TIESAS SPRIEDUMS (desmitā palāta)
2019. gada 13. martā (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Nodokļi – Akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem – Direktīva 92/83/EEK – 2. pants – “Alus” jēdziens – Dzēriens, kas ražots no misas, kura iegūta no maisījuma, kurā ir vairāk glikozes nekā iesala – Kombinētā nomenklatūra – Pozīcijas 2203 (iesala alus) vai 2206 (citi raudzēti dzērieni)
Lietā C‑195/18
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Sąd Okręgowy w Piotrkowie Trybunalskim (Pjotrkovas Tribunalskas apgabaltiesa, Polija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2018. gada 2. februārī un kas Tiesā reģistrēts 2018. gada 19. martā, kriminālprocesā pret
B. S.,
piedaloties
Prokuratura Okręgowa w Piotrkowie Trybunalskim,
Łódzki Urząd Celno-Skarbowy w Łodzi,
Urząd Celno-Skarbowy w Piotrkowie Trybunalskim,
TIESA (desmitā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Likurgs [C. Lycourgos] (referents), tiesneši E. Juhāss [E. Juhász] un I. Jarukaitis [I. Jarukaitis],
ģenerāladvokāts: Ī. Bots [Y. Bot],
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– B. S. vārdā – T. Grzejszczak, adwokat,
– Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, pārstāvis,
– Grieķijas valdības vārdā – M. Tassopoulou, A. Dimitrakopoulou un I. Kotsoni, pārstāves,
– Eiropas Komisijas vārdā – C. Perrin un M. Siekierzyńska, pārstāves,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (OV 1992, L 316, 21. lpp.), 2. pantu, to skatot kopā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV 1987, L 256, 1. lpp.) I pielikumu tā redakcijā, kas izriet no Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2587/91 (1991. gada 26. jūlijs) (OV 1991, L 259, 1. lpp.).
2 Šis lūgums tika iesniegts kriminālprocesā pret B. S. par to, ka viņš Polijas nodokļu administrācijai ir sniedzis kļūdainu informāciju, kā rezultātā tika samazināts akcīzes nodoklis, kas viņam bija jāmaksā.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
Direktīva 92/83
3 Direktīvas 92/83 2. pantā ir paredzēts:
“Šajā direktīvā termins “alus” attiecas uz produktiem, kas atbilst [KN] kodam 2203, vai produktiem, ko veido alus, kas sajaukts ar bezalkoholiskiem dzērieniem, kas atbilst [KN] kodam 2206, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija vienā vai otrā gadījumā pārsniedz 0,5 % tilp.”
4 Atbilstoši šīs direktīvas 26. pantam:
“Šajā direktīvā atsauces uz [KN] kodiem ir atsauces uz apvienoto [kombinēto] nomenklatūru tajā redakcijā, kas ir spēkā šīs direktīvas pieņemšanas dienā.”
Kombinētā nomenklatūra
5 Regulas Nr. 2658/87 12. pantā ir paredzēts, ka Eiropas Komisija ik gadu ar regulu apstiprina pilnu Kombinētās nomenklatūras (turpmāk tekstā – “KN”) redakciju un tai atbilstošās autonomās un nolīgtās kopējā muitas tarifa nodokļa likmes, kas izriet no Eiropas Savienības Padomes vai Komisijas noteiktajiem pasākumiem. Šī regula tiek publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vēlākais 31. oktobrī un ir piemērojama no nākamā gada 1. janvāra.
6 Saskaņā ar Direktīvas 92/83 26. pantu KN redakcija, kas ir piemērojama pamatlietas faktiem, ir redakcija, kas izriet no Regulas Nr. 2658/87 I pielikuma tā redakcijā, kas izriet no Regulas Nr. 2587/91.
7 KN otrajā daļā ietilpst 22. nodaļa “dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis”, kas attiecas uz šīs nomenklatūras pozīciju 2203 un 2206.
