Lieta T‑116/04

Wieland-Werke AG

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Rūpniecisko vara cauruļu tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Cenu noteikšana un tirgu sadale – Naudas sodi – Soda tiesiskuma princips – Konkrētā tirgus apmērs – Preventīva iedarbība – Pārkāpuma ilgums – Sadarbība

Sprieduma kopsavilkums

1.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Atbilstošās tiesību normas – Komisijas pieņemtās pamatnostādnes

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas paziņojums 98/C 9/03)

2.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Konkrētās preces tirgus apmērs

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas paziņojuma 98/C 9/03 1.A punkts)

3.      Konkurence – Naudas sodi – Lēmums, ar kuru uzliek naudas sodu – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms

(EKL 253. pants; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas paziņojums 98/C 9/03)

4.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Nepieciešamība ņemt vērā attiecīgo uzņēmumu apgrozījumu un nodrošināt naudas sodu samērīgumu ar šo apgrozījumu – Neesamība

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas paziņojums 98/C 9/03)

5.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Preventīvs raksturs – Sodītā uzņēmuma lieluma un visu resursu ņemšana vērā

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas paziņojuma 98/C 9/03 1.A punkts)

6.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma ilgums – Ilgstoši pārkāpumi – Sākumsummas palielināšana par 10 % par gadu

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas paziņojuma 98/C 9/03 1.B punkts)

7.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Katra uzņēmuma administratīvā procesa laikā īstenotās sadarbības līmeņa novērtējums

(Padomes Regulas Nr. 17 15. pants; Komisijas paziņojuma 96/C 207/04 D sadaļa)

8.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Naudas soda neuzlikšana vai samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas paziņojumi 96/C 207/04 un 2002/C 45/03)

1.      Pārbaudot par Kopienu konkurences noteikumu pārkāpumu uzlikto naudas sodu tiesiskumu, Pirmās instances tiesai ir jāizskata, vai savu rīcības brīvību Komisija ir īstenojusi atbilstoši Pamatnostādnēs sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, noteiktajai metodei, un tiktāl, ciktāl tā konstatētu, ka Komisija no tās ir atkāpusies, ir jāpārbauda, vai šī atkāpe ir attaisnota un tiesiski pietiekami pamatota.

No Pamatnostādņu pieņemšanas izrietošā Komisijas rīcības brīvības pašierobežošana tiešām nav nesavienojama ar Komisijas būtiskas rīcības brīvības saglabāšanu. Pamatnostādnēs ir iekļauti dažādi mainīgi elementi, kas Komisijai ļauj izmantot tai piešķirto rīcības brīvību atbilstoši Regulas Nr. 17 noteikumiem, kā tos interpretējusi Tiesa.

Turklāt tādās jomās kā uzliktā naudas soda summas noteikšana, kurās Komisijai ir rīcības brīvība, piemēram, attiecībā uz palielinājuma ilguma dēļ likmi, tās vērtējumu tiesiskuma kontrole aprobežojas ar acīmredzamas kļūdas vērtējumā neesamības pārbaudi.

Turklāt Komisijas rīcības brīvība un ierobežojumi, ko tā sev ir noteikusi, nekādā gadījumā neliedz Kopienu tiesai īstenot savu neierobežotas jurisdikcijas kompetenci, ar kuru tai ir piešķirta iespēja atcelt, samazināt vai palielināt Komisijas uzliktā naudas soda summu.

(sal. ar 29.–33. punktu)

2.      Novērtējot Kopienu konkurences noteikumu pārkāpuma smagumu, lai noteiktu uzņēmumam uzliktā naudas soda sākumsummu, Komisija var ņemt vērā skartā tirgus apmēru, bet tai nav pienākuma to darīt. Šim nolūkam tā var ņemt vērā apgrozījumu attiecīgajā tirgū. Neviens vērā ņemams iemesls neliek šo apgrozījumu aprēķināt, izslēdzot noteiktas ražošanas izmaksas. Visās ražošanas nozarēs pastāv gala precē iekļautās izmaksas, ko ražotājs nevar kontrolēt, bet kas tomēr ir tā darbības kopuma būtisks elements un ko tātad, nosakot naudas soda sākumsummu, no tā apgrozījuma nevar izslēgt. Šo secinājumu neietekmē tas, ka izejvielas cena ir galaprodukta galīgās cenas būtiska daļa vai ka kādas izejvielas cenu izmaiņu risks ir augstāks nekā citu izejvielu gadījumā.

(sal. ar 63., 66. un 69. punktu)

3.      Saistībā ar Komisijas lēmumu, ar kuru uzlikts naudas sods par konkurences noteikumu pārkāpumu, pienākums norādīt pamatojumu ir izpildīts tad, ja Komisija norāda vērtējuma elementus, kas tai ļāvuši noteikt izdarītā pārkāpuma smagumu un ilgumu. EKL 253. pantu nevar interpretēt tādējādi, ka ar to Komisijai būtu uzlikts pienākums paskaidrot iemeslus, kādēļ attiecībā uz naudas soda summas aprēķinu tā nav izmantojusi risinājumus, kas, salīdzinot ar apstrīdētajā lēmumā faktiski izmantoto risinājumu, ir hipotētiski.

