Lieta T‑1/12

Francijas Republika

pret

Eiropas Komisija

Valsts atbalsts – Glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem – Francijas iestāžu plānots pārstrukturēšanas atbalsts SeaFrance SA – Kapitāla palielinājums un aizdevumi, ko SNCF piešķīris SeaFrance – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu – Valsts atbalsta jēdziens – Privātā ieguldītāja kritērijs – Pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2015. gada 15. janvāra spriedums

1.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Tiesisks raksturs – Interpretācija, balstoties uz objektīviem elementiem – Pārbaude tiesā

(LESD 107. panta 1. punkts)

2.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Novērtējums atbilstoši privātā ieguldītāja kritērijam – Vērtējums, ņemot vērā visu atbilstošo informāciju par strīdīgo darījumu un tā kontekstu – Secīgi valsts iejaukšanās pasākumi, kuri savstarpēji ir nedalāmi – Pasākumu vērtējums, tos ņemot kopā – Pieļaujamība

(LESD 107. panta 1. punkts)

3.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Novērtējums atbilstoši privātā ieguldītāja kritērijam – Vērtējums, ņemot vērā visu atbilstošo informāciju par strīdīgo darījumu un tā kontekstu – Secīgi iejaukšanās pasākumi, kuri savstarpēji ir nedalāmi – Minēto iejaukšanos efektivitātes visaptveroša analīze

(LESD 107. panta 1. punkts)

4.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Vērtējums tikai LESD 107. panta 1. punkta kontekstā – Agrākās prakses ņemšana vērā – Izslēgšana

(LESD 107. panta 1. punkts)

5.      Prasība atcelt tiesību aktu – Mērķis – Lēmums, kas balstīts uz vairākiem pamatojuma pīlāriem, no kuriem ikviens ir pietiekams tā rezolutīvās daļas pamatošanai – Lēmums valsts atbalsta jomā – Ar kļūdu vai citu nelikumību saistīti pamati, kuri ietekmē tikai vienu no pamatojuma pīlāriem – Pamats, kas nav efektīvs, lai būtu pamatā lēmuma atcelšanai

(LESD 263. pants)

6.      Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu – Atbalsts pārstrukturēšanai grūtībās nonākušam uzņēmumam – Pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai – Uzņēmuma saņēmēja pašu ieguldījums – Aizdevums, ko nevar ierēķināt kā pašu ieguldījumu

(LESD 107. panta 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2004/C 7., 43. un 44. punkts)

7.      Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu – Atbalsts pārstrukturēšanai grūtībās nonākušam uzņēmumam – Pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai – Uzņēmuma saņēmēja pašu ieguldījums – Piekrišana ieguldījumam, kas ir mazāks nekā 50 %, ārkārtas apstākļos un īpašās grūtībās – Vērtējuma elementi – Ekonomiskā krīze un finanšu tirgu sašaurināšana, kas skar uzņēmumus vispār – Izslēgšana

(LESD 107. panta 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 244/C 244/02 44. punkts)

8.      Eiropas Savienība – Īpašumtiesību sistēmas – Neitralitātes princips – Līguma pamatnoteikumu piemērošana – Saistība ar tiesību normām valsts atbalsta jomā

(LESD 107. panta 1. punkts un 345. pants)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 29. un 30. punktu)

2.      Komisijai, vērtējot privātā ieguldītāja kritērija piemērošanu, ir vienmēr jāizvērtē strīdīgā darījuma atbilstošie apstākļi un tā konteksts un, runājot par šī kritērija piemērošanu vairākiem secīgiem pasākumiem, kur iejaukusies valsts, Komisijai ir jāizvērtē, vai šādi pasākumi ir tik cieši saistīti, ka tos nav iespējams vienu no otra nodalīt, un vai tādējādi šādi vairāki pasākumi LESD 107. panta 1. punkta kontekstā nav jāuzskata par tikai vienu iejaukšanās pasākumu.

Vairāku iejaukšanās pasākumu no valsts puses nedalāmības izvērtēšana ir jāveic, ņemot vērā kritērijus, kas tostarp ir šo valsts iejaukšanās pasākumu hronoloģiskums, to mērķis un saņēmēja uzņēmuma stāvoklis šīs iejaukšanās laikā.

