Lieta T‑219/14
Regione autonoma della Sardegna
pret
Eiropas Komisiju
Valsts atbalsts – Jūras transports – Kompensācija par sabiedriskiem pakalpojumiem – Kapitāla palielināšana – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots to atgūt – Saņēmēja uzņēmuma likvidācija – Intereses celt prasību saglabāšana – Tiesvedības izbeigšanas pirms sprieduma taisīšanas neesamība – Atbalsta jēdziens – Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums – Privātā ieguldītāja kritērijs – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Kļūda tiesību piemērošanā – Iebilde par prettiesiskumu – Pienākums norādīt pamatojumu – Tiesības uz aizstāvību – Lēmums 2011/21/ES – Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai – Savienības nostādnes par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu – Spriedums lietā Altmark
Kopsavilkums – Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2017. gada 6. aprīļa spriedums
1. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Pieņemamības nosacījumi – Interese celt prasību – “Locus standi” – Kumulatīva rakstura nosacījumi – Prasības nepieņemamība viena no šiem nosacījumiem neizpildes gadījumā
(LESD 263. panta ceturtā daļa)
2. Prasība atcelt tiesību aktu – Dalībvalstu, Parlamenta, Padomes un Komisijas prasība – Pieņemamība, kas nav atkarīga no intereses celt prasību pierādīšanas
(LESD 263. panta otrā daļa)
3. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Interese celt prasību – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēta atbalsta nesaderība ar iekšējo tirgu un uzdota tā atgūšana – Prasība, kuru cēlusi administratīvi reģionāla vienība – Saņēmēja likvidācija – Pieņemamība – Nosacījumi
(LESD 108. pants un 263. panta ceturtā daļa)
4. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu – Administratīvi reģionālas vienības, kas ir lēmuma adresāte, prasība – Pieņemamība – Nosacījumi
(LESD 108. pants un 263. panta ceturtā daļa)
5. Prasība atcelt tiesību aktu – Savienības tiesas kompetence – Kompetenču sadalījuma starp dalībvalsts iestādēm izvērtējums – Izslēgšana
(LESD 263. pants)
6. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Līdzvērtīgas prasības attiecībā uz pamata pamatojumam izvirzītajiem iebildumiem – Iebilduma neprecīzs formulējums – Nepieņemamība
(Vispārējās tiesas Reglamenta (1991) 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
7. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Komisijas lēmums valsts atbalsta jomā – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots to atgūt – Nepieciešamība izklāstīt faktus un juridiskos apsvērumus, kuriem ir būtiska nozīme lēmuma kontekstā – Prasības par īpašu pamatojumu katram ieinteresēto personu izvirzītajam elementam neesamība
(LESD 107. panta 1. punkts un 296. pants)
8. Valsts atbalsts – Pārbaude, ko veic Komisija – Administratīvais process – Komisijas pienākums likt ieinteresētajām personām un līdz ar to administratīvi reģionālajām vienībām, kas ir atbalsta piešķīrējas, iesniegt to apsvērumus – Ieinteresēto personu tiesību uz aizstāvību liegšana
(LESD 108. panta 2. daļa)
9. Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākumi, lai kompensētu uzņēmumam radušās izmaksas, pildot sabiedriskos pakalpojumus – “Altmark” testa, lai noteiktu atbalsta esamību, un LESD 106. panta 2. punkta testa, kas ļauj konstatēt atbalsta saderību ar kopējo tirgu, atšķirība
(LESD 106. panta 2. punkts un 107. panta 1. punkts)
10. Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākumi, lai kompensētu uzņēmumam radušās izmaksas, pildot sabiedriskos pakalpojumus – Izslēgšana – Spriedumā lietā “Altmark” paredzētie nosacījumi
(LESD 107. panta 1. punkts)
11. Konkurence – Uzņēmumi, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – Publiskā pakalpojuma uzdevuma radīto izmaksu kompensēšana – Dalībvalstu rīcības brīvība – Robežas – Komisijas kontrole – Pārbaude tiesā – Robežas
(LESD 106. panta 2. punkts un 107. panta 1. punkts)
12. Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākumi, lai kompensētu uzņēmumam radušās izmaksas, pildot sabiedriskos pakalpojumus – Otrais spriedumā lietā “Altmark” paredzētais nosacījums – Tā nosacījuma pārbaude, kas attiecas uz kompensācijas aprēķināšanai izmantoto parametru objektīvu un pārskatāmu noteikšanu – Vēlāk piešķirts kompensācijas pasākums – Sabiedriskā pakalpojuma kompensācijas kvalificēšana – Izslēgšana
(LESD 107. panta 1. punkts)
13. Valsts atbalsts – Jēdziens – Novērtējums, ņemot vērā LESD 107. panta 1. punktu – Agrākas prakses ņemšana vērā – Izslēgšana
(LESD 107. panta 1. punkts)
14. Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākumi, lai kompensētu uzņēmumam radušās izmaksas, pildot sabiedriskos pakalpojumus – Izslēgšana – Spriedumā lietā “Altmark” paredzētie nosacījumi – Kumulatīvs raksturs
(LESD 107. panta 1. punkts)
15. Prasība atcelt tiesību aktu – Priekšmets – Lēmums, kas balstīts uz vairākiem pamatojuma pīlāriem, no kuriem ikviens ir pietiekams tā rezolutīvās daļas pamatošanai – Šāda lēmuma atcelšana – Nosacījumi
(LESD 263. pants)
16. Valsts atbalsts – Jēdziens – Priekšrocības piešķiršana saņēmējiem – Piešķiršanas jēdziens
(LESD 107. panta 1. punkts)
17. Valsts atbalsts – Pārbaude, ko veic Komisija – Pamatnostādnes, kas pieņemtas, Komisijai īstenojot savu rīcības brīvību – Juridiskā būtība – Indikatīvi rīcības noteikumi, automātiski ierobežojot Komisijas rīcības brīvību
(LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts; Komisijas paziņojums 2004/C 244/02)
18. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu – Atbalsts grūtībās nonākuša uzņēmuma glābšanai – Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai – Grūtībās nonācis uzņēmums – Jēdziens
(LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts; Komisijas paziņojuma 2004/C 244/02 9. punkts)
19. Konkurence – Uzņēmumi, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – Publiskā pakalpojuma uzdevuma radīto izmaksu kompensēšana – Atbalsta saderības ar iekšējo tirgu vērtējums – Kritēriji – Piemērošana atbalstam, kas paredzēts grūtībās nonākuša uzņēmuma dzīvotspējas nodrošināšanai – Izslēgšana
(LESD 106. panta 2. punkts un 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts; Komisijas lēmums 2012/21; Komisijas paziņojuma 2004/C 244/02 9. punkts)
20. Valsts atbalsts – Jēdziens – Novērtējums atbilstoši privātā ieguldītāja kritērijam – Kapitālieguldījums – Valsts, kas ir uzņēmuma akcionāre – Valsts, kas rīkojas, īstenojot valsts varu – Nošķīrums saistībā ar privātā ieguldītāja kritērija piemērošanu – Šī kritērija vērtējuma elementi
(LESD 107. panta 1. punkts)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 42. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 43. punktu)
3. Šo fizisko un juridisko personu tiesības celt prasību, kas norādītas LESD 263. panta ceturtajā daļā, ir pakļautas intereses celt prasību pastāvēšanai prasības celšanas stadijā, kas ir pieņemamības nosacījums, kurš atšķiras no locus standi. Gluži kā prasības priekšmetam, šai interesei celt prasību ir jāturpina pastāvēt līdz tiesas nolēmuma pasludināšanai, pretējā gadījumā tiesvedība ir jāizbeidz pirms sprieduma taisīšanas. Šāda interese celt prasību nozīmē, ka apstrīdētā akta atcelšanai pašai par sevi var būt tiesiskas sekas un ka prasības rezultātā var rasties labums lietas dalībniekam, kurš cēlis prasību.
Saistībā ar administratīvi reģionālās vienības prasību atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru šādas vienības piešķirtais atbalsts ir atzīts par nesaderīgu un nelikumīgu un ir uzdots to atgūt, ir jānorāda, ka šāds lēmums ir nelabvēlīgs prasītājam, ciktāl tas var gūt labumu no tā atcelšanas. Tikai šīs atcelšanas dēļ vien šī lēmuma juridiskās sekas attiecībā pret prasītāja tiesību aktu, ar kuriem piešķirts apstrīdētais atbalsts, spēkā esamību un pienākumiem, kas izriet no šīs lēmuma attiecībā pret prasītāju, t.i., aizliegums īstenot šos tiesību aktus un pienākums atgūt attiecīgo atbalstu, būtu automātiski izbeigušies uz to attiekties un tā juridiskā situācija būtu obligāti mainījusies.