8 Pozīcija 2203 ir izteikta šādā redakcijā:
9 Pozīcija 2206 ir izteikta šādā redakcijā:
“2206 | Citi raudzēti dzērieni (piemēram, sidrs, bumbieru vīns, medalus); raudzēto dzērienu maisījumi un raudzēto dzērienu un bezalkoholisko dzērienu maisījumi, kas citur nav minēti un iekļauti” |
HS skaidrojošās piezīmes
10 Par Pasaules Muitas organizāciju (turpmāk tekstā – “PMO”) pārtapusī Muitas sadarbības padome tika izveidota ar konvenciju par minētās padomes izveidi, kas tika noslēgta Briselē 1950. gada 15. decembrī. Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (turpmāk tekstā – “HS”) ir izstrādājusi PMO, un tā ir ieviesta ar Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kura ir noslēgta 1983. gada 14. jūnijā Briselē un kopā ar tās 1986. gada 24. jūnija grozījumu protokolu Eiropas Ekonomikas kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes Lēmumu 87/369/EEK (1987. gada 7. aprīlis) (OV 1987, L 198, 1. lpp.). KN ir pārņemtas HS ietvertās sešu ciparu pozīcijas un apakšpozīcijas. Vienīgi septītais un astotais cipars veido specifiskās KN apakšgrupas.
11 HS skaidrojumus atbilstoši minētās konvencijas noteikumiem ir izstrādājusi PMO, un tie ir publicēti divās PMO oficiālajās valodās, proti, franču un angļu.
12 Franču valodas redakcijā HS skaidrojošā piezīmē par pozīciju 2203 ir noteikts:
“La bière est une boisson alcoolique qui s’obtient par la fermentation du moût préparé avec du malt d’orge ou de froment, qu’on a fait bouillir en présence d’eau avec généralement du houblon. Certaines quantités de céréales non maltées (maïs et riz, par exemple) peuvent éventuellement être utilisées pour la préparation du moût. L’addition de houblon a pour effet de développer des principes amers et aromatiques et de permettre une meilleure conservation du produit. Elle est parfois aromatisée en cours de fermentation à l’aide de cerises ou d’autres produits. [Alus ir alkoholisks dzēriens, kas tiek iegūts, raudzējot misu, kas ir pagatavota no iesalinātiem miežiem vai kviešiem, kurus vāra ūdenī, parasti kopā ar apiņiem. Misas pagatavošanai var tikt izmantoti arī noteikti neiesalinātu graudu daudzumi (piemēram, kukurūzas graudi vai rīsi). Apiņu piedeva piešķir rūgtu un aromātisku garšu un pagarina glabāšanas laiku. Tā dažreiz ir aromatizēta, raudzēšanas laikā pievienojot ķiršus vai citas vielas.]
On ajoute parfois à la bière des sucres, des colorants, du dioxyde de carbone ou encore d’autres substances. [Dažreiz alum pievieno arī cukuru, krāsvielas, oglekļa dioksīdu un citas vielas.]
Selon les procédés de fermentation employés, on peut avoir: les bières de fermentation basse, obtenues à basse température avec des levures dites basses et des bières de fermentation haute obtenues à une température plus élevée avec des levures dites hautes. [Atkarībā no izmantotā raudzēšanas procesa produkts var būt apakšējās raudzēšanas metodē darīts alus, ko iegūst zemā temperatūrā, izmantojot t.s. apakšraugu, vai augšējās raudzēšanas metodē darīts alus, ko iegūst augstākā temperatūrā, izmantojot t.s. augšraugu.]
Les bières peuvent être claires ou foncées, douces ou amères, légères ou fortes; elles se présentent ordinairement en fûts, en bouteilles ou en boîtes hermétiquement closes et peuvent aussi être commercialisées sous les appellations de « ale », « stout », etc. [Alus var būt gaišs vai tumšs, salds vai rūgts, viegls vai stiprs; parasti tas tiek fasēts mucās, pudelēs vai hermētiski noslēgtās bundžās, un tas var tikt pārdots ar nosaukumiem “ale”, “stout” u.c.]