(sal. ar 78. un 82. punktu)

4.      Nav nozīmes tam, ka Pamatnostādnēs sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, norādītā metode nebalstās uz attiecīgo uzņēmumu globālo apgrozījumu un tādēļ pieļauj, ka saistībā ar attiecību starp uzņēmumu apgrozījumiem un tiem uzlikto naudas sodu summu starp tiem rodas atšķirības, sakarā ar vērtējumu par to, vai Komisija ir pārkāpusi samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes, kā arī sodu individuālā rakstura principus. Komisijai, nosakot naudas sodu summu atkarībā no konkrētā pārkāpuma smaguma un ilguma, ja naudas sodi tiek uzlikti vairākiem uzņēmumiem, kas iesaistīti vienā un tajā pašā pārkāpumā, nav jānodrošina, lai naudas sodu galīgie apmēri, kas aprēķināti attiecīgajiem uzņēmumiem, atspoguļotu visas atšķirības – tādas kā to globālais apgrozījums vai atbilstošs apgrozījums – šo uzņēmumu starpā. No tā izriet, ka nevienā Pamatnostādņu piemērošanas stadijā Komisijai nav jānodrošina, lai noteikto naudas sodu starpsummas atspoguļotu visas atšķirības starp attiecīgo uzņēmumu globālo apgrozījumu.

(sal. ar 86. un 87. punktu)

5.      Uzņēmumam, kas ir piedalījies Kopienu konkurences noteikumu pārkāpumā, uzliktā naudas soda sākumsummas palielināšana, lai preventīvā nolūkā ņemtu vērā tā lielumu un visus tā resursus, nenozīmē, ka citam mazākam uzņēmumam, kura resursi ir mazāki, uzliktā naudas soda sākumsumma Komisijai ir jāsamazina. Komisija savas rīcības brīvības ietvaros ir tiesīga koriģēt naudas sodu summas atbilstoši iepriekš noteiktai metodei, ja vien, ņemot vērā lietas apstākļus, šie sodi nešķiet nesaprātīgi.

Turklāt, izvēloties palielinājuma likmi lielākiem uzņēmumiem, Komisiju ierobežo apstāklis, ka sākumsumma katrā ziņā nevar pārsniegt pārkāpuma smagumam samērīgu summu. Tātad pat situācijās, kad nozīmīgāka uzņēmuma apgrozījums ir ievērojami augstāks nekā citu attiecīgo uzņēmumu apgrozījums, ir iespējams, ka, ievērojot attiecīgā pārkāpuma smagumu, Komisija nozīmīgākajam uzņēmumam uzliktā naudas soda sākumsummu var palielināt tikai nelielā mērā.

(sal. ar 92., 93. un 95. punktu)

6.      No Pamatnostādnēm sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, izriet, ka starp pārkāpuma smaguma un tā ilguma vērtējumu Komisija nav noteikusi nekādu pārklāšanos, nedz arī kādu citu savstarpējo saistību. Tādējādi tai, izvēloties atkarībā no pārkāpuma ilguma piemērojamo pārkāpuma likmi, nav pienākuma ņemt vērā pārkāpuma smagumu. Fakts, ka tā ir atstājusi sev iespēju veikt paaugstinājumu par katru pārkāpuma gadu, kura apmērs attiecībā uz ilgtermiņa pārkāpumiem var būt līdz pat 10 % no par pārkāpuma smagumu noteiktās summas, nekādā ziņā neuzliek tai pienākumu noteikt šo likmi atkarībā no aizliegtās vienošanās darbības intensitātes vai tās sekām, vai pat pārkāpuma smaguma. Palielinājuma likmi, ko tā paredz piemērot saistībā ar pārkāpuma ilgumu, Komisija izvēlas, īstenojot savu rīcības brīvību.

Komisija vienu un to pašu apstākli, t.i., ka attiecīgais pārkāpums ir ildzis vairāk nekā piecus gadus, var izmantot, gan lai pamatotu palielinājuma piemērošanu, gan arī lai noteiktu minētā palielinājuma maksimālo likmi 10 % apmērā, jo tas, ka pārkāpuma ilgums ir pamats ne vien pamatsummas palielinājumam kā tādam, bet arī, attiecīgajā gadījumā, galīgajai palielinājuma likmei, nav prettiesiski.

(sal. ar 107., 109. un 110. punktu)

7.      Attiecībā uz sadarbības, ko uzņēmumi ir snieguši saistībā ar aizliegtu vienošanos uzsākta administratīvā procesa gaitā, līmeni gadījumos, kad attiecīgo lietas dalībnieku informācija tiek sniegta ļoti īsā laika intervālā un gandrīz identiskā administratīvā procesa stadijā, hronoloģisko elementu nevar ņemt vērā. Tādējādi vienīgi apstāklis, ka sadarbībā ar Komisiju viens no uzņēmumiem ir apsteidzis citu, pats par sevi nenozīmē, ka Komisijai, piemērojot vienlīdzīgas attieksmes principu, būtu pienākums tam piešķirt tādu uzliktā naudas soda summas samazināšanas likmi, kas būtu mazāka vai vismaz identiska otrajam uzņēmuma piešķirtajai likmei.

(sal. ar 124., 127. un 128. punktu)

8.      2002. gada Paziņojuma par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un naudas soda samazināšanu karteļu gadījumos piemērošana pēc analoģijas ir iespējama tikai nolūkā segt normatīvi nenoregulētu izlaidumu, nevis situācijā, kad attiecīgo uzņēmumu sadarbību regulē 1996. gada Paziņojums par naudas sodu neuzlikšanu vai to apmēra samazināšanu lietās, kas skar aizliegtas vienošanās.

Turklāt jauna norma tiek nekavējoties piemērota iepriekšējas normas spēkā esamības laikā radušās situācijas nākotnes attīstībai tikai tad, ja nav pārejas noteikumu. 2002. gada Paziņojuma par sadarbību 28. punktā ir skaidri paredzēts, ka, sākot ar 2002. gada 14. februāri tas ir piemērojams visiem gadījumiem, kuros neviens uzņēmums vēl nav atsaucies uz 1996. gada Paziņojumu par sadarbību.

(sal. ar 129. un 130. punktu)