Lieta T‑235/18 DEP
Qualcomm Inc.
pret
Eiropas Komisiju
Vispārējās tiesas (otrā palāta paplašinātā sastāvā) 2024. gada 29. februāra rīkojums
Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumu noteikšana
1. Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Jēdziens – Lietas dalībniekiem radušies nepieciešamie izdevumi – Vērā ņemami fakti
(Vispārējās tiesas Reglamenta 140. panta b) punkts)
(skat. 12. un 27. punktu)
2. Tiesvedība – Lēmumu publiskums – Fizisku personu personas datu nepubliskošana – Tādu datu, kas nav fizisku personu personas dati, nepubliskošana – Nosacījumi
(Vispārējās tiesas Reglamenta 66. un 66.a pants)
(skat. 15.–18. punktu)
3. Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Nepieciešamie izdevumi, kas radušies saistībā ar tiesvedību – Advokātu honorāri, kas attiecas uz citu tiesvedību, kas nav tiesvedība Vispārējā tiesā – Izslēgšana
(Vispārējās tiesas Reglamenta 140. panta b) punkts)
(skat. 21.–23. punktu)
4. Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Lietas dalībniekiem radušies nepieciešamie izdevumi – Advokātu un ekonomistu honorāri – Tiesāšanās izdevumu noteikšana, pamatojoties uz prasītāja sniegtām precīzām norādēm vai to neesamības gadījumā – uz Savienības tiesas taisnīgu novērtēšanu
(Vispārējās tiesas Reglamenta 140. panta b) punkts)
(skat. 26., 39., 40., 45., 47.–49., 58., 59. un 63.–69. punktu)
5. Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Vairāku advokātu iesaistīšana – Ietekmes neesamība – Vērtējums, galvenokārt ņemot vērā tiesvedības mērķiem objektīvi nepieciešamo kopējo darba stundu skaitu – Kritēriji
(Vispārējās tiesas Reglamenta 140. panta b) punkts)
(skat. 34.–40., 46. un 53. punktu)
6. Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Lietas dalībniekiem radušies nepieciešamie izdevumi – Advokātu ceļa un uzturēšanās izdevumi dalībai tiesas sēdē un izdevumi par sanāksmju telpas un aprīkojuma nomu – Atlīdzināšanas nosacījumi
(Vispārējās tiesas Reglamenta 140. panta b) punkts)
(skat. 73., 75., 80., 82. un 85. punktu)
7. Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Lietas dalībniekiem radušies nepieciešamie izdevumi – Citu personu, nevis lietas dalībnieku advokātu, ceļa un uzturēšanās izdevumi – Atlīdzināšanas nosacījumi
(Vispārējās tiesas Reglamenta 140. panta b) punkts)
(skat. 74. un 98. punktu)
Rezumējums
Izskatot pieteikumu par tiesāšanās izdevumu noteikšanu, Vispārējā tiesa apkopo judikatūru par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu saistībā ar tajā ierosināto pamata tiesvedību konkurences tiesību kontekstā.
Prasītāja Qualcomm Inc. cēla prasību par Komisijas lēmuma, ar kuru tai tika uzlikts naudas sods aptuveni miljards euro par tās dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mikroshēmojumu pasaules tirgū, atcelšanu.
Ar 2022. gada 15. jūnija spriedumu (1) Vispārējā tiesa pilnībā atcēla apstrīdēto lēmumu un piesprieda Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus. Tā kā lietas dalībnieki nebija panākuši vienošanos par atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu apmēru, prasītāja iesniedza Vispārējā tiesā lūgumu noteikt tiesāšanās izdevumus, lūdzot atlīdzināt, pirmkārt, honorārus par juridisko un ekonomisko konsultāciju pakalpojumiem, un, otrkārt, izmaksas par piedalīšanos tiesas sēdē par kopējo summu vairāk nekā 12 miljonu EUR.
Vispārējās tiesas vērtējums
Iesākumā, izskatot jautājumu par konfidencialitātes noteikšanu lūgumam noteikt tiesāšanās izdevumus un tā pielikumiem, Vispārējā tiesa norāda, ka tas vien, ka prasītāja savos dokumentos ir ierakstījusi atzīmi “konfidenciāli”, nevar tikt interpretēts kā pieteikums par noteiktu datu nepubliskošanu, jo, nepastāvot pieteikumam, kas iesniegts kā atsevišķs dokuments (2), Vispārējā tiesa nevar lemt hipotētiski vai novērst šāda pieteikuma iespējamās nepilnības.
Turpinot savu analīzi pēc būtības, Vispārējā tiesa, pirmām kārtām, noraida lūgumu atlīdzināt advokātu honorārus, kas radušies saistībā ar tiesvedībām Amerikas Savienotajās Valstīs. Šajā ziņā Vispārējā tiesa atgādina, ka jēdziens “atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi” attiecas vienīgi uz nepieciešamajiem izdevumiem, kas lietas dalībniekiem radušies saistībā ar lietu Vispārējā tiesā, un neietver tiesāšanās izdevumus citās tiesvedībās vai administratīvās procedūrās citās tiesās vai valsts vai starptautiskās iestādēs, pat ja šādu procedūru mērķis, kā tas ir šajā lietā, ir iegūt informāciju vai dokumentus, ar kuriem varētu pamatot prasības pamatus Vispārējā tiesā.
Otrām kārtām, attiecībā uz advokātu honorāru, kas radušies saistībā ar tiesvedību, atlīdzināšanu Vispārējā tiesa ņem vērā strīda priekšmetu un raksturu, tā nozīmīgumu no Savienības tiesību viedokļa, kā arī lietas sarežģītību, darba apjomu, ko tiesvedība varēja radīt iesaistītajiem pārstāvjiem vai padomdevējiem, un strīda pamatā esošās lietas dalībnieku ekonomiskās intereses.
