Lieta T‑117/04

Vereniging Werkgroep Commerciële JachthavensZuidelijke Randmeren u.c.

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Valsts atbalsti – Nīderlandes valsts iestāžu piešķirtie atbalsti bezpeļņas jahtu ostām – Prasība atcelt tiesību aktu – Pieņemamība

Sprieduma kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Akti, kas tās skar tieši un individuāli

(EKL 88. panta 2. punkts un 230. panta ceturtā daļa)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Akti, kas tās skar tieši un individuāli

(EKL 88. panta 2. punkts)

1.      Citas personas, kas nav lēmuma adresāti, var uzskatīt par individuāli skartām tikai tad, ja šis lēmums tās ietekmē konkrētu tām raksturīgo īpašību vai faktisko apstākļu, kuri tās raksturo salīdzinājumā ar jebkuru citu personu, dēļ un sakarā ar iepriekš minētajiem faktoriem individualizē tās analogi kā šī lēmuma adresātu.

Lēmums, kas pieņemts pēc formālās izmeklēšanas procedūras, kas paredzēta EKL 88. panta 2. punktā, individuāli skar uzņēmumus, kas sākumā iesnieguši sūdzību, kā dēļ tikusi uzsākta šī procedūra un kuras laikā tikuši uzklausīti šo uzņēmumu apsvērumi, kas noteikuši procedūras gaitu, tomēr ar nosacījumu, ka to stāvokli tirgū būtiski ietekmējuši minētā lēmuma rezultātā veiktie pasākumi.

Apstāklis, ka attiecīgais lēmums varēja zināmā mērā ietekmēt konkurences attiecības, kādas pastāv attiecīgajā tirgū, un ka attiecīgais uzņēmums zināmā mērā konkurēja ar šā lēmuma adresātu, neveido šādu būtisku ietekmi.

Tādējādi uzņēmums nevar atsaukties vienīgi uz konkurenta statusu attiecībā uz uzņēmumu, kas guvis labumu no attiecīgajiem pasākumiem, bet tam ir arī jāpierāda, cik būtiski tiek ietekmēts tā stāvoklis tirgū.

Runājot par to, cik apdraudēts ir prasītājas tirgus stāvoklis, Kopienu tiesa, pārbaudot prasības pieņemamību, nevar galīgi izlemt jautājumu par konkurences attiecībām starp prasītāju un uzņēmumu, kas saņēmis atbalstu. Šajā sakarā tikai prasītājai ir pienācīgi jānorāda iemesli, kuru dēļ Komisijas lēmums varētu kaitēt tās likumīgajām interesēm, būtiski ietekmējot tās stāvokli konkrētajā tirgū.

(sal. ar 51.–53. un 56. punktu)

2.      Prasība par akta atcelšanu, ko ir cēlusi uzņēmumu apvienība, kas nav apstrīdētā akta adresāte, ir pieņemama tikai divos gadījumos. Pirmkārt, ja apvienība prasību ceļ viena vai vairāku savu pārstāvēto biedru vietā ar nosacījumu, ka šie biedri paši varēja celt pieņemamu prasību. Otrkārt, ja pastāv tādi īpaši apstākļi kā šādas apvienības loma procedūrā, kuras rezultātā iespējams pieņemt aktu, kura atcelšana tiek prasīta.

Tikai fakts, ka prasītāja Komisijā ir iesniegusi sūdzību un šajā sakarā ar to sarakstījusies un piedalījusies sarunās, nav uzskatāms par īpašiem apstākļiem, kas būtu pietiekami, lai prasītāju varētu individualizēt atšķirībā no visām citām personām un tādējādi piešķirt tai tiesības celt prasību par vispārēju atbalsta shēmu.

Šajā sakarā fakts, ka viena apvienība tādas procedūras gaitā, kas ir paredzēta Līgumā valsts atbalsta jomā, ir vērsusies Komisijā, lai aizstāvētu savu biedru kolektīvās intereses, ja tās loma nepārsniedz ieinteresēto personu procesuālo tiesību izmantošanu saskaņā ar EKL 88. panta 2. punktu, pats par sevi nav pietiekams apstāklis, lai šīs judikatūras nozīmē radītu apvienības tiesības celt prasību.

(sal. ar 65.–69. un 73. punktu)