Lieta T‑18/05

IMI plc u.c.

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Vara santehnikas cauruļu nozare – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Turpināts un daudzveidīgs pārkāpums – Dalības izbeigšana – Naudas sodi – Ierobežota dalība aizliegtās vienošanās ietvaros

Sprieduma kopsavilkums

1.      Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu

(EKL 81. panta 1. punkts)

2.      Konkurence – Administratīvais process – Paziņojums par iebildumiem – Nepieciešamais saturs

3.      Konkurence – Naudas sodi – Pamatnostādnes naudas sodu noteikšanai – Aprēķināšanas metode, kurā tiek ņemti vērā dažādi mainīgi elementi

(EKL 229. pants; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts un Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)

4.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Naudas soda neuzlikšana vai samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību

(Komisijas Paziņojums 96/C 207/04)

5.      Konkurence – Naudas sodi – Lēmums, ar kuru uzliek naudas sodu – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms

(EKL 253. pants; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts un Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)

6.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts un Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1. punkta A daļa)

7.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Konkrētās preces tirgus apmērs – Ņemšana vērā

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts un Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1. punkta A daļa)

1.      EKL 81. panta 1. punkts ir piemērojams tikai tad, ja ir sakritusi vismaz divu pušu griba, kuras izpausmes forma nav svarīga, ja vien tā atspoguļo precīzu pušu gribu.

Ja nav pierādījumu, kas var tieši apstiprināt pārkāpuma ilgumu, Komisijai ir jāiesniedz pierādījumi, kas attiecas uz faktiem, kuri ir pietiekami saistīti laikā, lai varētu saprātīgi pieņemt, ka šis pārkāpums ir veikts nepārtraukti no viena konkrēta datuma līdz otram konkrētam datumam.

Lai arī laika posms, kas atdala divus prettiesiskas rīcības izpausmes posmus, ir atbilstošs kritērijs, lai pierādītu, ka pārkāpums turpinājies, tomēr jautājums par to, vai minētais laika posms ir vai nav pietiekami ilgs, lai veidotu pārtraukumu pārkāpumā, nevar tikt izskatīts abstrakti. Tieši pretēji, tas ir jāizvērtē, ņemot vērā attiecīgās aizliegtās vienošanās darbību.

Komisija pieļauj kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot uzņēmuma nepārtrauktu dalību aizliegtā vienošanās, kaut gan šim uzņēmumam nevar pārmest ne kādu saziņu, ne arī kādu citu slepena rakstura darbību laika posmā, kas vairāk nekā par gadu pārsniedz intervālus, kādos aizliegtas vienošanās dalībnieki parasti pauduši savas attiecīgās vēlmes ierobežot konkurenci.

(sal. ar 88.–90. un 96. punktu)

2.      Paziņojumam par iebildumiem jādod iespēja ieinteresētajām personām uzzināt par rīcību, ko Komisija tām pārmet. Šī prasība ir ievērota tad, ja galīgajā lēmumā ieinteresētās personas netiek vainotas par pārkāpumiem, kas atšķiras no tiem, kuri minēti paziņojumā par iebildumiem, un ja tajā ir izmantoti tikai tie fakti, par kuriem ieinteresētajām personām ir bijusi iespēja sniegt paskaidrojumus. Tomēr Komisijas galīgajam lēmumam nebūt nav jābūt paziņojuma par iebildumiem kopijai. Tiesības uz aizstāvību, ja pastāv nesaskaņotība starp paziņojumu par iebildumiem un galīgo lēmumu, ir pārkāptas tikai tad, ja galīgajā lēmumā norādītais iebildums paziņojumā par iebildumiem nav bijis izklāstīts pietiekamā veidā, lai tā adresāti varētu aizstāvēties. Tiesības tikt uzklausītam attiecas uz visiem faktiskajiem vai tiesību apstākļiem, kas veido lēmuma pamatu, bet neattiecas uz galīgo nostāju, kuru administrācija paredzējusi pieņemt.

(sal. ar 106., 108. un 109. punktu)

3.      Pamatnostādnēs sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, lai gan tās nevar kvalificēt kā tiesību normas, ir paredzēta uzvedības norma, kurā ir noteikta prakse, kas jāievēro un no kuras Komisija konkrētā gadījumā nevar atkāpties, nenorādot ar vienlīdzīgās attieksmes principu savienojamus iemeslus. Tādējādi, pārbaudot ar Komisijas lēmumu uzlikto naudas sodu tiesiskumu, Vispārējai tiesai ir jāpārbauda, vai savu rīcības brīvību Komisija ir īstenojusi atbilstoši minētajās pamatnostādnēs noteiktajai metodei, un tiktāl, ciktāl tā konstatētu, ka Komisija no tās ir atkāpusies, ir jāpārbauda, vai šī atkāpe ir attaisnota un tiesiski pietiekami pamatota.

No Pamatnostādņu pieņemšanas izrietošā Komisijas rīcības brīvības pašierobežošana nav nesavienojama ar Komisijas būtiskas rīcības brīvības saglabāšanu. Pamatnostādnēs ir iekļauti dažādi mainīgi elementi, kas Komisijai ļauj izmantot tai piešķirto rīcības brīvību atbilstoši Regulas Nr. 17 un Regulas Nr. 1/2003 noteikumiem, kā tos interpretējusi Tiesa. Tādējādi jomās, kurās Komisija ir saglabājusi rīcības brīvību, tās vērtējumu tiesiskuma pārbaude aprobežojas ar acīmredzamas kļūdas vērtējumā neesamības pārbaudi. Komisijas rīcības brīvība un ierobežojumi, ko tā sev ir noteikusi, principā neliedz tiesai īstenot savu neierobežoto kompetenci, ar kuru tai ir piešķirta iespēja Komisijas uzliktā naudas soda apmēru atcelt, samazināt vai palielināt.

