsargāt vidi, piemērojot principu “piesārņotājs maksā”, un veicināt jaunus, mazākus un tīrākus transportlīdzekļus. Saskaņā ar jauno sistēmu TAC likme proporcionāli palielinātos atkarībā no transportlīdzekļa vecuma un tā kopējām CO2 emisijām. Tādējādi šīs sistēmas mērķis esot veicināt mazāk piesārņojošu transportlīdzekļu iegādi, kā arī biežāku transportlīdzekļu atjaunināšanu, ņemot vērā, ka TAC likme tiekot fiksēta pirmajos piecos gados pēc katra transportlīdzekļa reģistrācijas.

32      Ceturtkārt, Maltas Republika atkārto, ka, apliekot ar nodokli atbilstoši jaunajai sistēmai visus Maltā pirms 2009. gada 1. janvāra reģistrētos transportlīdzekļus, tiktu sodītas personas, kuras savu transportlīdzekli ir iegādājušās pirms šī datuma, jo šāda aplikšana ar nodokli būtiski samazinātu attiecīgo transportlīdzekļu atlikušo vērtību un uzliktu to īpašniekiem augstu nodokļu slogu TAC posmā, lai gan tiem jau esot bijis augsts nodokļu slogs reģistrācijas posmā. Tādējādi pāreja uz jauno sistēmu apdraudētu to transportlīdzekļu īpašnieku tiesisko paļāvību, kuri reģistrēti Maltā atbilstoši agrākajai sistēmai. Turklāt, izmantojot minēto aplikšanu ar nodokli, netiekot ņemtas vērā sociālās sekas, kas izrietot no tā, ka transportlīdzekļi, uz kuriem attiecas agrākā sistēma, parasti piederot personām ar nestabilu finansiālo stāvokli.

33      Visbeidzot piektkārt, Maltas Republika norāda, ka grozījumus Reģistrācijas likumā, ar kuriem tiktu novērsts iespējamais LESD 110. panta pārkāpums, Maltas parlaments jau esot apstiprinājis un tie stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī, tomēr precizējot, ka šie grozījumi Komisijai tika iesniegti tikai sadarbības un kompromisa garā un ka tie nekādā ziņā nenozīmē jebkāda pārkāpuma vai diskriminācijas esamības atzīšanu.

 Tiesas vērtējums

34      Pirmām kārtām, jāatgādina, kā izriet no Tiesas pastāvīgās judikatūras, ka pienākumu neizpildes esamība ir jāizvērtē, ņemot vērā to situāciju attiecīgajā dalībvalstī, kāda tā bija brīdī, kad beidzās motivētajā atzinumā noteiktais termiņš, un pēc tam veiktās izmaiņas Tiesa neņem vērā (spriedums, 2023. gada 21. septembris, Komisija/Vācija (Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzība), C‑116/22, EU:C:2023:687, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

35      Tādējādi šajā lietā tas, ka Maltas parlaments pēc 2021. gada 9. jūnija motivētajā atzinumā noteiktā termiņa beigām ir apstiprinājis šā sprieduma 33. punktā minētos Reģistrācijas likuma grozījumus, nekādi neietekmē ne šīs prasības priekšmetu, ne tās pamatotību.

36      Otrām kārtām, Tiesa ir atkārtoti nospriedusi, ka LESD 110. pants papildina noteikumus par muitas nodokļu un maksājumu, kam ir līdzīga iedarbība, atcelšanu. Šī LESD noteikuma mērķis ir nodrošināt preču brīvu apriti starp dalībvalstīm normālas konkurences apstākļos, aizliedzot jebkādu aizsardzības formu, kas izrietētu no tā, ka precēm, kuru izcelsme ir citās dalībvalstīs, tiek piemēroti diskriminējoša rakstura iekšēji nodokļi (spriedums, 2010. gada 3. jūnijs, Kalinchev, C‑2/09, EU:C:2010:312, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).

