Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 20. septembra spriedums (Curtea de Apel Oradea (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ruxandra Paula Andriciuc u.c./Banca Românească SA
(lieta C-186/16) 1
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Patērētāju aizsardzība – Direktīva 93/13/EEK – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – 3. panta 1. punkts un 4. panta 2. punkts – Līguma noteikumu negodīguma vērtējums – Ārvalsts valūtā izteikti patēriņa kredītlīgumi – Valūtas risks, ko pilnībā uzņemas patērētājs – Ievērojama no līguma izrietošo pušu tiesību un pienākumu nelīdzsvarotība – Brīdis, kurā ir vērtējama nelīdzsvarotība – “Vienkāršā, skaidri saprotamā valodā” sastādītu noteikumu jēdziena nozīme – Bankas sniedzamās informācijas apjoms
Tiesvedības valoda – rumāņu
Iesniedzējtiesa
Curtea de Apel Oradea
Pamatlietas puses
Prasītāji: Ruxandra Paula Andriciuc u.c.
Atbildētāja: Banca Românească SA
Rezolutīvā daļa:
Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 4. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “līguma galvenais priekšmets” šīs tiesību normas izpratnē ietver tādu līguma noteikumu kā tas, uz kuru attiecas pamatlieta, kurš ir iekļauts tādā ārvalsts valūtā noslēgtā kredītlīgumā starp komersantu un patērētāju, par ko nav notikusi atsevišķa apspriešanās, un saskaņā ar kuru aizdevums ir jāatmaksā tajā pašā ārvalsts valūtā, kādā tas ir pielīgts, ja šajā noteikumā ir paredzēta šī līguma pamatsaistība, kas raksturo šo līgumu. Līdz ar to šis līguma noteikums nevar tikt uzskatīts par negodīgu, ar nosacījumu, ka tas ir sastādīts vienkāršā, skaidri saprotamā valodā;
Direktīvas 93/13 4. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka prasība, lai līguma noteikums būtu sastādīts vienkāršā, skaidri saprotamā valodā, ir saistīta ar nosacījumu, ka kredītlīgumu gadījumā finanšu iestādēm ir jāsniedz aizņēmējiem pietiekama informācija, lai tie varētu pieņemt labi informētus un piesardzīgus lēmumus. Šajā ziņā šī prasība nozīmē, ka noteikums, saskaņā ar kuru aizdevums ir jāatmaksā tajā pašā ārvalsts valūtā, kādā tas ir ticis pielīgts, patērētājam ir jāsaprot ne vien no formālā un gramatiskā viedokļa, bet arī attiecībā uz tā konkrēto nozīmi tādējādi, ka vidusmēra patērētājam, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs, ir jāspēj ne vien apzināties tās ārvalsts valūtas vērtības pieauguma vai samazinājuma iespējamību, kurā līgums ir noslēgts, bet arī novērtēt šāda noteikuma iespējami nozīmīgās ekonomiskās sekas attiecībā uz viņa finansiālajām saistībām. Šajā ziņā nepieciešamās pārbaudes ir jāveic valsts tiesai;
Direktīvas 93/13 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka negodīguma vērtējums ir veicams, atsaucoties uz attiecīgā līguma noslēgšanas brīdi, ņemot vērā visus apstākļus, kas komersantam varēja būt zināmi minētajā brīdī un kas varēja ietekmēt vēlāko minētā līguma izpildi. Šajā ziņā iesniedzējtiesai, ņemot vērā visus pamatlietas apstākļus un it īpaši komersanta, šajā gadījuma bankas, kompetenci un zināšanas attiecībā uz iespējamajām maiņas kursa izmaiņām un aizdevuma līguma noslēgšanai ārvalsts valūtā raksturīgajiem riskiem, ir pienākums novērtēt iespējamas nelīdzsvarotības pastāvēšanu minētās tiesību normas izpratnē.
____________
1 OV C 243, 4.7.2016.