Tādējādi, lai novērtētu darba apjomu, ko tiesvedība varēja radīt prasītājas pārstāvjiem, Savienības tiesas kompetencē galvenokārt ir uzskaitīt kopējo darba stundu skaitu, kas varētu būt objektīvi nepieciešams šīs tiesvedības vajadzībām, neatkarīgi no advokātu skaita, starp kuriem varētu sadalīt sniegtos pakalpojumus. Lai gan principā ir atlīdzināms tikai viena advokāta honorārs, varētu būt, ka, ievērojot katras lietas konkrētās iezīmes, pirmkārt, jau tās sarežģītību, vairāku advokātu honorārus varētu uzskatīt par “nepieciešamajiem izdevumiem”. Šādā gadījumā Vispārējai tiesai ir jānoskaidro, kādā mērā iesaistīto advokātu grupas sniegtie pakalpojumi bija nepieciešami tiesas procesa norisei, un jāpārliecinās, vai netika pieļauta izdevumu nevajadzīga dublēšanās. Šajā ziņā, ja advokāti jau ir palīdzējuši vienai pusei procedūru vai darbību laikā pirms strīda izskatīšanas tiesā, ir jāņem vērā arī tas, ka tie pārzina atbilstošos apstākļus, kam būtu jāatvieglo viņu darbs un jāsamazina vajadzīgais laiks, lai sagatavotos tiesvedībai. Tomēr koordinēšanas izdevumus starp vienas un tās pašas puses advokātiem nevar uzskatīt par nepieciešamiem.
Lai gan šajā gadījumā, ņemot vērā izvirzīto juridisko jautājumu sarežģītību un iesaistītās ekonomiskās intereses, pamatlieta varēja radīt būtisku darba slodzi, prasītājas iesniegtie pierādījumi neļauj noteikt stundu skaitu, kas atbilst tās advokātu veiktajiem dažādajiem uzdevumiem, to, vai minētās darba stundas tika nostrādātas tiesvedības Vispārējā tiesā vajadzībām un vai tās bija nepieciešamas šo mērķu sasniegšanai. Tas vien, ka prasītājas pārstāvji Vispārējā tiesā ir iesnieguši dokumentus ar daudzām lapām un pielikumiem, nekādi nepamato darba stundu un attiecīgi ar tām saistīto pieprasīto summu nepieciešamību.
Turklāt iesniegtie dokumenti neļauj precīzi noteikt stundas likmi, kas atbilst dažādiem veiktajiem uzdevumiem. Šajā ziņā, lai gan lietas dalībnieks nenoliedzami var vērsties pie advokātiem ar ļoti augstām stundu likmēm, to pakalpojumu izmantošanu nevar uzskatīt par nepieciešamu, vēl jo vairāk, ja, kā tas ir šajā lietā, šīs likmes lūgumā nav norādītas saistībā ar skaidri identificētiem, konkrētiem uzdevumiem.
Tādējādi, tā kā trūkst informācijas par faktiskajiem tiesāšanās izdevumiem, Vispārējā tiesa veic taisnīgu, bet noteikti stingru atlīdzināmo advokātu honorāru novērtēšanu. Lai novērtētu darba laiku, kas objektīvi nepieciešams tiesvedības vajadzībām, Vispārējā tiesa ņem vērā izvirzīto pamatu skaitu, uzdoto juridisko un faktisko jautājumu sarežģītību, lietas dokumentu skaitu un secību, to pielikumos ietvertos un Vispārējā tiesā iesniegtos pierādījumus, kā arī izvirzītās argumentācijas aizvien mērķtiecīgāko un detalizētāko raksturu. Tā kā Savienības tiesībās attiecībā uz stundas likmi nav noteikta atbilstoša atlīdzības skala, tad Vispārējā tiesa var to noraidīt un noteikt ex æquo et bono advokātu atlīdzināmo honorāru apmēru vienīgi tādā gadījumā, ja rēķinos iekļautā vidējā stundas likme, kā tas ir šajā lietā, šķiet acīmredzami pārmērīga.
Trešām kārtām, trūkstot konkrētām norādēm par ekonomikas konsultantu veikto darba apjomu un ar to saistīto stundas likmi, Vispārējā tiesa veic taisnīgu, bet noteikti stingru atlīdzināmo honorāru novērtēšanu arī attiecībā uz ekonomikas ekspertu, kuru dalība bija objektīvi nepieciešama tiesvedības vajadzībām, padomiem.
Ceturtām kārtām, attiecībā uz ceļa un uzturēšanās izdevumiem, kas radušies tiesas sēdes vajadzībām, par atlīdzināmiem var uzskatīt vienīgi izdevumus, kas saistīti ar advokātu, kuri pārstāvēja prasītāju un sniedza mutvārdu paskaidrojumus Vispārējā tiesā, ceļa izdevumiem un nakšņošanu viesnīcā. Savukārt, tā kā prasītāja nepamatoja tās darbinieka klātbūtnes nepieciešamību tiesvedībā, tā ceļa un uzturēšanās izdevumi ir jānoraida, jo ar to vien, ka šis darbinieks sekoja līdzi lietai uzņēmumā, šajā ziņā acīmredzami nepietiek.
Lai gan sanāksmju zāles nomu prasītājas advokātu viesnīcā var uzskatīt par faktiski nepieciešamu, tās iznomāšana uz trim pilnām dienām, ņemot vērā tiesas sēdes ilgumu un iesaistīto advokātu skaitu, šķiet pārmērīga šajā ziņā sniegto precizējumu trūkuma dēļ.
Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, Vispārējā tiesa nosaka prasītājai atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu kopējo summu gandrīz 800 000 EUR.