Lieta T‑29/05
Deltafina SpA
pret
Eiropas Komisiju
Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Spānijas jēltabakas iepirkuma un pirmapstrādes tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Cenu noteikšana un tirgus sadale – Paziņojuma par iebildumiem un apstrīdētā lēmuma savstarpēja atbilstība – Tiesības uz aizstāvību – Konkrētā tirgus definīcija – Naudas sodi – Pārkāpuma smagums – Atbildību pastiprinoši apstākļi – Vadītāja loma – Sadarbība
Sprieduma kopsavilkums
1. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Uzņēmuma atzīšana par vainojamu – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēta tāda uzņēmuma atbildība, kurš aktīvi darbojas attiecīgā tirgus uzreiz lejupējā tirgū un aktīvi un ar nodomu dod ieguldījumu aizliegtās vienošanās īstenošanā
(EKL 3. panta 1. punkta g) apakšpunkts un 81. panta 1. punkts)
2. Konkurence – Administratīvais process – Paziņojums par iebildumiem – Nepieciešamais saturs – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Apjoms
(Padomes Regulas Nr. 17 un Nr. 1/2003)
3. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem – Tirdzniecības starp dalībvalstīm ietekmēšana – Novērtējuma kritēriji
(EKL 81. panta 1. punkts)
4. Iestāžu akti – Pamatnostādnes naudas sodu noteikšanai par konkurences tiesību normu pārkāpumu
(Padomes Regulas Nr. 17 15. pants; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)
5. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Novērtēšana – Novērtējums katrā atsevišķā gadījumā
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts un Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)
6. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Novērtēšana – Komisijas pieņemtajās pamatnostādnēs tieši minēto trīs kritēriju savstarpēja saistība – Pārkāpuma kvalificēšana par sevišķi smagu pārkāpumu – Kritērija par pārkāpuma raksturu svarīgā loma
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts un Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)
7. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Konkrētā ietekme uz tirgu
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts un Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1.A punkta pirmā daļa)
8. Konkurence – Naudas sodi – Atbilstošās tiesību normas – Noteikšana – Komisijas agrākās lēmumu pieņemšanas prakses ietekme – Neesamība
(Padomes Regulas Nr. 17 un Nr. 1/2003)
9. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms
(EKL 253. pants)
10. Konkurence – Administratīvais process – Paziņojums par iebildumiem – Nepieciešamais saturs – Tiesību uz aizstāvību ievērošana
(Padomes Regulas Nr. 17 un Nr. 1/2003; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 2. punkts)
11. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību pastiprinoši apstākļi – Pārkāpuma aizsācēja loma – Jēdziens
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts un Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 2. punkts)
12. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Novērtēšana – Nepieciešamība ņemt vērā katru apstākli atsevišķi – Neesamība – Visaptverošs vērtējums
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts un Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 3. punkts)
13. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Rīcība, kas atšķiras no aizliegtajā vienošanās noteiktās rīcības – Novērtēšana
(Padomes Regulas Nr. 17 15. pants un Regulas Nr. 1/2003 23. pants; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 3. punkta otrais ievilkums)
14. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Pārkāpuma pārtraukšana pirms Komisijas iejaukšanās – Izslēgšana
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts un Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts; Paziņojuma 98/C 9/03 3. punkta trešais ievilkums)
15. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Naudas soda apmēra samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību – Nosacījumi
(Padomes Regulas Nr. 17 un Nr. 1/2003; Komisijas Paziņojums 96/C 207/04)
16. Konkurence – Kopienu tiesību normas – Pārkāpumi – Naudas sodi – Noteikšana – Kritēriji – Naudas soda vispārējā līmeņa paaugstināšana – Pieļaujamība – Nosacījumi
(EKL 81. panta 1. punkts un 82. pants; Padomes Regulas Nr. 17 un Nr. 1/2003)
1. Komisija nepārsniedz EKL 81. panta 1. punktā noteiktā aizlieguma ierobežojumus, nosakot, ka uzņēmums ir atbildīgs par šīs tiesību normas pārkāpumu, ja tas, lai arī aktīvi darbojas tirgū, kas ir uzreiz lejupējais tirgus tam tirgum, kurā ir īstenotas konkurenci ierobežojošas darbības, aktīvi un ar nodomu piedalās aizliegtajā vienošanās starp aktīviem ražotājiem tirgū, kas nav tā darbības tirgus.
