Prasība, kas celta 2017. gada 4. janvārī – Coedo Suárez/Padome

(lieta T-4/17)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ángel Coedo Suárez (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – S. Rodrigues un C. Bernard-Glanz, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

atzīt šo prasības pieteikumu par pieņemamu;

atcelt Padomes ģenerālsekretāra 2016. gada 4. marta lēmumu un vajadzības gadījumā arī Padomes ģenerālsekretāra 2016. gada 27. septembra lēmumu par sūdzības noraidīšanu;

piespriest atbildētājai samaksāt ex aequo et bono aprēķinātu summu EUR 5000 apmērā vai jebkādā citā Vispārējās tiesas par taisnīgu atzītā apmērā atlīdzinājumam par nemateriālo kaitējumu, tai pieskaitot likumiskos nokavējuma procentus par laiku no sprieduma šajā lietā taisīšanas dienas;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 78. panta piektās daļas pārkāpums ar to, ka Padome esot kļūdaini kvalificējusi 2015. gada 20. novembra vēstuli kā sūdzību un līdz ar to uzskatījusi to par nepieņemamu. Turklāt arī 2015. gada 20. novembra pieteikums, kurā lūgts atzīt, ka invaliditāti izraisījuši ar darbu saistīti faktori, neesot uzskatāms par nepieņemamu saprātīga termiņa nokavējuma dēļ.

Ar otro pamatu tiek apgalvoti gan labas pārvaldības principa pārkāpums, gan pienākuma ņemt vērā ierēdņa intereses neizpilde tādēļ, ka Padome, kļūdainu un no judikatūras izrietošajiem principiem pretēju iemeslu dēļ  noraidot prasītāja pieteikumu, kurā lūgts atzīt, ka invaliditāti izraisījuši ar darbu saistīti faktori, esot paildzinājusi procedūru un šādi neesot ievērojusi saprātīga termiņa principu un – vispārīgāk – labas pārvaldības principu.

____________