Cette position comprend également les bières concentrées qui sont préparées en concentrant dans le vide, jusqu’à 1/5 ou 1/6 de leur volume, des bières, en général peu alcooliques, mais très riches en extrait de malt. [Šī pozīcija ietver arī koncentrētu alu, kas ir pagatavots, vakuumā koncentrējot līdz pat 1/5 vai 1/6 no tā tilpuma alu, kas parasti ir mazalkoholisks, bet ar augstu iesala ekstrakta saturu.]
N’entrent pas dans cette position: [Šajā pozīcijā neietilpst:]
a) Certaines boissons qui, bien que parfois appelées bières, ne contiennent pas d’alcool (par exemple, celles obtenues avec de l’eau et des sucres caramélisés) (no 22.02). [Noteikti dzērieni, kas, lai gan tie dažkārt tiek saukti par alu, nesatur alkoholu (piemēram, dzērieni, kas pagatavoti no ūdens un karamelizēta cukura (pozīcija 22.02).]
b) Les boissons appelées bières sans alcool, qui sont des bières de malt dont le titre alcoométrique volumique a été ramené à 0,5 % vol ou moins (no 22.02). [Dzērieni, kas tiek saukti par bezalkoholisko alu, kas ir iesala alus, kura spirta saturs ir 0,5 % no tilpuma vai mazāk (pozīcija 22.02).]
c) Les médicaments des nos 30.03 ou 30.04. [Medikamenti, kas minēti pozīcijā 30.03 vai 30.04.]”.
13 Angļu valodas redakcijā šajā pašā skaidrojošajā piezīmē ir noteikts:
« Beer is an alcoholic beverage obtained by fermenting a liquor (wort) prepared from malted cereals (most commonly barley or wheat), water and (usually) hops. Certain quantities of non–malted cereals (e.g., maize (corn) or rice) may also be used for the preparation of the liquor (wort). The addition of hops imparts a bitter and aromatic flavour and improves the keeping qualities. Cherries or other flavouring substances are sometimes added during fermentation.
Sugar (particularly glucose), colouring matter, carbon dioxide and other substances may also be added.
According to the fermenting process employed, the products may be bottom fermentation beer, obtained at a low temperature with bottom yeasts, or top fermentation beer, obtained at a higher temperature with top yeasts.
Beer may be pale or dark, sweet or bitter, mild or strong. It may be put up in barrels, bottles or in airtight tins and may be marketed as ale, stout, etc.
This heading also covers concentrated beer prepared by vacuum–condensing beer of low alcoholic strength (but with a high content of malt extract) to between one fifth and one sixth of its original volume.
The heading does not cover:
a) Certain beverages which, although they are sometimes described as beers, do not contain alcohol (e.g., beverages prepared from water and caramelised sugar) (heading 22.02).
b) Beverages called non–alcoholic beer consisting of beer made from malt, the alcoholic strength of which by volume has been reduced to 0.5 % vol or less (heading 22.02).
c) Medicaments of heading 30.03 or 30.04.»
Polijas tiesības
14 2008. gada 6. decembra ustawa o podatku akcyzowym (Likums par akcīzes nodokli) (2009. gada Dz. U., Nr. 3, 11. pozīcija), tā redakcijā, kas piemērojama pamatlietas faktiem (turpmāk tekstā – “likums par akcīzes nodokli”), 94. pantā ir paredzēts:
“1. Alus šī likuma izpratnē ir visi izstrādājumi, kas tiek klasificēti pozīcijā KN 2203 00, un visi izstrādājumi, kas satur alus un bezalkoholisko dzērienu maisījumu un tiek klasificēti pozīcijā KN 2206 00, ja faktiskais spirta saturs šajos dzērienos pārsniedz 0,5 % no tilpuma;
[..]
4. Akcīzes likme alum ir 7,79 PLN (Polijas zloti) (aptuveni 1,8 EUR) par 1 hektolitru par katru gatavā izstrādājuma Plato grādu.”