Šai sakarā tādā situācijā, kurā valsts uzņēmums savam grūtībās nonākušam meitasuzņēmumam secīgi piešķir glābšanas un rekapitalizācijas atbalstu un aizdevumus, kuri dalībvalsts skatījumā nav valsts atbalsts, bet autonoms ieguldījums privātā ieguldītāja kritērija kontekstā, Komisija var it īpaši ņemt vērā tādus elementus kā pārstrukturēšanas plāna attīstība, minētā uzņēmuma lomas divkāršošana, kurš rīkojas ne tikai kā atbalsta piešķīrējs, bet arī kā līdzekļu devējs, kas paredzēti kā daļa no pašu ieguldījuma, un no valsts neatkarīga privāta ieguldītāja nepiedalīšanās pārstrukturēšanas darījumā.

(sal. ar 32.–34., 47., 50. un 55. punktu)

3.      Tādā situācijā, kurā valsts uzņēmums savam grūtībās nonākušam meitasuzņēmumam secīgi piešķir glābšanas un rekapitalizācijas atbalstu un aizdevumus, kas ir nedalāms pasākumu kopums, Komisija pareizi piemēro privātā ieguldītāja kritēju, ja, ņemot vērā, kā procentu maksājumi un aplūkoto aizdevumu atmaksa ietekmē rekapitalizācijas rentabilitāti, tā iesaistās globālā ienesīguma, ko minētais uzņēmums kā vienīgais privātais ieguldītājs var gaidīt no pasākumiem, kurus tas īstenoja vai plānoja uzņēmuma saņēmēja glābšanai un pārstrukturēšanai, kas vērtēti kā vienots kopums, analīzē. Šādā gadījumā Komisijai nav jāveic precīzu analīzi saistībā ar jautājumu par to, vai ikkatra aplūkotā aizdevuma piešķiršanas nosacījumi atbilst tirgus apstākļiem.

Piemērojot privātā ieguldītāja kritēriju šādam nedalāmu pasākumu kopumam, tas, ka valsts uzņēmums, kurš rīkojas gan kā atbalsta piešķīrējs, gan kā līdzekļu devējs, kas paredzēti kā daļa no pašu ieguldījuma, ir vienīgais, kurš uzņēmumam saņēmējam piešķir pārstrukturēšanas finansēšanai vajadzīgos līdzekļus, jo neviens no ārējiem ieguldītājiem no savas puses šajā darījumā neiesaistās, stiprina secinājumu, saskaņā ar kuru ieguldītājs tirgus ekonomikas apstākļos grūtībās nonākušam uzņēmumam nebūtu paredzējis šādu pasākumu kopumu.

(sal. ar 47., 53. un 54. punktu)

4.      Atsevišķa pasākuma valsts atbalsta raksturs ir jāvērtē tikai saistībā ar LESD 107. panta 1. punktu, nevis ievērojot iespējamu Komisijas agrāku lēmumu pieņemšanas praksi. Turklāt ne īpaši korekti būtu balstīties uz Komisijas iepriekšējo praksi glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsta jomā, kurā katra gadījuma vērtējums visnotaļ ir atkarīgs no atbalsta saņēmēja individuālās finansiālās situācijas, tās nozares vispārīgā ekonomiskā stāvokļa, kurā tas darbojas, un tiesiskā regulējuma, atbilstoši kuram tas attīstās.

(sal. ar 58. punktu)

5.      Ciktāl noteikti lēmuma pamati paši par sevi ir juridiski pietiekami šī lēmuma pamatošanai, kļūdas citos šī lēmuma pamatos nekādi neietekmē tā rezolutīvo daļu. Turklāt, ja pamats, pat ja tas ir pamatots, nav iemesls atcelt tiesību aktu, ko vēlas panākt prasītājs, tas ir jānoraida kā nenozīmīgs.

(sal. ar 73. punktu)

6.      Tā kā valsts uzņēmuma noteiktie pasākumi grūtībās nonākušam meitasuzņēmumam, proti, aizdevumi, rekapitalizācija un glābšanas atbalsts, tos vērtējot kopā, ir valsts atbalsts, minētie aizdevumi noteikti ir jāizslēdz no uzņēmuma saņēmēja pašu ieguldījuma tā pārstrukturēšanā Pamatnostādņu attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai 7., 43. un 44. punkta izpratnē.

(sal. ar 86. punktu)

7.      Saskaņā ar Pamatnostādņu attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai 44. punktu ārkārtas apstākļos un īpašās grūtībās, kas dalībvalstij jāpierāda, Komisija var piekrist mazākam ieguldījumam nekā lieliem uzņēmumiem piemērojamie 50 %.

Šai sakarā tā, kā ekonomiskā krīze un finanšu tirgu sašaurināšana skar uzņēmumus vispār, ārkārtas apstākļi vai īpašas grūtības nevar tikt konstatēti tikai attiecībā uz vienu uzņēmumu.

(sal. ar 88. un 89. punktu)

8.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 94., 95., 99. un 100. punktu)