Lieta T‑220/14
(publicēts izvilkumu veidā)
Saremar – Sardegna Regionale Marittima SpA
pret
Eiropas Komisiju
Valsts atbalsts – Jūras transports – Kompensācija par sabiedriskiem pakalpojumiem – Kapitāla palielināšana – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots to atgūt – Prasītājas likvidācija – Procesuālā rīcībspēja – Intereses celt prasību saglabāšana – Tiesvedības izbeigšanas pirms sprieduma taisīšanas neesamība – Atbalsta jēdziens – Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums – Privātā ieguldītāja kritērijs – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Kļūda tiesību piemērošanā – Iebilde par prettiesiskumu – Pienākums norādīt pamatojumu – Tiesības uz aizstāvību – Lēmums 2011/21/ES – Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai – Savienības nostādnes par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu – Spriedums lietā Altmark
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2017. gada 6. aprīļa spriedums
1. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Juridiska persona – Autonoms Savienības tiesību jēdziens – Prasība, lai būtu juridiskas personas status un procesuālā rīcībspēja – Izvērtēšana saistībā ar piemērojamajām valsts tiesībām
(LESD 263. panta ceturtā daļa)
2. Prasība atcelt tiesību aktu – Dalībvalstu, Parlamenta, Padomes un Komisijas prasība – Pieņemamība, kas nav atkarīga no intereses celt prasību pierādīšanas
(LESD 263. panta otrā daļa)
3. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Interese celt prasību – Valsts atbalstu saņēmušā uzņēmuma prasība, kas celta par Komisijas lēmumu, ar kuru šis atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu un uzdots to atgūt – Prasītājas likvidācija – Pieņemamība – Nosacījumi
(LESD 108. pants un 263. panta ceturtā daļa)
4. Prasība atcelt tiesību aktu – Pieņemamības nosacījumi – Interese celt prasību – Pārbaude pēc tiesas ierosmes
(LESD 263. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 113. pants)
1. Lai gan jēdziens “juridiskā persona”, kas iekļauts LESD 263. panta ceturtajā daļā, ne obligāti sakrīt ar šādiem jēdzieniem dalībvalstu dažādajās juridiskajās sistēmās, tomēr šis jēdziens principā nozīmē juridiskās personas statusa esamību, kura izveidota saskaņā ar dalībvalsts vai trešās valsts tiesību aktiem un kurai saskaņā ar šiem tiesību aktiem ir atzīta procesuāla rīcībspēja. Tādējādi vienīgi izņēmuma apstākļos, tostarp, ja ir jāievēro efektīvas tiesību aizsardzības tiesā prasības, var tikt pieņemta vienības, kurai saskaņā ar konkrētas valsts tiesību aktiem nav procesuālās rīcībspējas, prasība. Juridiskās personas statusa esamība un tās procesuālā rīcībspēja ir jāizvērtē atbilstoši attiecīgajiem valsts tiesību aktiem.
(skat. 45. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 50. punktu)
3. Šo fizisko un juridisko personu tiesības celt prasību, kas norādītas LESD 263. panta ceturtajā daļā, ir pakļautas intereses celt prasību pastāvēšanai prasības celšanas stadijā, kas ir pieņemamības nosacījums, kurš atšķiras no locus standi. Gluži kā prasības priekšmetam, šai interesei celt prasību ir jāturpina pastāvēt līdz tiesas nolēmuma pasludināšanai, pretējā gadījumā tiesvedība ir jāizbeidz pirms sprieduma taisīšanas. Šāda interese celt prasību nozīmē, ka apstrīdētā akta atcelšanai pašai par sevi var būt tiesiskas sekas un ka prasības rezultātā var rasties labums lietas dalībniekam, kurš cēlis prasību.
Saistībā ar prasību, kurus cēlis valsts atbalsta saņēmējs par Komisijas lēmumu, ar kuru šis atbalsts ir atzīts par nesaderīgu un prettiesisku un ir uzdots to atgūt, jānorāda, ka tā dēļ vien šis lēmums ir izmainījis šīs sabiedrības juridisko situāciju, kura no šī lēmuma pieņemšanas brīža vairs nebija tiesīga saņemt šo atbalstu un kurai principā bija pienākums to atmaksāt. Šo secinājumu neatspēko tas, ka prasītāja ir nodota likvidācijai tiesvedības laikā, jo apstrīdētais lēmums nav atcelts vai atsaukts, līdz ar to šai prasībai saglabājas tās priekšmets. Turklāt apstrīdētā lēmuma tiesiskās sekas nav zaudējušas aktualitāti tādēļ vien, ka prasītāja ir nodota likvidācijai. Vienīgi tas, ka saistībā ar uzņēmumu notiek bankrota procedūra, it īpaši, ja šī procedūra izraisa uzņēmuma likvidāciju, neietekmē atbalsta atgūšanas principu. Šādā gadījumā agrākās situācijas atjaunošana un konkurences izkropļošanas, kas radusies nelikumīgā atbalsta piešķiršanas dēļ, izbeigšana principā var tikt panākta, reģistrējot likvidējamā uzņēmuma pasīvu sarakstā tādu prasījumu, kas attiecas uz attiecīgā atbalsta atgūšanu.
Līdz ar to apstrīdētā lēmuma dēļ apstrīdētajam atbalstam ir vismaz jāpaliek prasītājas pasīvos, tāpēc, pat pieņemot, ka tas nevar tikt atmaksāts, tas vairs neietilpst prasītājas kapitālā. Šī atcelšana būtiski uzlabotu prasītājas juridisko situāciju, jo apstrīdētais atbalsts varētu tikt no jauna iekļauts tās kapitālā.
(skat. 51., 53., 55.–58., 60. un 61. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 52. punktu)