Uzņēmums var pārkāpt EKL 81. panta 1. punktā paredzēto aizliegumu, ja tā rīcības, to koordinējot ar citu uzņēmumu rīcību, mērķis ir ierobežot konkurenci īpašā konkrētajā tirgū kopējā tirgus iekšienē, kaut arī netiek obligāti prasīts, lai šis uzņēmums pats darbotos minētajā konkrētajā tirgū.
Tādējādi nav izslēgts, ka uzņēmums var piedalīties konkurences ierobežojuma īstenošanā pat tad, ja tas neierobežo pats savu rīcības brīvību tirgū, kurā tas galvenokārt darbojas. Faktiski jebkāda cita interpretācija varētu samazināt EKL 81. panta 1. punktā paredzētā aizlieguma apjomu tādējādi, ka tā nonāktu pretrunā tā lietderīgajai iedarbībai un galvenajam mērķim, kas, aplūkojot [šo pantu] kopsakarā ar EKL 3. panta 1. punkta g) apakšpunktu, ir nodrošināt, lai kopējā iekšējā tirgū netiek izkropļota konkurence, jo tas neļautu uzņēmumam aktīvi piedalīties konkurences ierobežojumā tādēļ, ka šī piedalīšanās neizriet no saimnieciskās darbības, kas tiek veikta konkrētajā tirgū, kurā šis ierobežojums īstenojas vai kurā tam ir paredzēts īstenoties.
Lasot vārdu salikumu “nolīgumi uzņēmumu starpā” kontekstā ar EKL 81. panta 1. punktā un EKL 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā izvirzītajiem mērķiem, tie liek apstiprināt tādu aizliegtas vienošanās un uzņēmuma, kas ir pārkāpuma izdarītājs, teorijas izpratni, atbilstoši kurai nav nozīmes nozarei vai tirgum, kurā attiecīgie uzņēmumi darbojas.
Uzņēmuma, kurš piedalījies aizliegtā vienošanās, atzīšana par pilnībā vainojamu pārkāpumā atbilst personiskās atbildības principa prasībām, ja ir izpildīti divi nosacījumi, pirmais – objektīva rakstura un otrais – subjektīva rakstura.
Attiecībā uz pirmo nosacījumu – tas ir izpildīts attiecībā uz saistību starp konkurentiem, kuri darbojas tajā pašā atbilstošajā tirgū, kā arī starp šādiem konkurentiem un to klientiem, ja dalību ņēmušais uzņēmums veicina aizliegtās vienošanās ieviešanu, pat ja tikai pakārtoti, mazsvarīgi vai pasīvi, piemēram, netieši piekrītot vai nepaziņojot par šo aizliegto vienošanos iestādēm.
Attiecībā uz otro nosacījumu – uzņēmuma, kas ir dalībnieks, atzīšana par pilnībā vainojamu pārkāpumā turklāt ir atkarīga no tā paša nodoma izteikšanas, kas parāda, ka tas piekrīt, lai arī netieši, aizliegtās vienošanās mērķiem.
(sal. ar 48., 49., 51., 57., 58. un 62. punktu)
2. Tiesību uz aizstāvību ievērošana visos procesos, kuru rezultātā var tikt noteiktas sankcijas, tostarp naudas sodi vai kavējuma naudas, tostarp prasa, ka paziņojumam par iebildumiem, ko Komisija adresē uzņēmumam, kuram tā paredz uzlikt sodu par konkurences normu pārkāpumu, ir jāietver visi norādītie būtiskie fakti par šo uzņēmumu – tādi kā pārmestie fakti, to kvalificēšana un pierādījumi, uz kuriem pamatojas Komisija, lai šis uzņēmums varētu derīgi izmantot savus argumentus pret to uzsāktajā administratīvajā procesā.
Tiesību uz aizstāvību pārkāpums administratīvā procesā ir jāizvērtē saistībā ar Komisijas izvirzītajiem iebildumiem paziņojumā par iebildumiem un lēmumā, ar ko pabeidz minēto procesu. Šajos apstākļos tiesību uz aizstāvību pārkāpuma konstatēšana prasa, lai iebildumu, par kuru uzņēmums apgalvo, ka paziņojumā par iebildumiem šis iebildums nebija pret to vērsts, Komisija būtu norādījusi galīgajā lēmumā. Vienkārša atšķirība faktu atspoguļojumā, kura mērķis ir to precīzāka ņemšana vērā galīgajā lēmumā, nav būtisks grozījums iebildumos.