Šo secinājumu neatspēko tas, ka atbalsta saņēmējs ir nodots likvidācijai tiesvedības laikā, jo apstrīdētais lēmums nav atcelts vai atsaukts, līdz ar to šai prasībai saglabājas tās priekšmets. Turklāt apstrīdētais lēmums turpina radīt tiesiskās sekas attiecībā uz prasītāju, kuras nav zaudējušas aktualitāti tādēļ vien, ka atbalsta saņēmējs ir nodots likvidācijai. Vienīgi tas, ka saistībā ar uzņēmumu notiek bankrota procedūra, it īpaši, ja šī procedūra izraisa uzņēmuma likvidāciju, neietekmē atbalsta atgūšanas principu. Šādā gadījumā agrākās situācijas atjaunošana un konkurences izkropļošanas, kas radusies nelikumīgā atbalsta piešķiršanas dēļ, izbeigšana principā var tikt panākta, reģistrējot likvidējamā uzņēmuma pasīvu sarakstā tādu prasījumu, kas attiecas uz attiecīgā atbalsta atgūšanu. Tādēļ prasītājam vismaz ir pienākums nodrošināt, ka tā prasījumi attiecībā uz saņēmēju saistībā ar jau izmaksāto apstrīdētā atbalsta daļu tiek ierakstīti tā pasīvos. Pirmkārt, no šiem secinājumiem skaidri izriet, ka tam, vai saņēmējs var turpināt savu ekonomisko aktivitāti un vai līdz ar to prasītājam ir interese turpināt šo darbību, nav ietekmes uz prasītāja intereses celt prasību saglabāšanos. Tāpat tāpēc, ka prasītājam ir tiesības celt prasību nevis atbalsta saņēmēja kreditora statusā, bet gan valsts varas iestādes, kas piešķīrusi atbalstu, statusā, nav nozīmes apstāklim, ka tam kā atbalsta saņēmējam kreditoram neesot intereses atcelt apstrīdēto lēmumu, jo šis saņēmējs ir nodots likvidācijā.
(skat. 45., 50., 56.–58., 60., 63. un 64. punktu)
4. Saistībā ar dalībvalsts administratīvi reģionālās vienības, kurai adresēts Komisijas lēmums, ar kuru tiek lemts par šīs dalībvalsts sniegtā atbalsta saderīgumu un tiesiskumu, locus standi ir jānorāda, ka šī vienība var tikt uzskatīta par tieši un individuāli skartu LESD 263. panta ceturtās daļa nozīmē noteiktos apstākļos. Pirmkārt, šāda vienība ir jāuzskata par tieši skartu, ja apstrīdētajam lēmumam var būt tieša ietekme uz tās pieņemtajiem tiesību aktiem, ar kuriem tiek piešķirts apstrīdētais atbalsts, kā arī uz tās pienākumiem šī atbalsta atgūšanas jomā, ja valsts iestādēm, kurām apstrīdētais lēmums tika paziņots, šajā ziņā nav rīcības brīvības. Otrkārt, šī vienība ir jāuzskata par individuāli skartu, ja tā ir akta vai aktu autore, uz kuriem attiecas apstrīdētais lēmums, un šis lēmums liedz tai īstenot savas kompetences, kā tā vēlas, līdz ar ko tās interese apstrīdēt šo lēmumu ir nošķirta no attiecīgās dalībvalsts intereses.
(skat. 47. punktu)
5. Savienības iestādēm, it īpaši Savienības tiesām, nav jālemj par kompetenču sadalījumu, kuru nosaka dalībvalstu iekšējo tiesību institucionālie noteikumi, starp dažādām valsts vienībām un par to attiecīgajiem pienākumiem. Līdz ar to arguments par to, ka administratīvi reģionālajai vienībai neesot bijusi kompetence piešķirt valsts atbalstu, nevar tikt atbalstīts.
(skat. 52. un 65. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 75. un 76. punktu)
7. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 78., 79. un 220. punktu)
8. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 86. punktu)
9. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 89. punktu)
10. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 91.–94. punktu)
11. Dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība, lai ne tikai definētu sabiedrisko uzdevumu pakalpojumu, uz kuru attiecas pirmais Altmark nosacījums, bet arī saistībā ar šo sabiedrisko pakalpojumu izmaksu kompensācijas noteikšanu. Tādējādi tā kā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu (VTNP) jomā nepastāv saskaņots Savienības tiesiskais regulējums, Komisija nav pilnvarota vērtēt nedz sabiedriskā pakalpojuma uzdevumu veikšanas apjomu, proti, ar pakalpojumu saistīto izmaksu līmeni, nedz arī to, vai dalībvalsts iestādes izdarījušas piemērotu politisku izvēli šajā sakarā, nedz publiskā pārvaldnieka ekonomisko efektivitāti.
