Lieta C‑186/16

Ruxandra Paula Andriciuc u.c.

pret

Banca Românească SA

(Curtea de Apel Oradea lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Patērētāju aizsardzība – Direktīva 93/13/EEK – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – 3. panta 1. punkts un 4. panta 2. punkts – Līguma noteikumu negodīguma vērtējums – Ārvalsts valūtā noslēgts kredītlīgums – Valūtas risks, ko pilnībā uzņemas patērētājs – Ievērojama no līguma izrietošo pušu tiesību un pienākumu nelīdzsvarotība – Brīdis, kurā ir vērtējama nelīdzsvarotība – “Vienkāršā, skaidri saprotamā valodā” sastādītu noteikumu jēdziena nozīme – Bankas sniedzamās informācijas apjoms”

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 20. septembra spriedums

1.        Patērētāju aizsardzība – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Direktīva 93/13 – Piemērošanas joma – Nepiemērošana, kas paredzēta attiecībā uz līguma noteikumiem, kuri atkārto obligātās tiesību vai normatīvo aktu normas – Pārbaude, kas jāveic valsts tiesai

(Padomes Direktīvas 93/13 1. panta 2. punkts)

2.        Patērētāju aizsardzība – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Direktīva 93/13 – Piemērošanas joma – Noteikumi, kuros ir definēts līguma galvenais priekšmets vai kas attiecas uz cenu vai atlīdzību un pakalpojumiem vai precēm, kas par to jāsniedz vai jāpiegādā – Jēdziens – Noteikums, kurš ir iekļauts ārvalsts valūtā izteiktā aizdevuma līgumā, kas noslēgts starp pārdevēju vai piegādātāju un patērētāju, kurš nav ticis atsevišķi apspriests un ar kuru patērētājam ir noteikts pienākums minēto aizdevumu atmaksāt šajā pašā valūtā – Ietveršana – Nosacījumi – Pienākums nodrošināt atbilstību saprotamības un pārskatāmības prasībām

(Padomes Direktīvas 93/13 4. panta 2. punkts)

3.        Patērētāju aizsardzība – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Direktīva 93/13 – Piemērošanas joma – Noteikumi, kuros ir definēts līguma galvenais priekšmets vai kas attiecas uz cenu vai atlīdzību un pakalpojumiem vai precēm, kas par to jāsniedz vai jāpiegādā – Ārvalsts valūtā izteiktā aizdevuma līgumā iekļauts noteikums, kurš nav ticis atsevišķi apspriests un ar kuru patērētājam ir noteikts pienākums minēto aizdevumu atmaksāt šajā pašā valūtā – Ietveršana – Nosacījumi – Pienākums nodrošināt atbilstību saprotamības un pārskatāmības prasībām – Vajdzīgais informācijas līmenis – Apjoms – Pārbaude, kas jāveic valsts tiesai

(Padomes Direktīvas 93/13 4. panta 2. punkts)

4.        Patērētāju aizsardzība – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Direktīva 93/13 – Negodīgs noteikums 3. panta izpratnē – Ievērojama no līguma izrietošo pušu tiesību un pienākumu nelīdzsvarotība – Minētās nelīdzsvarotības pastāvēšanas vērtējums valsts tiesā attiecībā uz līguma slēgšanas brīdi – Pienākums ņemt vērā visus apstākļus, kas pārdevējam vai piegādātājam bija zināmi minētajā brīdī

(Padomes Direktīvas 93/13 3. panta 1. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 27.–31. punktu)

2.      Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 4. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “līguma galvenais priekšmets” šīs tiesību normas izpratnē ietver tādu līguma noteikumu kā tas, uz kuru attiecas pamatlieta, kurš ir iekļauts tādā ārvalsts valūtā noslēgtā kredītlīgumā starp komersantu un patērētāju, par ko nav notikusi atsevišķa apspriešanās, un saskaņā ar kuru aizdevums ir jāatmaksā tajā pašā ārvalsts valūtā, kādā tas ir pielīgts, ja šajā noteikumā ir paredzēta šī līguma pamatsaistība, kas raksturo šo līgumu. Līdz ar to šis līguma noteikums nevar tikt uzskatīts par negodīgu, ar nosacījumu, ka tas ir sastādīts vienkāršā, skaidri saprotamā valodā.

