Prasība, kas celta 2014. gada 2. aprīlī – Regione autonoma della Sardegna/Komisija

(lieta T-219/14)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Regione autonoma della Sardegna (pārstāvji – T. Ledda, S. Sau, G. Roberti, G. Bellitti un I. Perego, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

pilnībā vai daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl:

par valsts atbalstu ir tikusi atzīta kompensācija par sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu atbilstoši 2012. gada 7. augusta Likumam Nr. 15 un kapitāla palielinājums, ko tika nolemts veikt 2012. gada 15. jūnija Saremar akcionāru kopsapulcē;

ir ticis atzīts, ka šie pasākumi nav saderīgi ar iekšējo tirgu un ir uzdots veikt atgūšanu;

–    atbilstoši LESD 277. pantam atzīt par nelikumīgiem un nepiemērojamiem Lēmuma 2012/21/ES 4. panta f) punktu un Eiropas Savienības nostādņu par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (2011), 9. punktu;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir vērsta pret Eiropas Komisijas 2014. gada 22. janvāra lēmumu par atbalsta pasākumiem SA.32014 (2011/C), SA32015 (2011/C) un SA.32016 (2011/C), ko Sardīnijas reģions ir īstenojis par labu Saremar. Ar šo lēmumu par nesaderīgu ar iekšējo tirgu tika atzīts atbalsts, ko prasītājs esot piešķīris Saremar, lai nodrošinātu vispārējas nozīmes pakalpojuma sniegšanu, veicot kabotāžas pārvadājumus no Sardīnijas uz kontinentu 2011. un 2012. gadā, ar mērķi palielināt šī pakalpojuma ekonomisko pieejamību lietotājiem.

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza sešus pamatus.

Atbildētāja esot pārkāpusi [LESD] 106. panta 2. punktu, veicot faktu kļūdainu novērtējumu un nenorādot pamatojumu, ciktāl papildus tam, ka tā nav pareizi definējusi Saremar sabiedriskā pakalpojuma saistības, tā nav tikai izvērtējusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā esamību, bet pēc būtības ir iejaukusies dalībvalsts pieņemtajos lēmumos, tādējādi ietekmējot tās ekonomiskajā un sociālajā jomā izdarītās izvēles.

Atbildētāja esot pārkāpusi LESD 107. panta 1. punktu un 106. panta 2. punktu, uzskatot, ka šajā lietā nebija izpildīti Altmark judikatūrā paredzētie nosacījumi. Šajā ziņā Komisija esot kļūdaini novērtējusi faktus un neesot norādījusi pamatojumu, tostarp secinot, ka tirgū bija sniegtas atbilstošas un pietiekamas garantijas, lai apmierinātu reģiona definētās sabiedriskā pakalpojuma vajadzības.Atbildētāja esot arī pārkāpusi LESD 106. panta 2. punktu, kā arī Lēmumus 2005/824/EK un 2012/21/ES, kļūdaini novērtējusi faktus un neesot norādījusi pamatojumu, ciktāl tā i) ir atzinusi, ka Lēmums 2005/824/EK nebija piemērojams ratione temporis, un ii) katrā ziņā ir secinājusi, ka šajā lietā nav tikuši ievēroti iepriekš minētajos lēmumos noteiktie principi.Atbildētāja esot pārkāpusi LESD 106. panta 2. punktu, kļūdaini novērtējusi faktus un neesot norādījusi pamatojumu, ciktāl tā ir atzinusi sabiedrību Soremar par grūtībās nonākušu uzņēmumu Pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai izpratnē.Atbildētāja esot pārkāpusi LESD 106. panta 2. punktu, veicot faktu un tiesību kļūdainu novērtējumu, ciktāl tā ir uzskatījusi, ka nav tikuši izpildī

ti Eiropas Savienības nostādņu par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (2011), paredzētie pasākuma saderīguma nosacījumi.Visbeidzot atbildētāja esot pārkāpusi LESD 107. panta 1. punktu un ir veikusi faktu un tiesību kļūdainu novērtējumu attiecībā uz Sardīnijas reģiona veikto sabiedrības Saremar rekapitalizāciju,

uzskatot, ka tā piešķīra Saremar priekšrocību un katrā ziņā bija pretrunā investora tirgus ekonomikā principam.