Prasība, kas celta 2014. gada 5. februārī – Secop/Komisija

(lieta T-79/14)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Secop GmbH (Flensburga, Vācija) (pārstāvji – U. Schnelle un C. Aufdermauer, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2013. gada 18. decembra lēmumu lietā Aiutio di Stato SA.37640, C(2013)9119, galīgā redakcija, Aiuti per il salvataggio a favore di ACC Compressors S.p.A., Itālija (valsts atbalsts SA.37640 C[2013] 9119, galīgā redakcija; darbības saglabāšanas atbalsts ACC Compressors S.p.A., Itālija) atbilstoši LESD 264. panta 1. punktam;

atbilstoši Tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots LESD 296. panta pārkāpums.

Prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā nav norādīts pietiekams pamatojums. Tā norāda, ka Komisija, neraugoties uz to, ka tai laika ziņā paralēli notiekošās prasītājas koncentrācijas kontroles procedūras dēļ saistībā ar īpašuma iegādi, kas piederēja valsts atbalsta saņēmējas meitas sabiedrībai, bija zināmi lietas faktiskie apstākļi, nav ņēmusi vērā no šī apstākļa izrietošās sekas attiecībā uz valsts atbalsta saņēmējas tiesībām saņemt valsts atbalstu un pozitīvā lēmuma par valsts atbalstu īpašo ietekmi uz prasītāju.

Ar otro pamatu tiek apgalvots Līgumu pārkāpums.

Prasītāja apgalvo, ka ir noticis LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta pārkāpums. Šajā ziņā it īpaši tā norāda, ka valsts atbalsta saņēmēja neesot konkurētspējīga un esot jāuzskata par jaunu uzņēmumu, kas radies pārstrukturēšanas rezultātā. Prasītājai iegādājoties īpašuma daļas no uzņēmumu grupai piederošas sabiedrības, valsts atbalsta saņēmēja esot zaudējusi darījumu veikšanai nepieciešamo īpašumu, bez kura tā nevar turpināt vai attiecīgi no jauna uzsākt savu saimniecisko darbību.

Tālāk esot pārkāpts LESD 108. panta 2. un 3. punkts. Prasītāja apgalvo, ka Komisijai bija jāpieņem, ka pastāv nopietnas problēmas attiecībā uz valsts atbalsta saderību ar kopīgo tirgu, un bija jāuzsāk formāla pārbaudes procedūra.

Visbeidzot, prasītāja otrajā prasības pamatā iebilst pret vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvota pilnvaru nepareiza izmantošana.

Prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka Komisija ir nepareizi izmantojusi pilnvaras, jo tā nav ņēmusi vērā faktiskos elementus, kas ir būtiski pārbaudei un pilnvaru izmantošanai, un tādējādi pieņēmusi savu lēmumu, pamatojoties uz nepilnīgu faktisko pamatojumu.