37      Šajā nolūkā ar LESD 110. panta pirmo daļu dalībvalstīm ir aizliegts citu dalībvalstu ražojumiem uzlikt iekšējos nodokļus, kas lielāki par tiem, kuri uzlikti līdzīgiem vietējiem ražojumiem.

38      Šīs tiesību normas mērķis līdz ar to ir nodrošināt pilnīgu iekšējo nodokļu neitralitāti attiecībā uz konkurenci starp precēm, kas jau atrodas vietējā tirgū, un importētām precēm (skat. spriedumu, 2011. gada 7. aprīlis, Tatu, C‑402/09, EU:C:2011:219, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).

39      Šajā ziņā Tiesa ir nospriedusi, ka nodokļu sistēmu var uzskatīt par saderīgu ar LESD 110. pantu vienīgi tad, ja ir pierādīts, ka tā ir izveidota tā, lai katrā ziņā būtu izslēgts, ka importa precēm uzliek lielākus nodokļus nekā valsts precēm un ka tādējādi tai nekādā gadījumā nav diskriminējošas iedarbības (spriedums, 2010. gada 3. jūnijs, Kalinchev, C‑2/09, EU:C:2010:312, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).

40      Šajā kontekstā Tiesa ir precizējusi, ka LESD 110. panta pirmā daļa ir pārkāpta, ja nodoklis, ar ko tiek aplikta importētā prece, un nodoklis, ar kuru tiek aplikta līdzīga vietējā prece, tiek aprēķināts atšķirīgi un ievērojot atšķirīgu kārtību, un tā rezultātā vismaz atsevišķos gadījumos importētā prece tiek aplikta ar lielāku nodokli (spriedums, 2010. gada 3. jūnijs, Kalinchev, C‑2/09, EU:C:2010:312, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

41      Līdz ar to LESD 110. pantā paredzētais aizliegums ir piemērojams ik reizi, kad vienas dalībvalsts iekšējā nodokļu uzlikšana var atturēt no citas dalībvalsts izcelsmes preču importēšanas, atbalstot līdzīgas valsts preces (spriedums, 2013. gada 19. decembris, X, C‑437/12, EU:C:2013:857, 38. punkts).

42      Pirmkārt, no Tiesas judikatūras izriet, ka tādi mehānisko transportlīdzekļu nodokļi kā tostarp satiksmes un reģistrācijas nodevas ir dalībvalstu iekšējie nodokļi (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2001. gada 15. marts, Komisija/Francija, C‑265/99, EU:C:2001:169, 51. punkts, kā arī 2013. gada 19. decembris, X, C‑437/12, EU:C:2013:857, 20. punkts un tajā minētā judikatūra).

43      Otrkārt, nav šaubu, ka mehāniskie transportlīdzekļi, kas atrodas dalībvalsts tirgū, ir šie “vietējie ražojumi” LESD 110. panta izpratnē. Ja minētās preces tiek pārdotas šīs dalībvalsts lietotu transportlīdzekļu tirgū, tās ir jāuzskata par “tāda paša veida” importētiem lietotiem transportlīdzekļiem analogiem “ražojumiem” ar tādām pašām īpašībām un tādu pašu nolietojumu (spriedums, 2011. gada 7. jūlijs, Nisipeanu, C‑263/10, EU:C:2011:466, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).

44      Līdz ar to LESD 110. pantā dalībvalstīm ir paredzēts pienākums izvēlēties un veidot savus automašīnām piemērojamos nodokļus tādā veidā, lai netiktu veicināta valsts lietotu transportlīdzekļu pārdošana un tātad netiktu padarīta mazāk izdevīga līdzīgu lietotu transportlīdzekļu importēšana (spriedums, 2011. gada 7. aprīlis, Tatu, C‑402/09, EU:C:2011:219, 56. punkts).