(sal. ar 113.–115. un 120. punktu)
3. Lēmums, nolīgums vai darbība var ietekmēt tirdzniecību dalībvalstu starpā tikai tad, ja, ņemot vērā objektīvo tiesisko vai faktisko apstākļu kopumu, ar pietiekamu iespējamības pakāpi var paredzēt, ka tie tieši vai netieši, faktiski vai potenciāli var ietekmēt tirdzniecības plūsmas dalībvalstu starpā tādējādi, ka tas var negatīvi ietekmēt vienotā, starp dalībvalstīm izveidotā tirgus īstenošanu. Turklāt šāda ietekme nevar būt maznozīmīga. Tādējādi ietekme uz Kopienas iekšējo tirdzniecību parasti izriet no vairāku apstākļu apvienojuma, kuriem, katram atsevišķi ņemtam, nav noteikti jābūt noteicošiem.
EKL 81. panta 1. punktā nav prasīts, lai šajā tiesību normā paredzētās aizliegtās vienošanās ievērojami iespaidotu tirdzniecību Kopienas iekšienē, bet tajā ir prasīts, lai šīs aizliegtās vienošanās pēc sava rakstura varētu radīt šādas sekas.
(sal. ar 167.–169. punktu)
4. Lai gan Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, nevar kvalificēt kā tiesību normas, kuras pārvaldes iestādei katrā ziņā ir jāievēro, tās tomēr paredz rīcības normu, kas norāda uz praksi, kura jāievēro un no kuras atsevišķā gadījumā pārvaldes iestādes nevar atkāpties, nenorādot iemeslus, kuri būtu saderīgi ar vienlīdzīgas attieksmes principu.
(sal. ar 230. punktu)
5. Tas, ka Komisija Pamatnostādnēs naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, ir precizējusi savu pieeju jautājumā par pārkāpuma smaguma novērtējumu, neliedz tai šo kritēriju novērtēt vispārīgi atkarībā no visiem atbilstošajiem apstākļiem, tai skaitā apstākļiem, kas pamatnostādnēs nav minēti tieši.
(sal. ar 230. punktu)
6. Trīs kritēriji, kas ir jāņem vērā, izvērtējot Kopienu konkurences noteikumu pārkāpuma smagumu saskaņā ar Pamatnostādnēm naudas sodu aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, ir paša pārkāpuma būtība, tā konkrētā ietekme uz tirgu, ja to var novērtēt, un konkrētā ģeogrāfiskā tirgus apmērs. Šie trīs pārkāpuma smaguma novērtēšanas kritēriji, veicot vispārīgu pārbaudi, nav vienādi nozīmīgi. Pārkāpuma raksturam ir galvenā nozīme, lai pārkāpumus varētu atzīt par “sevišķi smagiem”.
No pamatnostādnēs iekļautā sevišķi smagu pārkāpumu apraksta šajā saistībā izriet, ka nolīgumi vai saskaņotas darbības, kuru mērķis tostarp ir cenu noteikšana vai tirgus sadale, var, pamatojoties uz to atbilstošo raksturu, tikt kvalificēti kā “sevišķi smagi” pārkāpumi, un šādai rīcībai nav jābūt saistītai ar īpašu ģeogrāfisku ietekmi vai izplatību. Šo secinājumu apstiprina tas, ka, ja smagu pārkāpumu aprakstā ir skaidri minēta ietekme uz tirgu un ietekme uz plašām kopējā tirgus zonām, sevišķi smagu pārkāpumu aprakstā savukārt nav minēta neviena prasība, kas saistīta ar konkrētu ietekmi uz tirgu vai ietekmi uz īpašu ģeogrāfisku teritoriju.
Pastāv savstarpēja atkarība starp trim pārkāpuma smaguma novērtēšanas kritērijiem tādā ziņā, ka īpašais pārkāpuma smagums atbilstoši kādam kritērijam var kompensēt to, ka pārkāpums ir mazāk smags citā ziņā.
