Prasība, kas celta 2024. gada 21. martā – BT/Komisija

(Lieta T-162/24)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: BT (pārstāve: M. Velardo, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

piespriest atbildētājai samaksāt kompensācijas pabalstu par zaudējumu, kas saistīts ar Savienības veiktu prasītājas mantisko tiesību, tostarp tiesību uz apgādnieka zaudējuma pensiju, kas aizstāj ienākumus, pārņemšanu;

piespriest Komisijai samaksāt aktuāro ekvivalentu sešu ikmēneša apgādnieka zaudējuma pensiju vidējā apjomā, kas saņemtas no 2018. gada novembra līdz 2024. gada jūlijam, par morālo kaitējumu, kas nodarīts, nepienācīgi izskatot prasītājas 2022. gada 24. oktobra lūgumu saistībā ar sliktu pārvaldību Pamattiesību hartas 41. panta nozīmē un saistībā ar nevienlīdzīgu administratīvu attieksmi Hartas 20. panta nozīmē, iepriekš piemērojot Civildienesta noteikumu 76. pantu;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats ir par apstākli, ka pēc 2022. gada 14. jūlija sprieduma Komisija/VW u.c. (no C‑116/21 P līdz C‑118/21 P, C‑138/21 P un C‑139/21 P, EU:C:2022:557) prasītājai tika atņemta apgādnieka zaudējuma pensija, kaut gan citas prasītājas (RN), kura atradās tādā pašā situācijā, apgādnieka zaudējuma pensija tika saglabāta. Prasītāja norāda uz nevienlīdzīgu attieksmi.

Otrais pamats ir par Komisijas pieņemtu dokumentu par Savienības ierēdņu pensiju sistēmu, no kura izriet, ka Eiropas pensiju fonds jāuzskata par ierēdņu īpašumu. Prasītāja norāda uz Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 17. panta pārkāpumu.

____________