45      Šajā kontekstā Tiesa it īpaši ir nospriedusi, ka LESD 110. pants nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru tās noteiktā vienotā satiksmes nodeva tiek iekasēta par vieglajiem pasažieru transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai kam piešķirta reģistrācijas numura zīme šajā dalībvalstī, neņemot vērā transportlīdzekļa pirmreizējās reģistrācijas datumu, ja tas noticis citā dalībvalstī, kā rezultātā no citas dalībvalsts importētiem transportlīdzekļiem tiek uzrēķināta lielāka nodeva nekā tādiem pašiem neimportētiem transportlīdzekļiem. Šāds regulējums var radīt priekšrocību vietējo lietoto transportlīdzekļu iegādei un tādējādi atturēt no līdzīgu lietotu transportlīdzekļu importēšanas (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2018. gada 17. aprīlis, dos Santos, C‑640/17, EU:C:2018:275, 21. un 22. punkts).

46      Līdz ar to, ņemot vērā šo judikatūru, ir jāpārbauda, vai ar Reģistrācijas likuma ceturto pielikumu ieviestajam režīmam attiecībā uz TAC apmēra noteikšanu ir šī sprieduma iepriekšējā punktā aprakstītās sekas, kā dēļ – kā to apgalvo Komisija – ar to netiekot ievērots LESD 110. pantā noteiktais diskriminācijas aizliegums.

47      Šajā ziņā, pirmkārt, saskaņā ar šī sprieduma 43. punktā minēto judikatūru un pretēji Maltas Republikas argumentam par Maltas transportlīdzekļu tirgus neesamību ir jākonstatē, ka Maltā reģistrēti transportlīdzekļi, kas tiek pārdoti šīs dalībvalsts lietotu transportlīdzekļu tirgū, ir jāuzskata par “līdzīgiem vietējiem ražojumiem” LESD 110. panta izpratnē attiecībā uz tāda paša veida importētiem lietotiem transportlīdzekļiem ar tādām pašām īpašībām un nolietojumu.

48      Otrkārt, kā izriet no Reģistrācijas likuma 3. panta 1. punkta un 8. panta 5. punkta, TAC ir piemērojama Maltā importētiem vai ražotiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem un tiek iekasēta šādu transportlīdzekļu reģistrācijas brīdī un pēc tam katru gadu.

49      Treškārt, nav strīda par to, ka ar Reģistrācijas likuma ceturto pielikumu ieviestajā režīmā ir piemērota diferencēta TAC atkarībā no tā, vai tā attiecas uz transportlīdzekļiem, kas Maltā reģistrēti pirms vai pēc 2009. gada 1. janvāra. Jo īpaši attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas Maltā reģistrēti pirms šī datuma, TAC aprēķina, pamatojoties uz transportlīdzekļa motora darba tilpumu, piedziņas veidu (dīzeļdegviela vai benzīns) un ražošanas gadu. Savukārt attiecībā uz Maltā reģistrētiem transportlīdzekļiem, sākot no minētā datuma, TAC aprēķina, pamatojoties uz CO2 emisijām (benzīna dzinēji), CO2 un daļiņu emisijām (dīzeļdzinēji) un ražošanas gadu abu veidu motoriem.

50      Ceturtkārt, no lietas dalībnieku rakstveida apsvērumiem izriet, ka šīs atšķirīgās aprēķina kārtības dēļ TAC apmērs, kas ir piemērojams transportlīdzekļiem, kuri Maltā reģistrēti, sākot no 2009. gada 1. janvāra, ir lielāks par TAC apmēru, kas piemērojams līdzīgiem transportlīdzekļiem, kuri Maltā reģistrēti pirms šī datuma, ko apstiprina piemēri, kurus Tiesai ir sniegusi Komisija un kurus Maltas Republika nav apstrīdējusi.