Attiecībā uz ģeogrāfiskā tirgus lielumu tas ir tikai viens no trim būtiskajiem kritērijiem pārkāpuma kopējā smaguma novērtēšanā un tas nav autonoms kritērijs tādā ziņā, ka tikai pārkāpumi, kas attiecas uz lielāko daļu dalībvalstu, varētu tikt kvalificēti kā “sevišķi smagi”. Ne EK līgums, ne Regula Nr. 17 vai Regula Nr. 1/2003, ne pamatnostādnes, ne judikatūra neļauj uzskatīt, ka tikai ģeogrāfiski ļoti plaši ierobežojumi var tikt šādi kvalificēti. Tādējādi attiecīgā ģeogrāfiskā tirgus ierobežotais izmērs neliedz konstatēto pārkāpumu kvalificēt kā “ļoti smagu”. Šis risinājums ir piemērojams a fortiori attiecībā uz konkrētā preču tirgus ierobežoto izmēru, jo preču tirgus izmērs principā nav obligāti ņemams vērā, bet ir tikai viens no būtiskiem faktoriem, lai novērtētu pārkāpuma smagumu un noteiktu naudas soda summu.
Ir skaidrs, ka tabakas apstrādātājiem un attiecīgajam uzņēmumam, kura darbībās ietilpst apstrādātās tabakas tirdzniecība, pārmestais pārkāpums, kuru veido dažādu jēltabakas šķirņu cenu noteikšana dalībvalstī un no ražotājiem iepērkamās jēltabakas daudzumu sadale, savā būtībā ir ļoti smags pārkāpums. Šāda veida pārkāpumi tiek kvalificēti kā sevišķi smagi, jo tie ietver tiešu iejaukšanos būtiskajos konkurences parametros attiecīgajā tirgū vai acīmredzamus Kopienas konkurences noteikumu pārkāpumus.
(sal. ar 231., 233., 234., 238., 240.–242. punktu)
7. Novērtējot Kopienu konkurences noteikumu pārkāpuma smagumu, lai noteiktu naudas soda apmēru, tam, ka Komisija nav juridiski pietiekami pierādījusi, ka aizliegtajai vienošanās ir konkrēta ietekme tirgū, nav nozīmes, kvalificējot pārkāpumu kā “sevišķi smagu”.
Nepietiekama konkrētās ietekmes tirgū nepierādīšana nevar likt apšaubīt naudas soda sākumsummu, ko Komisija noteikusi atbilstoši pārkāpuma smagumam.
(sal. ar 250. un 251. punktu)
8. Komisijas iepriekšējā lēmumu pieņemšanas prakse pati par sevi nav juridisks pamats naudas soda uzlikšanai konkurences jomā.
(sal. ar 292. un 426. punktu)
9. Individuāla lēmuma pamatojumā skaidri un nepārprotami ir jānorāda iestādes, kas ir akta autore, argumentācija, lai ļautu ieinteresētajām personām zināt veiktā pasākuma pamatojumu un kompetentajai tiesai veikt tā kontroli. Prasība norādīt pamatojumu ir jānovērtē, ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu norādīti visi attiecīgo faktisko un tiesisko apstākļu elementi, jo jautājums par atbilstību EKL 253. panta prasībām ir jānovērtē, ņemot vērā ne tikai attiecīgā akta tekstu, bet arī kontekstu, kurā tas ticis pieņemts, kā arī attiecīgo jomu regulējošo tiesību normu kopumu.
(sal. ar 319. punktu)
10. Tā kā Komisija savā paziņojumā par iebildumiem tieši norāda, ka tā pārbaudīs, vai attiecīgajiem uzņēmumiem uzliekams naudas sods, un tā kā Komisija norāda galvenos faktu un tiesību elementus, uz kuru pamata var piemērot naudas sodu, kā, piemēram, iespējamā pārkāpuma smagumu un ilgumu, un faktu, ka pārkāpums izdarīts “tīši vai nolaidības dēļ”, tā izpilda savu pienākumu ievērot uzņēmumu tiesības tikt uzklausītiem. Šādi rīkojoties, Komisija tiem sniedz informāciju, kas nepieciešama, lai aizstāvētos ne tikai pret apsūdzību pārkāpumā, bet arī pret naudas soda uzlikšanu. Tomēr, ja Komisijai būtu pienākums paziņojuma par iebildumiem sagatavošanas stadijā attiecīgajiem uzņēmumiem sniegt konkrētas norādes par paredzēto naudas sodu apmēru, tai būtu noteikts pienākums nepiemērotā veidā apsteigt savu galīgo lēmumu.