Šajā ziņā uzmanība ir jāvērš uz to, ka ar kredītlīgumu aizdevējs galvenokārt apņemas aizņēmēja rīcībā nodot noteiktu naudas summu, savukārt pēdējais minētais galvenokārt uzņemas atmaksāt šo summu – parasti ar procentiem – paredzētajos termiņos. Tātad šāda līguma pamatsaistības attiecas uz naudas summu, kas ir jādefinē attiecībā uz līgumā noteikto maksājuma un atmaksas valūtu. Līdz ar to, kā ir norādīts ģenerāladvokāta secinājumu 46. un nākamajos punktos, tas, ka kredīts ir jāatmaksā noteiktā valūtā, principā attiecas nevis uz maksājuma papildnoteikumiem, bet gan uz pašu parādnieka pienākuma būtību un tātad ir aizdevuma līguma būtiska sastāvdaļa.

(skat. 38. un 41. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.      Direktīvas 93/13 4. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka prasība, lai līguma noteikums būtu sastādīts vienkāršā, skaidri saprotamā valodā, ir saistīta ar nosacījumu, ka kredītlīgumu gadījumā finanšu iestādēm ir jāsniedz aizņēmējiem pietiekama informācija, lai tie varētu pieņemt labi informētus un piesardzīgus lēmumus. Šajā ziņā šī prasība nozīmē, ka noteikums, saskaņā ar kuru aizdevums ir jāatmaksā tajā pašā ārvalsts valūtā, kādā tas ir ticis pielīgts, patērētājam ir jāsaprot ne vien no formālā un gramatiskā viedokļa, bet arī attiecībā uz tā konkrēto nozīmi tādējādi, ka vidusmēra patērētājam, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs, ir jāspēj ne vien apzināties tās ārvalsts valūtas vērtības pieauguma vai samazinājuma iespējamību, kurā līgums ir noslēgts, bet arī novērtēt šāda noteikuma iespējami nozīmīgās ekonomiskās sekas attiecībā uz viņa finansiālajām saistībām. Šajā ziņā nepieciešamās pārbaudes ir jāveic valsts tiesai.

Tādējādi, kā ir norādīts ģenerāladvokāta secinājumu 66. un 67. punktā, pirmkārt, aizņēmējs ir skaidri jāinformē par to, ka, parakstot aizdevuma līgumu, kas ir izteikts ārvalsts valūtā, viņš sevi pakļauj valūtas riskam, ko viņam no ekonomiskā viedokļa, iespējams, būs grūti uzņemties gadījumā, ja samazināsies tās valūtas vērtība, kurā viņš saņem ienākumus. Otrkārt, komersantam, šajā gadījumā bankai, ir jāizklāsta iespējamās valūtas maiņas likmju izmaiņas un aizdevuma līgumu ārvalsts valūtā slēgšanai raksturīgie riski, it īpaši, ja patērētājs aizņēmējs ienākumus nesaņem šajā valūtā. Līdz ar to valsts tiesai ir jāpārbauda, vai komersants attiecīgajiem patērētājiem ir darījis zināmu visu atbilstīgo informāciju, kas viņiem ļauj novērtēt tāda līguma noteikuma kā tas, uz kuru attiecas pamatlieta, ekonomiskās sekas attiecībā uz viņu finanšu saistībām.

(skat. 50. un 51. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

4.      Direktīvas 93/13 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka negodīguma vērtējums ir veicams, atsaucoties uz attiecīgā līguma noslēgšanas brīdi, ņemot vērā visus apstākļus, kas komersantam varēja būt zināmi minētajā brīdī un kas varēja ietekmēt vēlāko šī līguma izpildi. Iesniedzējtiesai, ņemot vērā visus pamatlietas apstākļus un it īpaši komersanta, šajā gadījuma bankas, kompetenci un zināšanas attiecībā uz iespējamajām maiņas kursa izmaiņām un aizdevuma līguma noslēgšanas ārvalsts valūtā raksturīgajiem riskiem, ir jānovērtē, pirmkārt, iespējamā labticības prasības neizpilde un, otrkārt, iespējamas ievērojamas nelīdzsvarotības pastāvēšana Direktīvas 93/13 3. panta 1. punkta izpratnē.

(skat. 58. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)