Lieta T‑228/12 AJ

DD

pret

Eiropas Savienības Padomi

Juridiskā palīdzība – Pieteikums, kas iesniegts pirms prasības atcelt tiesību aktu celšanas – Ierobežojoši pasākumi pret noteiktiem Baltkrievijas ierēdņiem

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta paplašinātā sastāvā) 2014. gada 10. novembra rīkojums

Tiesvedība – Pieteikums par bezmaksas juridisko palīdzību – Piešķiršanas nosacījumi – Pieteikums, kas ir iesniegts pirms ir tikusi celta prasība par tiesību aktiem, ar kuriem ir ieviesti ierobežojoši pasākumi attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju – Atļauja iestāties lietā –Atļaujas atbrīvot iesaldētos līdzekļus neiesniegšana no pieteikuma iesniedzēja puses – Ietekmes neesamība

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrās daļas otrais teikums un trešā daļa; Vispārējās tiesas reglamenta 94. panta 1. punkts un 96. panta 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 765/2006 3. panta 1. punkts)

Noraidot pieteikumu par juridisko palīdzību tikai tāpēc, ka pieteikuma iesniedzējs nav uzrādījis Regulas Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju 3. panta 1. punktā paredzēto valsts iestādes atļauju, kaut gan pieteikums par juridisko palīdzību atbilst Reglamentā paredzētajiem nosacījumiem, tiktu pārkāptas pamattiesības – tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību.

Proti, ierobežojošie pasākumi ir jāpiemēro tā, lai personām, kuru līdzekļi ir tikuši iesaldēti, netiktu liegta reāla tiesas pieejamība, it īpaši, kad tiek apstrīdēta tiesību aktu, ar kuriem šie ierobežojošie pasākumi ir tikuši noteikti, likumība. Tādējādi, lai varētu konsekventi piemērot Reglamentu un Regulu Nr. 765/2006, Vispārējai tiesai vienlaikus ir pienākums, pirmkārt, piešķirt juridisko palīdzību ikvienam Regulas Nr. 765/2006 I pielikumā uzskaitītajam pieteikuma iesniedzējam, kurš ir izpildījis Reglamenta 94. un nākamajos pantos paredzētos nosacījumus, tādējādi ļaujot sasniegt šī reglamenta mērķi, un, otrkārt, pārliecināties, ka piešķirtā juridiskā palīdzība tiks izmantota vienīgi pieteikuma iesniedzēja advokāta izdevumu segšanai un neapdraudēs noteiktā ierobežojošā pasākuma mērķi, kas ir definēts Regulas Nr. 765/2006 2. panta 2. punktā.

Šajā ziņā Reglamenta tiesību normas ļauj Vispārējai tiesai garantēt, ka juridiskā palīdzība tiks izmantota pieteikuma iesniedzēja advokāta izdevumu segšanai. Pirmkārt, Reglamenta 94. panta 1. punktā kā izdevumi, kurus var segt no Vispārējās tiesas kases, ir minēti vienīgi advokāta izdevumi. Otrkārt, atbilstoši Reglamenta 96. panta 3. punktam Vispārējā tiesa var vienīgi norādīt maksimālo summu, kuru advokāta honorārs un izmaksas parasti nedrīkst pārsniegt, iepriekš nenosakot juridiskās palīdzības apmēru. Visbeidzot parasti Vispārējā tiesa šādi aprēķināto summu izmaksā tieši nozīmētajam advokātam, tādējādi pieteikuma iesniedzējam nav iespējas izmantot juridisko palīdzību citiem mērķiem, nevis tiem, kuriem tā ir tikusi piešķirta. Advokāts saskaņā ar Regulas Nr. 765/2006 tiesību normām nedrīkst viņam piešķirto darba samaksu daļēji vai pilnībā nodot pieteikuma iesniedzējam, tāpat kā – vispārīgāk – viņam ir aizliegts tieši vai netieši padarīt pieteikuma iesniedzējam pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus.

(sal. ar 26., 30. un 32.–36. punktu)