Language of document : ECLI:EU:T:2016:331

Lieta T‑160/13

Bank Mellat

pret

Eiropas Savienības Padomi

Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Ierobežojumi līdzekļu pārvedumiem, kuros ir iesaistītas Irānas finanšu iestādes – Vispārējās tiesas kompetence – Prasība atcelt tiesību aktu – Reglamentējošs akts, kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem – Tieša ietekme – Interese celt prasību – Pieņemamība – Samērīgums – Pienākums norādīt pamatojumu – LESD 215. panta 3. punktā paredzētās tiesiskās garantijas – Tiesiskā noteiktība – Patvaļas aizliegums – Pamattiesību pārkāpums

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 2. jūnija spriedums

1.      Eiropas Savienība – Iestāžu aktu tiesiskuma pārbaude tiesā – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Pasākumi cīņai pret kodolieroču izplatīšanu – Savienības tiesas kompetence – Vispārēja rakstura ierobežojoši pasākumi, kuru piemērošanas joma ir noteikta, ņemot vērā objektīvus kritērijus – Izslēgšana

(LES 19. pants; LESD 275. pants; Padomes Lēmuma 2012/635/KĀDP 1. panta 6. punkts)

2.      Eiropas Savienība – Iestāžu aktu tiesiskuma pārbaude tiesā – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Pasākumi cīņai pret kodolieroču izplatīšanu – Savienības tiesas kompetence – Uz LESD 215. panta pamata pieņemts akts – Iekļaušana

(LES 19. pants; LESD 215. un 275. pants; Padomes Regulas Nr. 1263/2012 1. panta 15. punkts)

3.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Reglamentējoša akta jēdziens LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē – Jebkurš vispārpiemērojams akts, izņemot leģislatīvus aktus – Vispārpiemērojama Padomes regula, kas ir pieņemta uz LESD 215. panta pamata – Iekļaušana

(LESD 215. pants un LESD 263. panta ceturtā daļa; Padomes Regulas Nr. 1263/2012 1. panta 15. punkts)

4.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Reglamentējoši akti – Akti, kas nav saistīti ar īstenošanas pasākumiem un kas tieši skar prasītāju – Kumulatīva rakstura nosacījumi – Akts, kas prasītāju neskar tieši – Nepieņemamība

(LESD 263. panta ceturtā daļa; Padomes Regulas Nr. 267/2012, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 1263/2012, 30.a pants un 30.b panta 3. punkta pirmā daļa)

5.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Interese celt prasību – Radušās un pastāvošas intereses nepieciešamība – Novērtēšana prasības celšanas brīdī – Prasība par tiesību aktu, ar ko ir noteikti ierobežojoši pasākumi – Prasītājs, pret ko ir noteikti stingrāki ierobežojoši pasākumi – Minēto stingrāko pasākumu atcelšana pirms prasības celšanas – Atceļoša sprieduma seku apturēšana līdz apelācijas nolēmuma pieņemšanai – Pieņemamība

(LESD 263. panta ceturtā daļa; Padomes Regulas Nr. 1263/2012 1. panta 15. punkts)

6.      Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Juridiskais pamats – Ierobežojoši pasākumi, kas ir noteikti ar lēmumu, kurš ir pieņemts uz LES 29. panta pamata, un ar regulu, kura ir pieņemta uz LESD 215. panta pamata – Ar minēto regulu noteikto ierobežojošo pasākumu nepieciešamība – Vērtējums, ņemot vērā lēmumu, kas pieņemts uz LES 29. panta pamata

(LES 29. pants; LESD 215. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1263/2012 1. panta 15. punkts)

7.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Samērīgums – Saimnieciskās darbības aizliegums – Samērība – Vērtēšanas kritēriji

(Padomes Regulas Nr. 1263/2012 1. panta 15. punkts)

8.      Eiropas Savienība – Iestāžu aktu tiesiskuma pārbaude tiesā – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Pasākumi cīņai pret kodolieroču izplatīšanu – Pārbaudes apjoms – Vispārpiemērojams akts, kurā ir ietvertas normas, kas prasītāju skar tieši, bez īstenošanas pasākumiem – Iestāžu novērtējuma brīvība – Tiesas pārbaude par Savienības tiesību vispārējiem principiem

(Padomes Regulas Nr. 1263/2012 1. panta 15. punkts)

9.      Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Ierobežojumi līdzekļu pārvedumiem, kuros ir iesaistītas Irānas finanšu iestādes – Tiesiskuma pārbaude tiesā – Samērīguma princips – Ierobežojošo pasākumu piemērotība – Ierobežojoši pasākumi, ar kuriem iecerēts sasniegt leģitīmu kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķi

(Padomes Regulas Nr. 1263/2012 1. panta 15. punkts)

10.    Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Ierobežojumi līdzekļu pārvedumiem, kuros ir iesaistītas Irānas finanšu iestādes – Tiesiskuma pārbaude tiesā – Samērīguma princips – Ierobežojošo pasākumu nepieciešamība

(Padomes Regulas Nr. 1263/2012 1. panta 15. punkts)

11.    Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Ierobežojumi līdzekļu pārvedumiem, kuros ir iesaistītas Irānas finanšu iestādes – Tiesiskuma pārbaude tiesā – Samērīguma princips – Ierobežojošo pasākumu samērīgums

(Padomes Regulas Nr. 1263/2012 1. panta 15. punkts)

12.    Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Naudas līdzekļu iesaldēšanas ierobežojošie pasākumi