15 Šī likuma 96. panta 4. punktā ir noteikts:
“Akcīzes likmes raudzētajiem dzērieniem ir:
1) sidram un bumbieru vīnam ar kodiem KN 2206 00 31, 2206 00 51 un 2206 00 81, ar faktisko spirta saturu, kas nepārsniedz 5,0 % no tilpuma – 97,00 PLN [aptuveni 22,6 EUR] par 1 hektolitru gatavā izstrādājuma;
2) pārējiem raudzētajiem dzērieniem – 158,00 PLN [aptuveni 36,5 EUR] par 1 hektolitru gatavā izstrādājuma.”
Pamatlieta un prejudiciālais jautājums
16 Laikā no 2011. gada maija līdz 2013. gada maijam B. S. ražoja bezalkoholisku dzērienu, kas, kā viņš apgalvo, bija alus un bezalkoholisku dzērienu maisījums. 100 hektolitri misas, kas ir tā starpprodukta bāze, kuru viņš klasificē kā alu, tiek iegūti no 134,9 l iesala ekstrakta, 1708,2 l glikozes sīrupa, 9 l citronskābes, 2,4 l amonija fosfāta, uzturvielām un ūdens.
17 Laika posmā no 2011. gada 29. jūnija līdz 2013. gada 26. jūnijam B. S. ik mēnesi iesniedza kompetentajai muitas iestādei akcīzes nodokļa deklarācijas, klasificējot dzērienu, ko viņš ražoja, kā maisījumu no “alus” ar KN kodu 2203 un bezalkoholiskiem dzērieniem un saskaņā ar Likuma par akcīzes nodokli 94. pantu piemērojot tam akcīzes likmi 7,79 PLN [aptuveni 1,8 EUR] apmērā par 1 hektolitru par katru gatavā izstrādājuma Plato grādu.
18 Ar vairākiem lēmumiem, kas pieņemti laika posmā no 2012. gada 27. septembra līdz 2014. gada 14. februārim, kompetentās muitas iestādes vadītājs noraidīja B. S. nodokļa deklarācijas un noteica B. S. daudz augstāku maksājamo akcīzes nodokli, ar pamatojumu, ka B. S. ražotais izstrādājums bija jāklasificē ar kodu KN 2206 kā dzēriens uz cita raudzētā dzēriena (kas nav alus) un bezalkoholiskā dzēriena bāzes un jāpiemēro tam akcīzes nodokļa likme 158,00 PLN [aptuveni 36,5 EUR] apmērā par 1 hektolitru gatavā izstrādājuma. Šie lēmumi tika pamatoti ar to, ka starpprodukta ražošanā izmantotais galvenais elements esot glikozes sīrups, nevis iesals un ka tāpēc tas nevarot tikt klasificēts ar kodu KN 2203, kas attiecas uz “iesala alu”. Līdz ar to muitas iestādes vadītājs secināja, ka šā sprieduma 17. punktā minētajās deklarācijās norādītais gatavais izstrādājums – dzēriens uz šāda starpprodukta un bezalkoholiskā dzēriena bāzes – esot uzskatāms par dzērienu uz cita raudzētā dzēriena (kas nav alus) un bezalkoholiskā dzēriena bāzes.
19 Šie muitas iestādes vadītāja lēmumi tika apstiprināti ar vairākiem muitas palātas direktora lēmumiem. Turklāt B. S. pieteikumus par šiem lēmumiem Polijas administratīvās tiesas noraidīja.
20 Pamatlietā pret B. S. norisinās kriminālprocess par to, ka laika posmā no 2011. gada jūnija līdz 2013. gada jūnijam viņš maldināja Polijas nodokļu administrāciju, tai savās akcīzes nodokļa deklarācijās par savu ražoto dzērienu sniedzot nepatiesu informāciju, kā rezultātā tika būtiski samazināts šī nodokļa daudzums, kā arī šis dzēriens no akcīzes preču noliktavas tika izvests bez iepriekšējas marķēšanas ar akcīzes markām.
