Prasība, kas celta 2022. gada 2. augustā – Zviedrija/Komisija
(Lieta T-485/22)
Tiesvedības valoda – zviedru
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Zviedrijas Karaliste (pārstāvji: H. Shev un F.-L. Göransson)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
atcelt Eiropas Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/908 (2022. gada 8. jūnijs), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus izdevumus, kuri dalībvalstīm radušies Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) satvarā 1 , ciktāl lēmumā Zviedrijai ir noteikta vienotas likmes korekcija 5 % apmērā, kas atbilst 13 856 996,64 EUR, attiecībā uz atbalstu, kurš Zviedrijai izmaksāts attiecībā uz 2017., 2018. un 2019. pieprasījumu gadu, un
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatojumam prasītāja izvirza trīs pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, kā uzskata prasītāja, neesot izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, jo Komisija neesot skaidri izklāstījusi nedz argumentāciju, balstoties uz kuru tā pieņēmusi lēmumu, nedz Zviedrijai pārmestos trūkumus. Tāpēc nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu, vai apstrīdētais lēmums ir pamatots.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi Regulas Nr. 1306/2013 1 52. pantu un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 (2014. gada 17. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību 2 , 28. un 29. pantu, jo Komisija ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, konstatēdama, ka kontrolpārbaužu veikšanā pastāv sistēmiski trūkumi, kas ietekmē ZGIS atjauninājumu kvalitāti, un tas tiek uzskatīts par galvenās kontroles vājo punktu. Tas tā ir tāpēc, ka 1) ZGIS atjauninājumu kvalitāti var novērtēt tikai saistībā ar zemesgabalu datubāzi kopumā, 2) zemesgabalu izlase, ko Komisija ir izvēlējusies izmeklēšanas veikšanai, ir pārāk maza, lai varētu pierādīt sistēmiskus trūkumus, un 3) Komisijas secinājums par to zemesgabalu skaitu, kuros pastāv trūkumi, un kļūdas īpatsvaru – kas acīmredzami bija pamats Komisijas vērtējumam, ka ZGIS atjauninājumos pastāv sistēmiski trūkumi – ir nepareizs.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 2. punktu un Pamatnostādnes par to, kā aprēķināmas finanšu korekcijas grāmatojumu atbilstības noskaidrošanas un finansiālās noskaidrošanas procedūrā (C(2015) 3675, 2015. gada 8. jūnijs). Ņemot vērā šīs pamatnostādnes un samērīguma principu, kas ir minēts arī Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 2. punktā, ir skaidrs, ka noteiktā vienotas likmes korekcija nav ne pamatota, ne samērīga. Ne apgalvotā pārkāpuma tvērums, ņemot vērā tā raksturu un apmēru, ne finanšu zaudējumi, kurus pārkāpums varētu būt radījis Eiropas Savienībai, nevar pamatot vienotas likmes korekciju 5 % apmērā, kas ir aprēķināta, pamatojoties uz visām ganībām, kurās tika veikta attēlu atjaunināšana 2016.–2018. gadā, un kas atbilst 13 856 996,64 EUR. Tāpēc apstrīdētajā lēmumā noteiktā vienotas likmes korekcija nav saderīga ne ar iepriekš minētajām tiesību normām, ne ar samērīguma principu.
____________
1 OV 2022, L 157, 15. lpp.
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV 2013, L 347, 549. lpp.).
1 OV 2014, L 227, 69. lpp.