Prasība, kas celta 2011. gada 27. jūnijā - Itālija/Komisija

(lieta T-358/11)

Tiesvedības valoda - itāļu

Lietas dalībnieces

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvis - P. Marchini, avvocato dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt šādus tiesību aktus: Eiropas Komisijas 2011. gada 15. aprīļa Īstenošanas lēmumu C(2011) 2517, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz dažus Itālijas izdevumus, kurus tā attiecinājusi uz ELVGF Garantiju nodaļu, un kas attiecas uz pasākumu "Intervences krājumu glabāšana - cukurs" 2006. finanšu gadā (korekcija ar vienotu likmi 10 % apmērā, kas atbilst EUR 171 418,00), 2007. finanšu gadā (korekcija ar vienotu likmi 10 % apmērā, kas atbilst EUR 182 006,00), 2008. finanšu gadā (korekcija ar vienotu likmi 10 % apmērā, kas atbilst EUR 111 062,00) un 2009. finanšu gadā (korekcija ar vienotu likmi 10 % apmērā, kas atbilst EUR 34 547,00), "uzglabāšanas izmaksu pieaugums par 35 %" 2006. finanšu gadā (korekcija ar vienotu likmi 5 % apmērā, kas atbilst EUR 781 044,00), "Novēlota inventarizācija", kā tas ir norādīts šī paša lēmuma 1. pantā minētajā pielikumā, jo tas neatbilst Eiropas Savienības noteikumiem; Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta (J. Direktorāts "Lauksaimniecības izdevumu audits") 2011. gada 3. janvāra vēstuli Nr. ARES (2011) 2287 un tās pielikuma 2. punktu, ar ko ir pausts galīgais pamatojums galīgajai nostājai pēc Strīdu izšķiršanas padomes ziņojuma lietā 10/IT/435, kas ir priekšnosacījums lēmuma pieņemšanai; Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta (J. Direktorāts "Lauksaimniecības izdevumu audits") 2010. gada 3. februāra vēstuli Nr. ARES (2010) 57525 un tās pielikumu, kurā ir minēti iemesli izslēgšanai no finansējuma, kas ir priekšnosacījums lēmuma pieņemšanai;

pakārtoti: apmierināt iebildi par Regulas (EK) Nr. 915/2006 spēkā neesamību.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza septiņus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas būtiskas formas prasības (LES 269. pants, bijušais EKL 253. pants), jo netika veikta izmeklēšana saistībā ar izdevumu finanšu korekciju "Uzglabāšanas izmaksu pieaugums par 35 % 2006., 2007., 2008. [un] 2009. finanšu gadā".

Itālijas valdība uzskata, ka Komisija nav veikusi atbilstošu izmeklēšanu attiecībā uz A.g.e.a. iesniegtajiem pierādījumiem, kuri pierāda, ka tika veikta minētā tirgus izpēte un bija zināmi iemesli, kuru dēļ paaugstinājās tvertņu nomas maksas, kas bija atkarīgas tieši no sarežģītās situācijas pašā to cukura krājumu glabātavas nomas tirgū, kas bija jāuzglabā kopš 2005. gada.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas būtiskas formas prasības (LES 269. pants, bijušais EKL 253. pants), jo nav norādīts pamatojums saistībā ar izdevumu finanšu korekciju "Uzglabāšanas izmaksu pieaugums par 35 % 2006., 2007., 2008. [un] 2009. finanšu gadā".

Komisija neesot norādījusi iemeslus, kuru dēļ Agea darbinieku apgalvojumi un viena no lielākajiem uzņēmējiem, kas nodarbojas ar uzglabāšanu, cenas neesot tikušas atzītas par pierādījumiem, ar kuriem var pierādīt vispārēju cukura ražošanas sabiedrību pieprasījumu palielināt cenas līdz pat 50 %.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts un nepareizi interpretēts Regulas (EK) Nr. 884/2006 8. pants un šīs regulas I pielikuma 8. pants, un Regulas (EK) Nr. 2148/1996, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 915/2006 pielikumu, 4. pants, kā arī ir pārkāpts tiesiskās drošības princips, tiesību normu atpakaļejoša spēka princips un tiesiskās paļāvības aizsardzības princips saistībā ar finanšu korekciju ar vienotu likmi 5 % apmērā 2006. finanšu gadā "Novēlota inventarizācija".