(sal. ar 117.–121. punktu)

4.      Kaut arī 1996. gada paziņojums par naudas sodu neuzlikšanu vai to apmēra samazināšanu lietās, kas skar aizliegtas vienošanās, radīja tiesisku paļāvību, uz ko var atsaukties uzņēmumi, kuri vēlas informēt Komisiju par aizliegtas vienošanās esamību, šī paļāvība var attiekties tikai uz veidu, kādā Komisija ņems vērā to ieguldījumu, tiklīdz tie būs izrādījuši savu vēlmi sadarboties. Ne no minētā paziņojuma formulējuma, ne no mehānismam, kas ar to ieviests, raksturīgās loģikas nekādā veidā neizriet, ka Komisijai administratīvā procesa laikā ir pienākums informēt uzņēmumus, kuri nav pauduši savu vēlmi sadarboties, par pasākumiem, ko tā veikusi savas izmeklēšanas ietvaros, vai par tās attīstības gaitu. Visiem aizliegtas vienošanās dalībniekiem ir iespēja jebkurā administratīvā procesa brīdī lūgt tiem piemērot minēto paziņojumu, neatkarīgi no Komisijas veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem. Katram aizliegtas vienošanās dalībniekam ir jāizlemj, vai un kurā brīdī tas vēlas atsaukties uz minēto paziņojumu.

(sal. ar 129. un 130. punktu)

5.      Nosakot naudas sodus par konkurences tiesību pārkāpumu, pienākums norādīt pamatojumu ir izpildīts, ja Komisija savā lēmumā norāda vērtējuma elementus, kas tai ļāvuši noteikt pārkāpuma smagumu un ilgumu. EKL 253. pantu nevar interpretēt tādējādi, ka tas liek Komisijai savos lēmumos paskaidrot iemeslus, kuru dēļ tā saistībā ar naudas soda apmēra aprēķināšanu nav izmantojusi pieeju, kas ir alternatīva tai, kura faktiski izmantota galīgajā lēmumā.

(sal. ar 152. un 153. punktu)

6.      Uzņēmums, kura atbildība ir pierādīta attiecībā uz vairākām aizliegtas vienošanās daļām, vairāk veicina šīs aizliegtās vienošanās efektivitāti un smagumu nekā pārkāpuma izdarītājs, kas ir iesaistīts tikai vienā šīs pašas aizliegtās vienošanās daļā. Līdz ar to pirmais uzņēmums izdara smagāku pārkāpumu nekā tas, ko ir izdarījis otrais uzņēmums.

Saskaņā ar sodu individuālā rakstura un personiskās atbildības principu Komisijai, novērtējot salīdzinošo katra pārkāpuma izdarītāja dalības aizliegtā vienošanās smagumu, ir jāņem vērā, ka atsevišķi pārkāpuma izdarītāji attiecīgā gadījumā nav saukti pie atbildības par visām šīs aizliegtās vienošanās daļām.

Piemērojot Pamatnostādnes sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, šis vērtējums noteikti jāveic stadijā, kad tiek noteikta konkrētā sākumsumma, jo atbildību mīkstinošo apstākļu ņemšana vērā ļauj tikai pielāgot naudas soda pamatsummu atkarībā no tā, kādā veidā pārkāpuma izdarītājs īsteno aizliegtu vienošanos. Pārkāpuma izdarītājam, kas nav saukts pie atbildības par atsevišķām šīs aizliegtās vienošanās daļām, nevar būt bijusi nozīme minēto daļu īstenošanā. Konkurences tiesību normu pārkāpums, ņemot vērā pārkāpuma, kurā tas tiek vainots, ierobežoto apmēru, ir mazāk smags nekā tas, kurā tiek vainoti pārkāpuma izdarītāji, kas ir piedalījušies visās pārkāpuma daļās.

Tādējādi Komisija ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, naudas sodu apmēra aprēķinā neņemot vērā, ka kāds uzņēmums atšķirībā no citiem uzņēmumiem, kas bija aizliegtās vienošanās dalībnieki, ir piedalījies tikai vienā šīs aizliegtās vienošanās daļā, un tādējādi atšķirīgām situācijām piemērojot identiskus noteikumus, šādai identisku noteikumu piemērošanai neesot objektīvi pamatotai.

(sal. ar 162.–164. un 166. punktu)

7.      Novērtējot Kopienu konkurences tiesību normu pārkāpuma smagumu, lai noteiktu uzņēmumam uzliktā naudas soda sākumsummu, Komisija var ņemt vērā skartā tirgus apmēru, bet tai nav pienākuma to darīt. Šajā nolūkā tā var ņemt vērā apgrozījumu attiecīgajā tirgū. Neviens vērā ņemams iemesls neliek šo apgrozījumu aprēķināt, izslēdzot atsevišķas ražošanas izmaksas. Visās ražošanas nozarēs pastāv galaproduktā iekļautās izmaksas, ko ražotājs nevar kontrolēt, bet kas tomēr ir tā darbības kopuma būtisks elements un ko tātad, nosakot naudas soda sākumsummu, no tā apgrozījuma nevar izslēgt. Tas, ka kādas izejvielas cena ir galaprodukta galīgās cenas būtiska daļa vai ka cenu izmaiņu risks kādas izejvielas gadījumā ir daudz augstāks nekā citu izejvielu gadījumā, šo secinājumu neatspēko.

(sal. ar 180., 182. un 183. punktu)