(LESD 296. pants; Padomes Regula Nr. 1263/92)

13.    Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Ierobežojumi līdzekļu pārvedumiem, kuros ir iesaistītas Irānas finanšu iestādes – Pienākums paredzēt juridiskas garantijas

(LESD 215. panta 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 1263/2012 1. panta 15. punkts)

14.    Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Ierobežojumi līdzekļu pārvedumiem, kuros ir iesaistītas Irānas finanšu iestādes – Tiesiskuma pārbaude tiesā – Tiesiskās noteiktības un vienlīdzīgas attieksmes principi – Pārkāpums – Neesamība

(Padomes Regulas Nr. 1263/2012 1. panta 15. punkts)

1.      Lēmuma 2012/635, ar kuru groza Lēmumu 2010/413, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu, 1. panta 6. punkts pats par sevi nav kvalificējams kā lēmums, ar kuru nosaka ierobežojošus pasākumus pret fiziskām vai juridiskām personām LESD 275. panta otras daļas izpratnē, jo šajā tiesību normā ir ietverti vispārēja rakstura pasākumi, to piemērošanas jomai esot noteiktai, ņemot vērā objektīvus kritērijus, nevis konkrētās fiziskās vai juridiskās personas. No tā izriet, ka Vispārējai tiesai nav kompetences saskaņā ar LESD 275. pantu lemt par iebildi par Lēmuma 2012/635 1. panta 6. punkta prettiesiskumu, jo šī iebilde par prettiesiskumu ir celta prasības atcelt Regulas Nr. 1263/2012, ar ko groza Regulu Nr. 267/2012, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu, 1. panta 15. punktu atbalstam, šī pēdējā norma turklāt nav lēmums, ar kuru nosaka ierobežojošus pasākumus pret fiziskām vai juridiskām personām LESD 275. panta otrās daļas izpratnē.

(sal. ar 33., 34., 36. un 38. punktu)

2.      LESD 275. pantā paredzēto izņēmumu no Savienības tiesas kompetences nevar interpretēt tādējādi, ka tā piemērošanas joma izplešas tiktāl, ka tiek izslēgta pārbaude par tāda akta tiesiskumu, kas ir pieņemts saskaņā ar LESD 215. pantu, kā Regulas Nr. 1263/2012, ar ko groza Regulu Nr. 267/2012, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu, 1. panta 15. punkts, kurš neietilpst kopējā ārpolitikā un drošības politikā (KĀDP) tikai tā iemesla dēļ, ka minētā akta pamatota pieņemšana ir pakļauta nosacījumam, ka iepriekš tiek pieņemts lēmums, kas ietilpst KĀDP. Šāda attiecīgā izņēmuma interpretācija atdurtos gan pret vispārējo kompetenci, kāda Tiesai ir piešķirta ar LES 19. pantu, gan speciālo kompetenci, kāda tai tiešā veidā ir piešķirta ar LESD 263. panta pirmo, otro un ceturto daļu.

(sal. ar 39. punktu)

3.      Regulas Nr. 1263/2012, ar ko groza Regulu Nr. 267/2012, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu, 1. panta 15. punkts, ir reglamentējošs akts LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē, jo, pirmkārt, tas ir vispārpiemērojams un, otrkārt, tas ir pieņemts uz LESD 215. panta pamata un atbilstoši šajā pantā paredzētajai procedūrai, tādējādi tas nav leģislatīvs akts.

(sal. ar 48. un 55. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 55.–61. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 72.–78. punktu)

6.      No LESD 215. panta 1. punkta teksta, uzbūves un mērķa skaidri izriet, ka šajā normā minētais nepieciešamības jēdziens neattiecas uz saikni starp aktu, kas pieņemts saskaņā ar LESD 215. pantu, un izvirzīto kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) mērķi, bet gan uz saikni starp minēto aktu un to KĀDP lēmumu, ar kuru tas ir pamatots. Tādējādi atsauce uz “nepieciešam[iem] pasākum[iem]” ir domāta, lai garantētu, ka Padome saskaņā ar LESD 215. pantu nenoteiktu ierobežojošus pasākumus, kuri pārsniegtu tos, kuri ir noteikti attiecīgajā KĀDP lēmumā.

(sal. ar 87. punktu)

7.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 92. punktu)

8.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 100.–111. punktu)

9.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 117.–135. un 144.–152. punktu)

10.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 161.–179. un 188.–196. punktu)

11.    Jebkurš ekonomiska vai finansiāla rakstura ierobežojošs pasākums pēc būtības rada sekas, kas var radīt kaitējumu pusēm, kuru atbildība par situāciju, kura ir izraisījusi attiecīgo pasākumu noteikšanu, nav pierādīta. Ņemot vērā starptautiskā miera un drošības uzturēšanas vitāli svarīgo nozīmi, kuras ir galīgie mērķi, kādi ir tādu pasākumu pamatā, ar kuriem tiecas novērst kodolieroču izplatīšanu un tās finansēšanu, Irānas komercbankai izraisītās neērtības ar ierobežojošu pasākumu pret Irānu, ar ko nosaka ierobežojumus līdzekļu pārvedumiem, kuros ir iesaistītas Irānas finanšu iestādes, nav pārmērīgas attiecībā pret izvirzītajiem mērķiem ar minēto tiesisko regulējumu.

(sal. ar 204. un 213. punktu)

12.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 226.–229. punktu)

13.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 231.–240. punktu)

14.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 241.–248. punktu)