Itālijas valdība apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi pārejas noteikumus, kas ir paredzēti Regulas Nr. 884/2006 I pielikuma A/II/5. punktā. Tā kā Agea jau bija īstenojusi šādas darbības, veicot iekšējo kontroli atbilstoši valsts tiesību normām, un tās bija apliecinājusi Komisijas dienestiem, iesniedzot visus iekraušanas un izkraušanas reģistrus un protokolus, kas sagatavoti 2007. gada maija komandējuma laikā, pārejas noteikumi bija jāpiemēro tā, lai nesodītu Itālijas valsti, attiecībā uz kuru varēja uzskatīt, ka objektīvu organizatorisku ar Agecontrol īstenotās koordinācijas grūtību dēļ tā 2007. gada februārī drīkst iesniegt tikai kopsavilkuma dokumentu. Itālijas valdība norāda uz tiesiskās drošības, tiesību normu atpakaļejoša spēka aizlieguma un tiesiskās paļāvības aizsardzības principa, kā arī samērīguma principa pārkāpumu, ņemot vērā, ka prasība nekavējoties izpildīt pienākumu sagatavot inventarizāciju darbībām, kas veiktas jau minēto regulu (it īpaši Regulas Nr. 915/2006 pielikuma) spēkā stāšanās brīdī 2006. gada 23. un 24. jūnijā un neilgi pirms finanšu gada grāmatvedības noslēgšanas 2006. gada 30. septembrī), ir pretrunā šiem principiem.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas būtiskas formas prasības (LES 269. pants, bijušais EKL 253. pants), jo nav norādīts pamatojums saistībā ar finanšu korekciju ar vienotu likmi 5 % apmērā 2006. finanšu gadā "Novēlota inventarizācija".

Itālijas valdība uzskata, ka Komisija nav atbilstoši pamatojusi to, kāpēc tā nepiekrita Strīdu izšķiršanas padomes priekšlikumam, kurā bija piedāvāts piemērot jauno tiesību normu par galīgo inventarizācijas termiņu, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 915/2006 attiecas tikai uz cukura apriti pēc tās stāšanās spēkā, nevis ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz visu 2006. finanšu gadu, tādējādi apdraudot finanšu korekciju mazākā mērā, proporcionāli nokavējumam (apmēram 8 mēneši).

Ar piekto pamatu tiek izvirzīta iebilde par Regulas (EK) Nr. 915/2006 spēkā neesamību.

Itālijas valdība izvirza iebildi par šīs regulas spēkā neesamību tiktāl, ciktāl tajā ir paredzēts pienākums 2006. finanšu gadā veikt inventarizāciju attiecībā uz galīgajiem atlikumiem 2004.-2005. finanšu gadā (2005. gada 30. septembris) un attiecībā uz sākotnējiem krājumiem 2005.-2006. finanšu gadā (2005. gada 1. oktobris), kā arī galīgajiem atlikumiem 2005.-2006. finanšu gadā (2006. gada 30. septembris) apmēram tikai trīs mēnešus pirms jaunā inventarizācijas sagatavošanas termiņa. Prasītāja uzskata, ka pretrunā vispārējiem Kopienu tiesību principiem ir ar regulu noteikt, kādas darbības ir jāveic saistībā ar vēsturiskiem faktiem, kas vairs nepastāv, un tādējādi noteikt sodu par to neveikšanu, īstenojot finanšu korekcijas procedūru.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas būtiskas formas prasības, jo nav norādīts pamatojums un nav sniegti pierādījumi (LES 269. pants, bijušas EKL 253. pants).

Itālijas valdība uzskata, ka Komisija ir sagrozījusi faktus, jo ir veikusi finanšu korekciju, pamatojoties uz nepareizu Lauksaimniecības ĢD apgalvojumu, ka A.g.e.a. neesot veikusi pārbaudes attiecībā uz cukura ievešanu un izvešanu, kā arī ka "(neveicot oficiālu svara pārbaudi) notikusi apmēram 127 000 tonnu cukura aprite". Turklāt Itālijas valdība arī iebilst, ka nav sniegti pierādījumi tam, ka, "veicot uzglabāšanas darbības [..] nav veikta ikgadējā inventāra pārbaude", un tam, ka "apmēram 127 000 tonnu cukura tika pārvietoti (neveicot oficiālu pārbaudi vai svēršanu) laikā no 2006. gada 30. septembra (datums, līdz kuram bija jāveic inventarizācija) līdz 2007. gada februārim". Faktiski, ņemot vērā A.g.e.a. sniegtos dokumentāros pierādījumus, t.i., grāmatvedības uzskaiti, kas apliecina cukura aprites daudzumu un krājumus katrā atsevišķā glabātavā un ko tā nodevusi Komisijas dienestiem, šie dienesti nevarēja apgalvot pretējo, nesniedzot tam pierādījumus.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas būtiskas formas prasības, jo nav norādīts pamatojums un nav sniegti pierādījumi (LES 269. pants, bijušais EKL 253. pants) saistībā ar zaudējumu draudiem, kas būs jāsedz fondam.

Itālijas valdība uzskata, ka lēmumā nav norādīts pamatojums, jo nav novērtēta to pārbaužu lietderīgā iedarbība, ko Agea veikusi attiecībā uz cukura ieviešanu un izvešanu no glabātavas, kā arī attiecībā uz to ikmēneša noslēguma krājumiem.

____________