Language of document : ECLI:EU:C:2012:407

Lieta C‑128/11

UsedSoft GmbH

pret

Oracle International Corp.

(Bundesgerichtshof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Datorprogrammu tiesiskā aizsardzība – Lietotu, no interneta lejupielādētu datorprogrammu licenču tirdzniecība – Direktīva 2009/24/EK – 4. panta 2. punkts un 5. panta 1. punkts – Izplatīšanas tiesību izsmelšana – Jēdziens “likumīgais ieguvējs”

Sprieduma kopsavilkums

1.        Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 2009/24 – Datorprogrammu tiesiskā aizsardzība – Darbības, uz kurām attiecas ierobežojumi – Datorprogrammas kopijas izplatīšanas tiesību izsmelšana – Nosacījumi – Kopijas autortiesību, lejupielādēšanas un šīs kopijas izmantošanas tiesību īpašnieka atļauja

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/24 4. panta 2. punkts)

2.        Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 2009/24 – Datorprogrammu tiesiskā aizsardzība – Atkāpes rīcības ierobežojumu gadījumā – Likumīga ieguvēja datorprogrammas izmantošana atbilstoši tās pielietojumam – Likumīgais ieguvējs – Jēdziens – Programmas kopijas, ko sākotnēji lejupielādējis pirmais ieguvējs no autortiesību īpašnieka interneta mājaslapas, vēlākais ieguvējs – Iekļaušana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/24 4. panta 2. punkts un 5. panta 1. punkts)

1.        Direktīvas 2009/24 par datorprogrammu tiesisko aizsardzību 4. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka datorprogrammas kopijas izplatīšanas tiesības ir izsmeltas, ja autortiesību īpašnieks, kurš ir atļāvis – pat bez maksas – lejupēt no interneta šo kopiju uz datu nesēja, par cenas, kas paredzēta, lai tam sniegtu tam piederošā darba kopijas ekonomiskajai vērtībai atbilstošu atlīdzību, samaksu ir piešķīris arī šīs kopijas izmantošanas tiesības bez ierobežojuma laikā.

Datorprogrammas kopijas lejupēšana un tās izmantošanas licences līguma noslēgšana ir viens veselums. Datorprogrammas lejupēšanai nav nozīmes, ja šo kopiju tās turētājs nevar izmantot. Līdz ar to abas šīs darbības, lai tās juridiski kvalificētu, ir jāizvērtē kopā.

Minētās darbības nozīmē īpašumtiesību uz attiecīgās datorprogrammas kopiju nodošanu, ja datorprogrammas kopijas autortiesību īpašnieka veiktā tā datorprogrammas kopijas nodošana klientu rīcībā un ar to saistītā izmantošanas licences līguma noslēgšana ir vērsta uz to, lai padarītu minēto kopiju pastāvīgi lietojamu tā klientiem par samaksu, tādējādi ļaujot tam kā autortiesību īpašniekam saņemt atlīdzību, kura atbilst tam piederošās kopijas ekonomiskajai vērtībai. Šajā ziņā nav nozīmes, ka datorprogrammas kopiju klienta rīcībā attiecīgais tiesību īpašnieks ir nodevis ar lejupēšanas no interneta vietnes starpniecību vai tādu datu nesēju kā CD‑ROM vai DVD starpniecību.

(sal. ar 44.–47. un 72. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

2.        Direktīvas 2009/24 par datorprogrammu tiesisko aizsardzību 4. panta 2. punkts un 5. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka izmantošanas licences tālākpārdošanas gadījumā, kas izraisa datorprogrammas kopijas, kura lejupēta no autortiesību īpašnieka interneta vietnes, pārdošanu, – t.i., licences, kuru pirmajam ieguvējam minētais īpašnieks sākotnēji piešķīris bez ierobežojuma laikā un par cenas samaksu, kas tam ļauj saņemt tā darba kopijas ekonomiskajai vērtībai atbilstošu atlīdzību, gadījumā – minētās licences otrais ieguvējs, kā arī jebkurš cits nākamais ieguvējs varēs atsaukties uz izplatīšanas tiesību izsmelšanu, kas paredzēta minētās direktīvas 4. panta 2. punktā, un līdz ar to varēs tikt uzskatīts par likumīgo datorprogrammas kopijas ieguvēju minētās direktīvas 5. panta 1. punkta izpratnē un izmantot pavairošanas tiesības, kas paredzētas šajā pēdējā tiesību normā.

(sal. ar 88. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)