Prasība, kas celta 2013. gada 4. novembrī – BASF Agro u.c./Komisija
(lieta T-584/13)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: BASF Agro BV (Arnhem, Nīderlande), BASF SE (Ludwigshafen am Rhein, Vācija), BASF Belgium Coordination Center (Antverpene, Beļģija), BASF Española, SL (Barselona, Spānija), BASF Italia SpA (Cesano Maderno, Itālija), BASF Nederland BV (Arnhem) un BASF Slovensko spol. s r. o. (Bratislava, Slovākija) (pārstāvji – J. Montfort un M. Peristeraki, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāju prasījumi:
atcelt Komisijas 2013. gada 14. augusta Īstenošanas regulu (ES) Nr. 781/2013, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 attiecībā uz darbīgas vielas fipronila apstiprināšanas nosacījumiem un tādu sēklu izmantošanas un tirdzniecības aizliegšanu, kas apstrādātas ar minēto darbīgo vielu saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem (OV 2013, L 219, 22. lpp.);
pakārtoti un vienīgi, ja iepriekš minētais prasījums netiek apmierināts, atcelt apstrīdēto regulu, ciktāl ar to tiek atsaukta atļauja saulespuķu sēklu, kas apstrādātas ar fipronilu, izmantošanai un pārdošanai;
piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza septiņus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1107/2009 1 21. pantu tāpēc, ka, pieņemot apstrīdēto regulu, tā nepamatojās uz jaunām tehniskām vai zinātniskām zināšanām, bet drīzāk uz “ļoti pretrunīgiem” datiem. Komisija arī neesot ņēmusi vērā atbilstošos monitoringa datus. Pieejamie monitoringa dati neesot apliecinājuši nekādu nelabvēlīgu iedarbību uz medus bišu kolonijām. Prasītāji arī norāda, ka Komisija esot nepamatoti uzskatījusi, ka aktīvā viela fipronils vairs neatbildst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā paredzētajiem kritērijiem.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1107/2009 49. pantu, jo ar apstrīdēto regulu tā pieņēma ierobežojošus pasākumus attiecībā pret sēklām, kas apstrādātas ar fipronilu, nepierādot, ka šīs apstrādātās sēklas var radīt “nopietnu apdraudējumu” bitēm, kurš nevar tikt novērsts ar citiem līdzekļiem. Turklāt Komisija neesot ņēmusi vērā apdraudējuma samazināšanas pasākumus, kuri varētu apmierinošā veidā novērst apgalvoto apdraudējumu.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā regula tika pieņemta, pamatojoties uz metodoloģiju, kas sniegta vadlīniju dokumentu projektos, nevis pastāvošajās un apstiprinātajās vadlīnijās. Tādējādi Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un pārkāpusi tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības pamatprincipus, jo vadlīniju dokumentiem ir jābūt pieejamiem un apstiprinātiem ex ante, pirms aktīvās vielas apstiprināšanas pārskatīšanas, nevis ex post.Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā regula nevar tikt pamatota ar piesardzības principu, jo šī principa nosacījumi nav izpildīti šajā lietā. Precīzāk, prasītāji apgalvo, ka apdraudējums, ko Komisija ir uzskatījusi par atbilstošu, ir pamatots vienīgi ar hipotēzēm, kas nav zinātniski apstiprinātas, atbilstošie dati netika ņemti vērā, Komisijas veiktais riska vērtējums bija balstīts uz nepareizu metodoloģiju un Komisija neiesaistīja prasītājus riska pārvaldības posmā. Tā rezultātā ar apstrīdēto regulu tika pieņemti nesamērīgi un nesaskanīgi pasākumi.Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto regulu tiek noteikti pārmērīgi ierobežojumi saistībā ar sēklu apstrādi ar fipronilu, šiem pasākumiem neesot ne atbilstošiem, ne nepieciešamiem, lai aizsargātu bišu veselību ES. Prasītāji arī norāda, ka konkrēti saistībā ar saulespuķēm Komisija neesot ņēmusi vērā, ka apstrādei ar fipronilu nekad nav bijusi nelabvēlīga ietekme uz bišu veselīgu.Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ierobežotā laika, kurā tika pieņem
ta apstrīdētā regula, un lietas sarežģītības dēļ Komisija nebija spējīga efektīvi ņemt vērā prasītāju būtiskos un detalizētos komentārus par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes “Secinājumu par darbīgās vielas fipronila pesticīdu riska novērtējuma salīdzinošo pārskatīšanu” tehniskiem, regulatīviem un zinātniskiem aspektiem.Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav pienācīgi izskaidrojusi bažas, kas tai lika lūgt EFSA pārskatīt fipronila atļauju. Komisija arī neesot izskaidrojusi, kādēļ tā noraidīja prasītāju iesniegtos argumentus un pierādījumus. Apst
rīdētajā regulā arī neesot skaidri norādīts galvenais mērķis, ko Komisija vēlas sasniegt ar tās pieņemšanu.