Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2010. gada 23. novembra spriedumu lietā F-65/09 Marcuccio/Komisija 2011. gada 11. februārī iesniedza Luigi Marcuccio

(lieta T-85/11 P)

Tiesvedības valoda - itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Luigi Marcuccio (Tricase, Itālija) (pārstāvis - G. Cipressa, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

katrā ziņā pilnībā un bez jebkādiem izņēmumiem atcelt pārsūdzēto spriedumu;

atzīt, ka dokuments, ko Eiropas Komisija iesniegusi tiesas sēdes dienā, vienmēr ir bijis un joprojām ir pilnībā nepieņemams in hanc litem;

pilnībā un bez jebkādiem izņēmumiem apmierināt pirmajā instancē iesniegtajā prasībā izvirzītos prasījumus;

piespriest atbildētājai atlīdzināt visus apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar šo lietu visās līdzšinējās instancēs;

pakārtoti: nosūtīt šo lietu atpakaļ Civildienesta tiesai citā iztiesāšanas sastāvā, lai tā no jauna lietu izskata pēc būtības.

Pamati un galvenie argumenti

Šī apelācijas sūdzība ir iesniegta par Civildienesta tiesas 2010. gada 23. novembra spriedumu. Ar šo spriedumu tika noraidīta prasība atcelt 2008. gada 5. augusta lēmumu, kas pieņemts, izpildot Pirmās instances tiesas 2008. gada 10. jūnija spriedumu lietā T-18/04 Marcuccio/Komisija (Krājumā nav publicēts), prasība atcelt lēmumu, ar kuru tika noraidīta sūdzība par minēto lēmumu, kā arī prasība piespriest Komisijai samaksāt viņam konkrētu naudas summu kā atlīdzību par iespējamo kaitējumu, kas nodarīts ar minētajiem lēmumiem.

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda četrus pamatus.

Pirmais pamats attiecas uz dažām procesuālām kļūdām un kļūdām tiesību piemērošanā, cita starpā, tiesību uz aizstāvību pārkāpuma dēļ.

Otrais pamats attiecas uz lēmuma, kuru prasībā pirmajā instancē tika lūgts atcelt, izdevēja kompetences neesamību.

Trešais pamats attiecas uz absolūtu pamatojuma nenorādīšanu lēmumā, kuru prasībā pirmajā instancē tika lūgts atcelt.

Ceturtais pamats attiecas uz vairāku pārsūdzētajā spriedumā iekļauto apgalvojumu prettiesiskumu īpaši šādu pārkāpumu dēļ: a) tiesību normu pārkāpums, kā arī kļūdaina, nepareiza un nesaprātīga interpretācija un piemērošana, b) patere legem quam ipse fecisti principa pārkāpums, c) pilnvaru nepareiza un ļaunprātīga izmantošana, it īpaši tiesvedības nepareiza un ļaunprātīga izmantošana; d) absolūta pamatojuma nenorādīšana.

____________