Language of document :

Prasība, kas celta 2022. gada 8. decembrī – Canel Ferreiro/Padome

(Lieta T-766/22)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Maria Canel Ferreiro (Overijse, Beļģija) (pārstāve: N. Maes, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

pieņemt izskatīšanai šo prasību;

atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;

atcelt Eiropas Savienības Padomes iecēlējinstitūcijas 2021. gada 25. novembra lēmumu, ar kuru prasītājai uzlikts disciplinārsods – rājiens;

atcelt Eiropas Savienības Padomes iecēlējinstitūcijas 2022. gada 1. septembra lēmumu, ar kuru noraidīta prasītājas sūdzība Nr. 2022_009, kas pamatota ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu;

atzīt par spēkā neesošu administratīvo izmeklēšanu EN-2101 un Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta Organizatoriskās attīstības un pakalpojumu ģenerāldirektorāta Cilvēkresursu direktorāta Administrācijas nodaļas juridisko padomnieku 2021. gada 28. maija izmeklēšanas ziņojumu attiecībā uz prasītāju;

piespriest atbildētājam atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvots administratīvās izmeklēšanas prettiesiskums. Prasītājas ieskatā izmeklētāji esot pārsnieguši iecēlējinstitūcijas viņiem piešķirtā pilnvarojuma faktisko un laika ietvaru.

Ar otro pamatu tiek apgalvots lēmuma, ar kuru noraidīta sūdzība, prettiesiskums. Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka nav ticis ievērots Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā nostiprinātais labas pārvaldības princips un ka prasītājai tika liegtas tiesības uz tās lietas materiālu objektīvu izskatīšanu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots tiesību uz aizstāvību pārkāpums. Prasītāja apgalvo, ka pret viņu nav tikuši izvirzīti konkrēti pārmetumi par rīcību, kurā viņa atzīta par vainīgu.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvota pierādījumu neesamība. Prasītājas ieskatā Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 12. un 21. panta pārkāpumi neesot pietiekami juridiski pierādīti, līdz ar to prasītāju nevarot vainot minēto pārkāpumu izdarīšanā, lai pamatotu disciplinārsoda, proti, rājiena, piemērošanu.

____________