Tomēr tādējādi valsts iestādēm piešķirtā plašā rīcības brīvība nevar būt neierobežota. Konkrētāk, LESD 106. panta 2. punkta piemērošanā šī plašā rīcības brīvība nevar traucēt Komisijai pārbaudīt, vai var tikt piešķirta atkāpe no šajā tiesību normā paredzētā valsts atbalsta aizlieguma. Turklāt rīcības brīvības, kas ir Komisijai saistībā ar LESD 106. panta 2. punkta piemērošanu, īstenošana, lai noteiktu valsts pasākuma, kuru tā ir kvalificējusi par valsts atbalstu, saderību ar iekšējo tirgu, ietver sarežģītus ekonomiskus un sociālus vērtējumus. Tādējādi Savienības tiesa, pārbaudot šīs brīvības īstenošanas tiesiskumu, Komisijas vērtējumu nevar aizstāt ar savu. Turklāt LESD 106. panta 2. punkta piemērošanu dalībvalstu un Komisijas rīcības brīvība var tikt ierobežota ar direktīvām un lēmumiem, kurus šī iestāde ir kompetenta pieņemt, pamatojoties uz šo tiesību normu.
(skat. 101. un 136.–139. punktu)
12. It īpaši tādēļ, ka publisko pakalpojumu izmaksu kompensācijas noteikšana ir pakļauta ierobežotai pārbaudei no iestāžu puses, otrais Altmark nosacījums nozīmē, ka minētajām iestādēm ir jāspēj pārbaudīt iepriekš noteiktu objektīvu un pārskatāmu parametru esamība, jo šiem parametriem ir jābūt precizētiem tā, lai izslēgtu jebkādu VTNP koncepta ļaunprātīgu izmantošanu no dalībvalsts puses, ar kuru publiskajam pārvaldniekam tiek piešķirta ekonomiska priekšrocība kompensācijas formā. Tādējādi šis nosacījums ļauj dalībvalstīm brīvi izvēlēties praktisko kārtību, lai nodrošinātu tā izpildi, ciktāl kompensācijas aprēķina parametru noteikšanas kārtība paliek objektīva un pārskatāma. Komisijas vērtējumam šajā sakarā ir jābūt balstītam uz konkrētu juridisko un ekonomisko apstākļu analīzi, kurus ņemot vērā, ir noteikti šie parametri.
Šajā sakarā kompensācijas pasākums, kurš tika piešķirts vēlāk uzņēmumam sakarā ar ekspluatēšanas deficītu, kas izrietēja no tā darbības, nevar tikt uzskatīts par sabiedrisko pakalpojumu kompensāciju Altmark sprieduma nozīmē. Tā kā šīs pasākums nebija paredzēts iepriekš, tas tādēļ nevarēja tikt aprēķināts, kā tas ir prasīts atbilstoši otrajam Altmark nosacījumam, pamatojoties uz objektīviem un pārskatāmiem parametriem, kas paši ir iepriekš definēti.
(skat. 102., 103. un 108. punktu)
13. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 113. un 200. punktu)
14. Lai gan starp šiem Altmark spriedumā izklāstītajiem nosacījumiem ir noteikta savstarpējā saistība, tomēr šiem visiem nosacījumiem ir jābūt izpildītiem atsevišķi, lai apstrīdētais kompensācijas pasākums netiktu kvalificēts kā atbalsts. Ņemot vērā Altmark nosacījumu kumulatīvo un autonomo raksturu, Komisijai nav jāizvērtē visi šie nosacījumi, ja tā konstatē, ka viens no tiem nav izpildīts, un līdz ar to apstrīdētais pasākums ir jākvalificē kā valsts atbalsts. Tāpat, ja Komisija ir pamatoti veikusi šādu konstatāciju, tas, ka tā, iespējams, ir kļūdījusies savos vērtējumos saistībā ar vienu vai vairākiem citiem nosacījumiem, principā nevar izraisīt apstrīdētā lēmuma atcelšanu.
(skat. 119. un 124. punktu)
15. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 122. punktu)
16. Valsts atbalsts ir jāuzskata par piešķirtu, ja kompetentās valsts iestādes ir pieņēmušas juridiski saistošu aktu, ar kuru tās apņemas izmaksāt attiecīgo atbalstu, vai ja tiesības saņemt šo atbalstu ir piešķirtas saņēmējam ar piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.