51      Līdz ar to režīma, kas ieviests ar Reģistrācijas likuma ceturto pielikumu attiecībā uz TAC apmēra noteikšanu, sekas ir tādas, ka lietotiem transportlīdzekļiem, kas Maltā pārdoti pēc tam, kad tie tajā ir bijuši reģistrēti līdz 2009. gada 1. janvārim, tiek piemērota samazināta TAC salīdzinājumā ar līdzīgiem lietotiem transportlīdzekļiem, kuri pirms šī datuma reģistrēti citā dalībvalstī, nevis Maltas Republikā, un ievesti Maltā, sākot no minētā datuma.

52      Tādējādi ar šādu režīmu lietotiem transportlīdzekļiem, kuri pirmo reizi reģistrēti dalībvalstī, kas nav Maltas Republika, pirms 2009. gada 1. janvāra un kuri šajā pēdējā minētajā dalībvalstī importēti pēc šī datuma, tiek piemērota lielāka nodeva par to, kas tiek piemērota līdzīgiem lietotiem vietējiem transportlīdzekļiem, kuri Maltā reģistrēti pirms minētā datuma, jo tajā nav ņemts vērā importēto transportlīdzekļu reģistrācijas datums citās dalībvalstīs. Tātad šāds režīms ir labvēlīgāks valstī esošo lietotu transportlīdzekļu pārdošanai un tas attur no līdzīgu lietotu transportlīdzekļu importēšanas (pēc analoģijas skat. rīkojumu, 2018. gada 17. aprīlis, dos Santos, C‑640/17, EU:C:2018:275, 21. punkts).

53      Trešām kārtām, Maltas Republikas izvirzītie argumenti, kuru mērķis ir pierādīt ar Reģistrācijas likuma ceturto pielikumu ieviestā režīma atbilstību LESD 110. pantam, nevar atspēkot šo vērtējumu.

54      Pirmkārt, attiecībā uz argumentu par reģistrācijas nodevas un TAC vispārējo raksturu ir jākonstatē, ka, izņemot to, ka šīm abām nodevām ir viens un tas pats juridiskais pamats Maltas tiesību aktos, nekas Maltas Republikas iesniegtajos elementos, it īpaši tās iebildumu raksta 1. pielikumā ietvertajā tabulā, kura minēta šī sprieduma 28. punktā, neļauj konstatēt, ka minētajiem nodokļiem būtu tāda saikne, kas pamatotu to kopīgu vērtējumu.

55      Pirmām kārtām, runājot par šo nodevu raksturu, reģistrācijas nodeva ir jāmaksā saistībā ar transportlīdzekļa reģistrāciju Maltā, bet TAC ir jāmaksā tāpēc, ka nodevas maksātājam pieder transportlīdzeklis, kas ir piemērots braukšanai pa publiskajiem ceļiem. Otrām kārtām, runājot par šo nodevu iekasējamību, reģistrācijas nodeva ir jāmaksā tikai vienreiz, reģistrējot transportlīdzekli Maltā, savukārt TAC ir jāmaksā reģistrācijas brīdī un pēc tam katru gadu – visā transportlīdzekļa kalpošanas laikā.

56      Turklāt, pat pieņemot, ka saikni starp reģistrācijas nodevu un TAC varētu uzskatīt par pierādītu, Maltas Republika katrā ziņā neesot pierādījusi, ka kopējā reģistrācijas nodevas summa, kas jāmaksā transportlīdzekļu, kuri reģistrēti Maltā pirms 2009. gada, īpašniekiem, un TAC, kas jāmaksā visā šo transportlīdzekļu lietošanas laikā, atbilst kopējai reģistrācijas nodevas summai, kas jāmaksā līdzīgu transportlīdzekļu, kuri pirmo reizi reģistrēti citā dalībvalstī, kas nav Maltas Republika, pirms 2009. gada 1. janvāra un ievesti šajā pēdējā minētajā dalībvalstī, sākot no šī datuma, īpašniekiem, un TAC, kas ir jāmaksā visu šo transportlīdzekļu kalpošanas laiku.