21 Ar Sąd Rejonowy w Piotrkowie Trybunalskim (Pjotrkovas Tribunalskas apgabaltiesa, Polija) 2017. gada 21. jūnija spriedumu B. S. tika atzīts par vainīgu par šiem pārkāpumiem un notiesāts, viņam piespriežot naudas sodu 300 dienas likmju pa 200 PLN (aptuveni 46,2 EUR) apmērā. B. S. šo notiesājošo spriedumu pārsūdzēja iesniedzējtiesā.
22 Šī tiesa norāda, ka saskaņā ar atbilstošajām likuma par akcīzes nodokli normām izstrādājuma klasificēšana saskaņā ar šo likumu ir jāveic, izmantojot klasifikāciju, kas izriet no KN, saskaņā ar tai pievienotajiem interpretācijas noteikumiem. Turklāt tā uzsver, ka šajā likumā ietvertā alus definīcija ir identiska Direktīvas 92/83 2. pantā ietvertajai definīcijai.
23 Iesniedzējtiesa uzsver, ka likuma par akcīzes nodokli tiesību normu piemērošanas mērķiem “alus” jēdziens ietver ne vien iesala alu, kas minēts KN pozīcijā 2203, bet arī šajā pozīcijā ietilpstoša alus un bezalkoholisku dzērienu maisījumus, kas minēti KN pozīcijā 2206, ar nosacījumu, ka spirta saturs tajos pārsniedz 0,5 %. Taču tā uzskata, ka šajās tiesību normās nav precizēts saražotā alus sastāvdaļu procentuālais daudzums (minimālais vai maksimālais), tādējādi atstājot ražotājam noteiktu rīcības brīvību attiecībā uz proporciju starp šīm sastāvdaļām noteikšanu. Iesniedzējtiesa no tā secina, ka var tikt izmantots jebkāds neiesalinātu sastāvdaļu daudzums, ar nosacījumu, ka tiek saglabāta iesala klātbūtne. Tiesību normās arī nav precizēts, ka cukuru var pievienot alum tikai pēc raudzēšanas procesa pabeigšanas.
24 Šīs tiesas ieskatā, lai noteiktu, vai B. S. ir vainīgs kriminālpārkāpuma izdarīšanā, būtiskais ir jautājums par to, vai B. S. savu ražoto dzērienu ir pamatoti klasificējis kā maisījumu no “alus” ar KN kodu 2203 un bezalkoholiskiem dzērieniem, vai arī runa ir par dzērienu uz cita raudzētā dzēriena (kas nav alus) un bezalkoholiskā dzēriena bāzes.
25 Pamatojoties uz Francijas sniegtajām saistošajām izziņām par tarifu, iesniedzējtiesa norāda, ka starp dalībvalstīm pastāv atšķirības attiecībā uz šā dzēriena tarifu klasifikāciju, ja iesalinātas sastāvdaļas nav dominējošās, un tas pamatojot nepieciešamību saskaņot judikatūru.
26 Šajos apstākļos Sąd Okręgowy w Piotrkowie Trybunalskim (Pjotrkovas Tribunalskas apgabaltiesa, Polija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai [Direktīvas 92/83] 2. pants saistībā ar [Regulas Nr. 2658/87] 1. pielikumu jāinterpretē tādējādi, ka iesala alus ar kombinētās nomenklatūras kodu KN 2203 var būt izstrādājums, kura gadījumā misas ražošanai ticis izmantots iesala ekstrakts, glikozes sīrups, citronskābe un ūdens, arī tad, ja neiesalinātas sastāvdaļas misā dominē attiecībā pret iesalinātām sastāvdaļām un glikozes sīrups ticis pievienots misā pirms misas rūgšanas procesa, un kādi kritēriji ir jāievēro, nosakot proporcijas starp neiesalinātām un iesalinātām sastāvdaļām misā, lai atzītu iegūto produktu par alu ar kodu KN 2203?”
