Lieta T-358/11

Itālijas Republika

pret

Eiropas Komisiju

ELVGF – Garantiju nodaļa – ELGF un ELFLA – No finansējuma izslēgti izdevumi – Cukura intervences krājumi – Ar noliktavu īri saistīto izmaksu palielināšana – Krājumu ikgadēja inventarizācija – Glabāšanas vietu fiziskas pārbaudes – Tiesiskā noteiktība – Tiesiskā paļāvība – Samērīgums – Pienākums norādīt pamatojumu – Fondiem nodarīta finansiāla kaitējuma riska pastāvēšana – Lietderīgā iedarbība

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 19. jūnija spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Jēdziens – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Sagatavojoši tiesību akti – Komisijas vēstules, ar kurām ir paziņots tās nodoms no Savienības finansējuma izslēgt atsevišķus dalībvalstu veiktus izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz ELVGF un ELGF – Starppasākumi, kas ir galīgā lēmuma sagatavošanas stadija – Izslēgšana

(LESD 263. pants; Komisijas Regulas Nr. 885/2006 11. panta 2. punkta trešā daļa)

2.      Lauksaimniecība – Kopējā lauksaimniecības politika – ELVGF, ELGF un ELFLA finansējums – Grāmatojumu noskaidrošana – Atteikums segt izdevumus, kas radušies sakarā ar Savienības tiesiskā regulējuma piemērošanas pārkāpumu – Attiecīgās dalībvalsts iebildumi – Pierādīšanas pienākums – Sadale starp Komisiju un dalībvalsti

(Padomes Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punkts un Regulas Nr. 1290/2005 31. pants)

3.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem

(Tiesas statūtu 21. panta pirmā daļa, Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

4.      Lauksaimniecība – Kopējā lauksaimniecības politika – ELVGF, ELGF un ELFLA finansējums – Cukura glabāšanas izmaksu kompensācijas sistēma – Ar noliktavu īri saistīto izmaksu palielināšana – Dalībvalstu pienākums izveidot efektīvu administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas sistēmu – Neuzticamas pārbaudes – Atteikums segt izdevumus no fondu līdzekļiem

(Padomes Regulas Nr. 1258/1999 8. panta 1. punkts un Regulas Nr. 1290/2005 9. panta 1. punkts; Komisijas Regulas Nr. 1262/2001 9. panta 5. punkts)

5.      Prasība atcelt tiesību aktu – Apstrīdētais tiesību akts – Akta likumības vērtējums, pamatojoties uz tā pieņemšanas brīdī pieejamo informāciju

(LESD 263. pants)

6.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Tvērums – Pamats, kas saistīts ar pamatojuma neesamību vai nepietiekamību – Pamats saistībā ar pamatojuma neprecizitāti – Nošķiršana

(LESD 296. pants)

7.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Tvērums – Lēmums par grāmatojumu noskaidrošanu ELVGF, ELGF un ELFLA finansēto izdevumu ietvaros

(LESD 296. pants, Padomes Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punkts un Padomes Regulas Nr. 1290/2005 31. pants; Komisijas Lēmums 2011/244)

8.      Iestāžu akti – Piemērošana laikā – Procesuālo tiesību normas – Materiālo tiesību normas – Nošķiršana – Materiālo tiesību normas atpakaļejošais spēks – Nosacījumi – Regulas Nr. 884/2006 8. panta atpakaļejoša spēka aizliegums

(Komisijas Regula Nr. 884/2006 8. pants)

9.      Iestāžu akti – Juridiskā pamata izvēle – Savienības tiesiskais regulējums – Skaidrības un paredzamības prasība – Juridiskā pamata skaidra norādīšana – Ierobežojums

10.    Iestāžu akti – Regulas – Regula, ar kuru nosaka īpašus pārbaudes pasākumus – Dalībvalstu rīcības brīvības neesamība – Neizpilde – Pamatojums – Cita efektīvāka pārbaudes sistēma – Praktiskas grūtības – Nepieļaujamība

