Paziņojums OV
Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko SpA Navigazione Libera del Golfo iesniedza 2005. gada 8. martā
(lieta T-109/05)
(tiesvedības valoda - itāļu)
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 8. martā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla
SpA Navigazione Libera del Golfo, Neapolē (Itālija), kuru pārstāv un kam palīdz S. Ravenna [
S. Ravenna],
avvocato, ar mērķi panākt lēmuma, kas pieņemts 2005. gada 3. februārī
1 atbilstoši 8. pantam 2001. gada 30. maija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem
2, kurā apstiprināts atteikums dot piekļuvi datiem un informācijai, ko pieprasījusi prasītāja sabiedrība.
Prasītājas lūgtie dati, ar kuriem Komisija liegusi iespēju iepazīties, attiecas uz skaitļiem, kas atspoguļo papildu izmaksas, kas radušās pasažieru pārvadātājiem no Neapoles Beverello [Napoli Beverello] ostas uz Kapri salu un atpakaļ. Šos pakalpojumus veica valsts uzņēmums Caremar SpA, kas reģistrēts Neapolē, atbilstoši pienākumam sniegt sabiedriskos pakalpojumus, par kuriem tas saņem ikgadējas kompensācijas (valsts atbalstu), ko Komisija atļāvusi saskaņā ar lēmumu, kurš pieņemts 2004. gada 16. martā atbilstoši EK līguma 88. panta 2. punktam.
Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
atcelt Komisijas 2005. gada 3. februāra lēmumu;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un izdevumus par advokāta pakalpojumiem.
Pamati un galvenie argumenti
Paziņojot prasītājai 2004. gada 16. marta lēmumu, kurā, balstoties uz apsvērumiem par Caremar komerciālo interešu aizsardzību, Komisija lēmuma pamatojumā nav publiskojusi analītiskos datus par Caremar komercdarbības izmaksām, jo īpaši papildu izmaksām, kas radušās saistībā ar sakariem ar Kapri salu un kas veiktas, pildot pienākumu sniegt sabiedriskos pakalpojumus un saņemot ikgadējās kompensācijas, ko izmaksā Kampānijas reģions.
Arī prasītāja veic līdzīgus pasažieru pārvadājumus tajā pašā maršrutā no Neapoles Beverello [osta] uz Kapri atbilstoši pienākumam sniegt sabiedriskos pakalpojumus, tajā pašā laikā nesaņemot nekādas subsīdijas ar minētajiem pienākumiem saistīto papildu izmaksu segšanai, un tāpēc prasītāja uzskata, ka ir tikusi diskriminēta.
Ņemot vērā prasītājas ieinteresētību rīkoties, kā arī nepieciešamību pilnībā iepazīties ar lēmumu attiecībā uz Caremar pēc iespējas ātrāk, lai spētu aizsargāt savas intereses un, attiecīgā gadījumā, celt prasību pret 2004. gada 16. marta lēmumu, sabiedrība prasītāja lūdza piekļuvi datiem par papildu izmaksām, kas saistītas ar pienākumu sniegt sabiedriskos pakalpojumus un kas Caremar radušās, uzturot sakarus ar Kapri salu, un par attiecīgajām valsts atbalsta summām.
Ar 2005. gada 3. februāra lēmumu Komisija atteica piekļuvi datiem, ko bija pieprasījusi prasītāja sabiedrība, pamatojot atteikumu ar Caremar komerciālo interešu aizsardzību.
Apstrīdot šo lēmumu, prasītāja sabiedrība norāda, ka Komisija cita starpā ir pieļāvusi būtisku tiesisku maldību, acīmredzami neņemot vērā noteikumus, kas paredzēti tās 2003. gada 1. decembra paziņojumā C(2003) 4582 par profesionālo noslēpumu lēmumos par valsts atbalstu
3, kuru 17. punktā ir skaidri noteikta datu un informācijas par sabiedrisko pakalpojumu izmaksām pārskatāmība un publiskums, ja vien tie netiek atzīti par konfidenciāliem un ja uz tiem neattiecas komercnoslēpums.