Par prejudiciālo jautājumu
27 Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 92/83 2. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka starpprodukts, kas ir domāts, lai to samaisītu ar bezalkoholiskiem dzērieniem, un kas ir iegūts no misas, kurā ir mazāk iesalinātu sastāvdaļu nekā neiesalinātu sastāvdaļu un kurā pirms raudzēšanas procesa ir pievienots glikozes sīrups, var tikt klasificēts kā “iesala alus” KN pozīcijā 2203.
28 Direktīvas 92/83 2. pantā ar apzīmējumu “alus” ir ietverts ne vien jebkurš produkts, kas ietilpst KN pozīcijā 2203, bet arī jebkurš produkts, ko veido alus, kas sajaukts ar bezalkoholiskiem dzērieniem, kas atbilst KN kodam 2206, ja faktiskais spirta saturs abos gadījumos pārsniedz 0,5 % tilp.
29 No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka B. S. tirgotais galaprodukts ir maisījums no alkoholiska starpprodukta, kurš iegūts raudzējot, un bezalkoholiskiem dzērieniem. No tā izriet, ka maisījums, kas veido B. S. tirgoto galaproduktu, nevar tikt klasificēts KN pozīcijā 2203 un tātad uz to neattiecas pirmais no Direktīvas 92/83 2. pantā minētajiem gadījumiem. Tādējādi šis produkts var tikt klasificēts kā “alus” un minētais 2. pants uz to var attiekties tikai tad, ja alkoholiskais starpprodukts, kas ir paredzēts, lai B. S. to samaisītu ar bezalkoholiskiem dzērieniem nolūkā iegūt šo galaproduktu, pats var tikt klasificēts kā “iesala alus” KN pozīcijas 2203 nozīmē; jāpiebilst, ka, šķiet, netiek apšaubīts, ka šī galaprodukta spirta saturs pārsniedz 0,5 % tilp.
30 Saskaņā ar Direktīvas 92/83 26. pantu KN redakcija, kas ir piemērojama pamatlietā, ir redakcija, kas ir spēkā šīs direktīvas pieņemšanas dienā, proti, redakcija, kas izriet no Regulas Nr. 2587/91 (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 14. jūlijs, Paderborner Brauerei Haus Cramer, C‑196/10, EU:C:2011:487, 28. punkts).
31 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesiskās drošības un pārbaužu atvieglošanas interesēs izšķirošais kritērijs preču tarifu klasifikācijas ziņā vispārējā kārtā ir rodams attiecīgās preces objektīvajās pazīmēs un īpašībās, kas definētas KN pozīcijas un sadaļas vai nodaļas formulējumā. Turklāt, runājot par paskaidrojošajām piezīmēm, ko attiecībā uz KN ir izstrādājusi Komisija un attiecībā uz HS – PMO, tām ir būtiska nozīme dažādu tarifu pozīciju piemērošanas jomas interpretācijā, tomēr tām nav saistoša juridiska spēka (spriedums, 2016. gada 12. maijs, Toorank Productions, C‑532/14 un C‑533/14, EU:C:2016:337, 34. un 36.punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
32 Tas, vai alkoholisks produkts, kas iegūts, raudzējot misu, kuru veido tostarp glikozes sīrups un procentuāli neliels daudzums iesala, var tikt klasificēts kā “iesala alus” KN pozīcijas 2203 nozīmē, ir jānosaka, ņemot vērā šos faktorus.
33 Attiecībā uz, pirmkārt, jautājumu par iesala procentuālo daudzumu misā ir jānorāda, ka KN nav noteikts minimālais iesalinātu sastāvdaļu procentuālais daudzums alus ražošanai paredzētajā misā.
34 Taisnība, KN pozīcija 2203 attiecas uz “iesala alu”, un tas nozīmē, ka alus, uz kuru attiecas šī pozīcija, nevar tikt saražots bez iesala tā sastāvā. Tomēr tikai no formulējuma “iesala alus” vien nevar secināt, ka tiek prasīts, lai misā būtu noteikts minimālais procentuālais daudzums iesala.