11.    Iebilde par prettiesiskumu – Tvērums – Tiesību akti, uz kuru prettiesiskumu var atsaukties – Vispārējs tiesību akts, ar kuru ir pamatots apstrīdētais lēmums – Juridiskas saiknes nepieciešamība starp apstrīdēto tiesību aktu un apstrīdēto vispārējo tiesību aktu

(LESD 277. pants)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 24.–29. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 31.–33. un 198. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 40. punktu)

4.      Regulas Nr. 1262/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas Nr. 1260/2001 īstenošanai attiecībā uz cukura iepirkšanu un pārdošanu, ko veic intervences aģentūras, 9. panta 5. punkta otrajā daļā ir paredzēts, ka, ja cukurs tiek glabāts īrētās noliktavās, intervences aģentūra cukura glabāšanas izmaksas var palielināt apmērā, kas nepārsniedz 35 %, taču tajā nav precizēta nedz to kontroļu kārtība, kuras dalībvalstīm ir jāveic, pirms tiek piemērots šajā tiesību normā paredzētais palielinājums, nedz to apjoms. Taču Regulas Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu 8. panta 1. punktā, kura redakcija ir analoga Regulas Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu 9. panta 1. punktam, dalībvalstīm ir noteikts pienākums veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai pārliecinātos, ka darījumi, kurus finansē Eiropas lauksaimniecības fondi, ir faktiski veikti un tie ir veikti likumīgi, lai novērstu un izmeklētu pārkāpumus un atgūtu summas, kas zaudētas pārkāpumu vai nolaidības dēļ, pat ja konkrētajā Savienības tiesību aktā nav tieši paredzēta viena vai otra pārbaudes pasākuma īstenošana. No tā izriet, ka dalībvalstīm ir pienākums organizēt administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas, kas ļauj nodrošināt, ka materiālie un formālie piemaksu piešķiršanas nosacījumi tiek izpildīti pareizi. Ja netiek veiktas visas šādas pārbaudes vai dalībvalsts tās veic kļūdaini tādējādi, ka paliek šaubas attiecībā uz šo nosacījumu izpildi, Komisija var pamatoti neatzīt noteiktus attiecīgās dalībvalsts izdevumus.

No Regulas Nr. 1262/2001 9. panta 5. punkta otrās daļas redakcijas netieši, taču obligāti izriet, ka intervences aģentūrai ir jāpiemēro palielinājums mazākā apmērā, ja saņēmēja faktiskās izmaksas ir mazākas par šo maksimālo apmēru, proti, 35 %. Šādu uz fondiem attiecināto izdevumu likumības un pareizības kontroli var īstenot, tikai veicot individuālas pārbaudes, pamatojoties uz uzglabātāja sniegtiem pierādījumiem, pirmkārt, par apstākļiem, kāpēc ir bijis nepieciešams izmantot ārēju noliktavu, un, otrkārt, par papildu izmaksām, kuras šīs noliktavas izmantošana ir radījusi. Kontroles par to, vai faktiskās izmaksas, kas saņēmējiem radušās saistībā ar noliktavu īri, patiesi atbilst palielinājumam 35 % apmērā, tiktu būtiski vājinātas, pat kļūtu neiespējamas, ja minētais palielinājums tiktu piemērots, tikai un vienīgi pamatojoties uz tādu vispārīgu informāciju par attiecīgā tirgus situāciju kā tabulas par līdzīgu produktu tirgus cenām vai norādes par piemērotu noliktavu trūkumu.

No tā izriet, ka Regulas Nr. 1262/2001 9. panta 5. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā prasīts, lai dalībvalstis izveidotu kontroles sistēmu, kas ļauj katrā atsevišķā gadījumā pārliecināties, vai izdevumi saistībā ar cukura glabāšanu īrētās noliktavās ir patiesi, tādējādi, ka uz fondiem tiek attiecināti tikai izdevumi, kurus saņēmēji ir pienācīgi pamatojuši un kuri tiem ir faktiski radušies.

(sal. ar 52.–54., 57. un 58. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 77. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 87.–90. punktu)

7.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 93. punktu)

8.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 111.–119. punktu)

9.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 123. un 124. punktu)

10.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 151. un 155. punktu)

11.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 180. un 181. punktu)