Šajā ziņā uzņēmuma kvalificēšanai par vadītāju ir būtiskas sekas attiecībā uz šim uzņēmumam uzliekamā naudas soda apmēru. Tādējādi saskaņā ar Pamatnostādņu naudas sodu aprēķināšanai 2. punktu, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, runa ir par vainu pastiprinošu apstākli, kas ietver ievērojamu naudas soda pamatsummas palielinājumu. Tāpat saskaņā ar paziņojuma par sadarbību B punkta e) apakšpunktu šāda kvalifikācija uzreiz izslēdz iespēju saņemt naudas soda ļoti būtisku samazinājumu, pat ja uzņēmums, kas kvalificēts kā vadītājs, izpilda visus paredzētos nosacījumus, lai varētu saņemt šādu samazinājumu. Tādējādi Komisijai paziņojumā par iebildumiem esot jānorāda faktori, kurus tā uzskata par būtiskiem, lai ļautu uzņēmumam, kuru varētu kvalificēt kā aizliegtās vienošanās vadītāju, atbildēt uz šādu iebildumu. Tomēr, ņemot vērā faktu, ka šāds paziņojums ir viens posms galīgā lēmuma pieņemšanā un ka tādējādi tā nav Komisijas galīgā nostāja, nevar tikt pieprasīts, lai Komisija jau šajā posmā juridiski kvalificētu faktorus, ar kuriem tā pamatos savu galīgo lēmumu kvalificēt uzņēmumu kā aizliegtās vienošanās vadītāju.
(sal. ar 324., 325. un 327. punktu)
11. Nosakot naudas soda apmēru par Kopienu konkurences noteikumu pārkāpumu, attiecīgajam uzņēmumam, lai tiktu kvalificēts par vadītāju, ir jābūt būtiskam aizliegtās vienošanās dzinējspēkam un jābūt individuālai un īpašai atbildībai par tās darbību.
Lai gan Komisijas norādītie faktori pierāda, ka šim uzņēmumam bija aktīva un tieša loma aizliegtajā vienošanās, ar to tomēr nepietiek, lai konstatētu, ka šis uzņēmums bija būtisks šīs aizliegtās vienošanās dzinējspēks, tostarp, ja nevienā dokumentā lietas materiālos nav norādīts, ka attiecīgais uzņēmums būtu uzņēmies jebkādu iniciatīvu nolūkā izveidot šādu aizliegto vienošanos vai mudināt kādu no citiem uzņēmumiem tai pievienoties, un ja nav faktoru, kas ļautu konstatēt, ka attiecīgais uzņēmums būtu uzņēmies tādu darbību nastu, kas parasti saistās ar aizliegtās vienošanās vadītāja lomu, piemēram, sanāksmju vadīšanu vai noteiktu datu centralizēšanu un izplatīšanu.
(sal. ar 332.–335. punktu)
12. Komisijai principā ir jāievēro savas pamatnostādnes, nosakot naudas sodu apmēru par Kopienas konkurences noteikumu pārkāpumu. Tomēr Pamatnostādnēs naudas sodu aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, nav norādīts, ka katrs šo pamatnostādņu 3. punktā uzskaitītais atbildību mīkstinošais apstāklis Komisijai vienmēr ir jāņem vērā atsevišķi un tai šajā sakarā nav pienākuma automātiski piešķirt papildu samazinājumu, jo tas, vai iespējamais naudas soda samazinājums ir piemērots atbilstoši atbildību mīkstinošiem apstākļiem, ir jānovērtē vispārīgi, ņemot vērā visus atbilstošos apstākļus.
Pēc pamatnostādņu pieņemšanas joprojām ir piemērojama iepriekšējā judikatūra, saskaņā ar kuru Komisijai ir rīcības brīvība, ar ko tai ļauts ņemt vai neņemt vērā dažus apstākļus, kad tā atkarībā no attiecīgajā gadījumā pastāvošajiem apstākļiem nosaka uzliekamā naudas soda apmēru.
Tā kā pamatnostādnēs nav obligātas norādes attiecībā uz atbildību mīkstinošiem apstākļiem, kas var tikt ņemti vērā, ir jāuzskata, ka Komisija ir saglabājusi zināmu brīvību, lai vispārīgi novērtētu, kādā mērā naudas soda apmērs atbilstoši atbildību mīkstinošiem apstākļiem, iespējams, ir jāsamazina.