35 Turklāt HS skaidrojošajā piezīmē par pozīciju 2203 ir expressis verbis noteikts, ka misas pagatavošanai var tikt izmantots noteikts daudzums neiesalinātu graudu, nepieprasot, lai šo neiesalināto sastāvdaļu proporcionālais daudzums būtu mazāks nekā iesalinātu sastāvdaļu proporcionālais daudzums.
36 Otrkārt, kas attiecas uz misas sastāvā ietilpstošo glikozes sīrupu, ir jānorāda, ka KN nav aizliegta šī sīrupa klātbūtne.
37 Turklāt HS skaidrojošajā piezīmē par pozīciju 2203 ir expressis verbis atzīta iespēja raudzēšanas procesā pievienot aromatizētājus. Un vēl – kaut arī starp franču un angļu valodas redakcijām pastāv atšķirības attiecībā uz glikozes iespējamās pievienošanas precīzu brīdi, jo pirmā redakcija attiecas uz tās pievienošanu “alum”, savukārt otrajā šāda precizējuma nav, – nevienā no šīm divām oficiālajām redakcijām nav prasīts, lai raudzējamajā misā nebūtu glikozes.
38 No tā izriet, ka produkts, kas ražots ar nelielu iesala procentuālo daudzumu un glikozes pievienošanu pirms alkoholiskās raudzēšanas, šo iemeslu dēļ vien nav izslēgts no jēdziena “iesala alus”, uz ko attiecas KN pozīcija 2203.
39 Tomēr šī pozīcija uz šo produktu var attiekties tikai ar nosacījumu, ka tā objektīvās īpašības un iezīmes atbilst alus īpašībām un iezīmēm. Šajā ziņā konkrēti ir jāņem vērā attiecīgā produkta organoleptiskās īpašības (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2009. gada 7. maijs, Siebrand, C‑150/08, EU:C:2009:294, 36. un 37. punkts, un 2010. gada 16. decembris, Skoma‑Lux, C‑339/09, EU:C:2010:781, 46. punkts).
40 No tā izriet, ka, ja alkoholiskā starpprodukta, kuru B. S. samaisa ar bezalkoholiskiem dzērieniem, lai saražotu viņa tirgoto galaproduktu, organoleptiskās īpašības neatbilst alus organoleptiskajām īpašībām – kas tas tā it īpaši ir tad, ja šis starpprodukts vizuāli nelīdzinās alum vai tam nav alus specifiskās garšas –, šis starpprodukts nevar tikt klasificēts kā “iesala alus”, uz kuru attiecas KN pozīcija 2203. Iesniedzējtiesai ir jāveic nepieciešamās pārbaudes šajā sakarā.
41 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 92/83 2. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka starpprodukts, kas ir domāts, lai to samaisītu ar bezalkoholiskiem dzērieniem, un kas ir iegūts no misas, kurā ir mazāk iesalinātu sastāvdaļu nekā neiesalinātu sastāvdaļu un kurā pirms raudzēšanas procesa ir pievienots glikozes sīrups, var tikt klasificēts kā “iesala alus” KN pozīcijā 2203, ja šī produkta organoleptiskās īpašības atbilst alus organoleptiskajām īpašībām; par to ir jāpārliecinās iesniedzējtiesai.
Par tiesāšanās izdevumiem
42 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) nospriež:
Padomes Direktīvas 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem, 2. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka starpprodukts, kas ir domāts, lai to samaisītu ar bezalkoholiskiem dzērieniem, un kas ir iegūts no misas, kurā ir mazāk iesalinātu sastāvdaļu nekā neiesalinātu sastāvdaļu un kurā pirms raudzēšanas procesa ir pievienots glikozes sīrups, var tikt klasificēts kā “iesala alus” Kombinētās nomenklatūras, kas ietverta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā tā redakcijā, kas izriet no Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2587/91 (1991. gada 26. jūlijs), pozīcijā 2203, ja šī produkta organoleptiskās īpašības atbilst alus organoleptiskajām īpašībām; par to ir jāpārliecinās iesniedzējtiesai.
[Paraksti]