Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2023. gada 20. aprīlī iesniegusi Landgericht Dortmund (Vācija) – ASG 2 Ausgleichsgesellschaft für die Sägeindustrie Nordrhein-Westfalen GmbH/Land Nordrhein-Westfalen
(Lieta C-253/23, ASG)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Landgericht Dortmund
Pamatlietas puses
Prasītāja: ASG 2 Ausgleichsgesellschaft für die Sägeindustrie Nordrhein-Westfalen GmbH
Atbildētāja: Land Nordrhein-Westfalen
Prejudiciālie jautājumi
Vai Savienības tiesības, it īpaši LESD 101. pants, LES 4. panta 3. punkts, Pamattiesību hartas 47. pants, kā arī Direktīvas 2014/104/ES1 2. panta 4. punkts, 3. panta 1. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka tām ir pretrunā tāda dalībvalsts tiesību interpretācija un piemērošana, kas personai, kurai varētu būt nodarīts kaitējums LESD 101. panta pārkāpuma dēļ – kas ir konstatēts ar saistošu spēku, pamatojoties uz Direktīvas 2014/104/ES 9. pantu vai valsts tiesību normām, kuras to īsteno – liedz fiduciāri cedēt savus prasījumus licencētam juridisko pakalpojumu sniedzējam (it īpaši masveida kaitējuma vai izkliedēta kaitējuma gadījumos), lai tas panāktu to izpildi “follow-on” prasības veidā, tos apvienojot ar citu iespējamo cietušo prasījumiem, ja nav citu līdzvērtīgu likumā vai līgumā noteiktu zaudējumu atlīdzības prasījumu apvienošanas iespēju, it īpaši tāpēc, ka tie nevar būt piespriešanas spriedumu [Leistungsurteile] priekšmets vai nav praktiski īstenojami citu procesuālu vai ekonomisku iemeslu dēļ, un tāpēc it īpaši nelielu zaudējumu atlīdzības prasījumu tiesību īstenošana būtu praktiski neiespējama vai vismaz pārmērīgi sarežģīta?
Vai Savienības tiesības šādi ir jāinterpretē vismaz tad, ja attiecīgo zaudējumu atlīdzības prasījuma tiesības attiecībā uz iespējamo pārkāpumu ir jāīsteno bez iepriekšēja Eiropas Komisijas vai valsts iestāžu lēmuma ar saistošu spēku valsts tiesību normu, kas balstītas uz Direktīvas 2014/104/ES 9. pantu (t.s. “stand-alone” prasība), izpratnē, ja pirmajā jautājumā jau minēto iemeslu dēļ nav citu līdzvērtīgu likumā vai līgumā noteiktu zaudējumu atlīdzības prasījumu apvienošanas iespēju civiltiesiskā ceļā un ja citādi vispār netiktu mēģināts panākt saukšanu pie atbildības par LESD 101. panta pārkāpumu, t.i. ne “public enforcement”, ne “private enforcement” veidā?
Ja vismaz uz vienu no abiem jautājumiem tiek sniegta apstiprinoša atbilde, vai attiecīgās Vācijas tiesību normas, ja nav iespējama Eiropas Savienības tiesībām atbilstoša interpretācija, ir jāatstāj nepiemērotas, un tas nozīmē, ka cesijas vismaz no šī viedokļa ir spēkā esošas un ir iespējama efektīva prasību izpilde?
____________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/104/ES (2014. gada 26. novembris) par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem (OV 2014, L 349, 1. lpp.).