(sal. ar 347. un 348. punktu)
13. Nosakot naudas soda apmēru par Kopienas konkurences noteikumu pārkāpumu, Komisijai nav pienākuma atzīt par atbildību mīkstinošu apstākli faktu, ka aizliegtā vienošanās netika īstenota, izņemot, ja uzņēmums, kas pamatojas uz šo apstākli, var pierādīt, ka tas ir skaidri un būtiski iebildis pret šīs aizliegtās vienošanās īstenošanu, traucējot tās funkcionēšanai, un nav izlicies, ka ievēro šo vienošanos, tādā veidā mudinot citus uzņēmumus īstenot minēto aizliegto vienošanos. Uzņēmumiem būtu pārāk viegli samazināt risku maksāt lielu naudas sodu, ja tie varētu gūt labumu no piedalīšanās nelikumīgā aizliegtā nolīgumā, bet vēlāk panākt naudas soda samazināšanu, aizbildinoties ar to, ka tiem bijusi ierobežota loma pārkāpuma īstenošanā, neņemot vērā, ka to uzvedība bija mudinājusi citus uzņēmumus rīkoties tādā veidā, kas kaitēja konkurencei.
(sal. ar 350. punktu)
14. Nosakot naudas soda apmēru par Kopienas konkurences noteikumu pārkāpumu, Pamatnostādņu naudas sodu aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 3. punkta trešajā ievilkumā norādīto “pārkāpumu pārtraukšana [izbeigšana], tiklīdz iejaucas Komisija (jo īpaši tad, ja tā veic pārbaudes),” loģiski var uzskatīt par atbildību mīkstinošu apstākli tikai tad, ja pastāv iemesli uzskatīt, ka šāda iejaukšanās mudināja minētos uzņēmumus izbeigt savu pret konkurenci vērsto rīcību, ja pārkāpums jau ir beidzies pirms datuma, kad pirmo reizi iejaucās Komisija, uz to šis pamatnostādņu noteikums neattiecas.
(sal. ar 354. un 355. punktu)
15. Komisijai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz naudas soda apmēra noteikšanas metodi par Kopienu konkurences noteikumu pārkāpumiem, un tā šajā sakarā var ņemt vērā vairākus faktorus, tostarp attiecīgo uzņēmumu sadarbību izmeklēšanā, ko veic šīs iestādes dienesti. Komisijai ir plaša rīcības brīvība, izvērtējot uzņēmuma sadarbības kvalitāti un noderīgumu, īpaši salīdzinājumā ar citu uzņēmumu ieguldījumu. Lai pamatotu naudas soda apmēra samazināšanu atbilstoši sadarbībai, uzņēmuma rīcībai ir jāatvieglo Komisijas uzdevums konstatēt Kopienu konkurences tiesību pārkāpumus un uzlikt sodus par tiem. Komisija, vērtējot uzņēmumu īstenoto sadarbību, nevar ignorēt vienlīdzīgas attieksmes principu, kas ir pārkāpts, ja salīdzināmās situācijās tiek izrādīta atšķirīga attieksme vai ja atšķirīgās situācijās tiek izrādīta vienāda attieksme, ja vien šāda attieksme nav objektīvi pamatota.
(sal. ar 389., 390. un 399. punktu)
16. Tas, ka Komisija iepriekš piemērojusi naudas sodus noteiktā apmērā par atsevišķiem pārkāpumu veidiem, neizslēdz tās iespēju palielināt šo sodu apmēru līdz Regulā Nr. 1/2003 norādītajām robežām, ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu Kopienas konkurences politikas īstenošanu.
Uzņēmumiem nevar rasties tiesiskā paļāvība, ka tiks saglabāta esošā situācija, ko Komisija var grozīt, piemērojot rīcības brīvību.
Uzņēmumiem, kuri apsūdzēti tāda administratīvā procesa ietvaros, kura rezultātā var noteikt naudas sodu, nevar rasties tiesiskā paļāvība, ka Komisija nepārsniegs līdz šim praksē piemēroto naudas soda līmeni.
Visiem uzņēmumiem, kas ir iesaistīti administratīvajā procesā, kura rezultātā varētu tikt uzlikts naudas sods, ir jāņem vērā iespēja, ka Komisija jebkurā brīdī var nolemt palielināt naudas sodu apmēra līmeni salīdzinājumā ar līmeni, kāds piemērots iepriekš.
(sal. ar 426. un 435. punktu)