(skat. 142. punktu)
17. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 177. punktu)
18. Kā izriet Pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai 9. punkta, grūtībās nonākuša uzņēmuma jēdziens ir objektīvs jēdziens, kurš ir jāizvērtē vienīgi saistībā ar attiecīgā uzņēmuma finanšu un ekonomiskās situācijas konkrētajām norādēm, kuras liecina, ka šis uzņēmums nespēj apturēt zaudējumus, kuri bez valsts iestāžu ārējas iejaukšanās īstermiņā vai vidējā termiņā gandrīz noteikti izraisīs nespēju turpināt darbību. Līdz ar to šī uzņēmuma iztrūkumu izcelsme, kuri ir it īpaši saistīti ar sabiedriskā pakalpojuma izpildi, nevar būt atbilstošs apstāklis, lai noteiktu, vai uzņēmums ir nonācis grūtībās.
(skat. 178. un 184. punktu)
19. Lai būtu izpildīti LESD 106. panta 2. punkta nosacījumi, ir vajadzīgs, lai uzņēmumam, neesot spēkā apstrīdētajām tiesībām vai subsīdijām, nebūtu iespējams veikt konkrētos tam uzticētos uzdevumus vai lai šo tiesību vai subsīdiju uzturēšana būtu nepieciešama, lai ļautu to ieguvējam veikt vispārējus ekonomiska rakstura uzdevumus, kuri tam uzticēti ar ekonomiski pieņemamiem nosacījumiem. Līdz ar to, lai šajā tiesību normā paredzētā atkāpe būtu piemērojama, ir nepieciešams, lai uzņēmuma, kuram tiek piešķirtas šīs tiesības vai subsīdijas, ekonomiskā un finanšu situācija to piešķiršanas brīdī padara to patiešām spējīgu izpildīt tam uzticētos sabiedriskā pakalpojuma uzdevumus. Pretējā gadījumā LESD 106. panta 2. punktā paredzētajai atkāpei varētu būt liegta lietderīgā iedarbība, un tādēļ tās pamatojums līdz ar to nevarētu izvairīties no riska, ka valsts iestādes ļaunprātīgi izmanto vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma jēdzienu.
Tomēr, Pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai izpratnē pati grūtībās nonākuša uzņēmuma pastāvēšana ir apdraudēta vairāk vai mazāk īsā termiņā, līdz ar to tas nevar tikt uzskatīts par spējīgu pienācīgi izpildīt tam uzticētos sabiedriskā pakalpojuma uzdevumus, ja tā dzīvotspēja nav nodrošināta. Šajos apstākļos subsīdijai, kas piešķirta grūtībās nonākušam uzņēmuma, lai kompensētu iztrūkumu, kas izriet no šādu sabiedriskā pakalpojuma uzdevumu izpildes, nevar piemērot LESD 106. panta 2. punktā paredzēto atkāpi, bet vienīgi attiecīgajā gadījumā LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto atkāpi. LESD 106. panta 2. punkta piemērošanā, kurā tostarp ir pieprasīts kompensācijas stingrs samērīgums sabiedriskā pakalpojuma izmaksām, šī kompensācija neļautu garantēt attiecīgo uzdevumu izpildi uzņēmuma grūtību dēļ. Taču šāda kompensācija var veicināt attiecīgā uzņēmuma dzīvotspējas atgriešanos, ja tiek ievēroti LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta piemērošanas nosacījumi, kā tie izklāstīti glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādnēs. Tādējādi atkāpe no valsts atbalsta aizlieguma, kas paredzēta šajā pēdējā minētajā līguma tiesību normā, saglabā savu lietderīgo iedarbību un līdz ar to savu pamatojumu.
Tāpat atbalsts, kas piešķirts grūtībās nonākušam uzņēmumam, kuram uzticēts sabiedriskā pakalpojuma uzdevums, vēl jo vairāk nevar tikt atļauts atbilstoši Lēmumam 2012/21 par LESD 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kurš pēc definīcijas attiecas vienīgi uz sabiedriskā pakalpojuma kompensācijām, kas uzskatāmas par atbilstošām atkāpes, kas paredzēta LESD 106. panta 2. punktā, mērķiem. Šo pašu iemeslu dēļ sabiedriskā pakalpojuma kompensācijas, attiecībā uz kurām ir piemērojams Lēmums 2012/21, neatrodas līdzīgā situācijā salīdzinājumā ar tā atbalsta situāciju, kurš piešķirts grūtībās nonākušu sabiedriskā pakalpojuma sniedzējiem.
(skat. 194.–196. un 199. punktu)
20. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 226., 227. un 235. punktu)