57      Otrkārt, attiecībā uz Maltas Republikas argumentu, saskaņā ar kuru jaunās sistēmas mērķis esot aizsargāt vidi, piemērojot principu “piesārņotājs maksā”, pietiek konstatēt, ka šī dalībvalsts nav pierādījusi, kādā veidā TAC ieviešana, kas vairāk skar importētus lietotus transportlīdzekļus nekā līdzīgus lietotus valsts transportlīdzekļus, būtu piemērota šī mērķa sasniegšanai.

58      Turklāt, kā pamatoti norādījusi Komisija, vides aizsardzības mērķa sasniegšana varētu tikt īstenota pilnīgāk un saskaņotāk, palielinot TAC vides komponentu visiem noteikta vecuma transportlīdzekļiem, proti, lietotiem transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti pirms 2009. gada, neatkarīgi no tā, vai tas ir noticis Maltā vai citā dalībvalstī. Šāds palielinājums nesniegtu priekšrocības diskriminējošā veidā lietotu transportlīdzekļu valsts tirgum, kas kaitē importētu lietotu transportlīdzekļu laišanai apgrozībā, un tas arī atbilstu principam “piesārņotājs maksā” (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 7. jūlijs, Nisipeanu, C‑263/10, EU:C:2011:466, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).

59      Treškārt, attiecībā uz argumentu par tiesiskās paļāvības aizsardzības principu un sociāla rakstura apsvērumiem, pat pieņemot, ka šis princips un šie apsvērumi ir leģitīms mērķis, lai pamatotu aplūkoto atšķirīgo attieksmi, Maltas Republika nav arī pierādījusi, kādā veidā šādas atšķirīgas attieksmes ieviešana būtu piemērota, lai nodrošinātu minētā principa aizsardzību un ņemtu vērā minētos sabiedriskās kārtības apsvērumus.

60      Šajā kontekstā ir jāsecina, kā to dara Komisija, ka tad, ja Maltas Republika uzskatītu, ka ir jāaizsargā to valstī reģistrēto transportlīdzekļu, kas Maltā reģistrēti pirms 2009. gada 1. janvāra, īpašnieku iespējamās cerības, tā varētu to panākt, nepārkāpjot LESD 110. pantā paredzēto diskriminācijas aizliegumu, piemērodama agrāko sistēmu gan šiem transportlīdzekļiem, gan transportlīdzekļiem, kas reģistrēti citā dalībvalstī pirms šī datuma un importēti Maltā, sākot no minētā datuma.

61      Līdz ar to ir jāsecina, ka ar sistēmu, kas ieviesta ar Reģistrācijas likuma ceturto pielikumu attiecībā uz TAC apmēra noteikšanu, ir pārkāpts LESD 110. pants, un tādējādi ir jāapmierina vienīgais Komisijas izvirzītais iebildums.

62      No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka Maltas Republika nav izpildījusi LESD 110. pantā paredzētos pienākumus, mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuri reģistrēti citās dalībvalstīs pirms 2009. gada 1. janvāra un ievesti Maltā, sākot no šī datuma, piemērojot ikgadējo satiksmes nodevu, kas ir augstāka par to, kāda piemērota līdzīgiem transportlīdzekļiem, kuri reģistrēti Maltā pirms minētā datuma.

 Par tiesāšanās izdevumiem

63      Atbilstoši Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.

64      Tā kā Maltas Republikai nolēmums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus atbilstoši tās prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež:

1)      Maltas Republika nav izpildījusi LESD 110. pantā paredzētos pienākumus, mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuri reģistrēti citās dalībvalstīs pirms 2009. gada 1. janvāra un ievesti Maltā, sākot no šī datuma, piemērojot ikgadējo satiksmes nodevu, kas ir augstāka par to, kāda piemērota līdzīgiem transportlīdzekļiem, kuri reģistrēti Maltā pirms minētā datuma.

2)      Maltas Republika sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – angļu.