Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 8. aprīlī Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo S.A. iesniedza par Vispārējās tiesas 2022. gada 2. februāra spriedumu lietā T-616/18 Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo/Komisija
(Lieta C-255/22 P)
Tiesvedības valoda – poļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo S.A. (pārstāvji: K. Karasiewicz, radca prawny, T. Kaźmierczak, advokāts)
Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Lietuvas Republika, Polijas Republika, Gazprom PJSC, Gazprom export LLC, Overgas Inc.
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi
pilnībā atcelt pārsūdzēto spriedumu;
pilnībā atcelt apstrīdēto Eiropas Komisijas lēmumu;
pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai atbilstoši Tiesas spriedumam;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā un tiesvedībā Vispārējā tiesā.
Pamati un galvenie argumenti
1. Tiesību kļūda saistībā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā 1 (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1/2003”) 9. panta 1. punkta pārkāpumiem, ciktāl:
a) minētā tiesību norma, aplūkojot to kopsakarā ar 127. punktu Paziņojumā par paraugpraksi attiecībā uz lietu izskatīšanu saskaņā ar LESD 101. un 102. pantu, esot tikusi nepareizi interpretēta, kā rezultātā Vispārējā tiesa esot kļūdaini secinājusi, ka Komisija nebija pieļāvusi acīmredzamu kļūdu saistību atbilstības vērtējumā;
b) vairākkārt esot acīmredzami sagrozīti fakti, kā rezultātā Vispārējā tiesa esot nepareizi piemērojusi Regulas Nr. 1/2003 9. pantu un šī pārkāpuma dēļ esot kļūdaini secinājusi, ka Komisija nebija pieļāvusi acīmredzamu kļūdu saistību atbilstības vērtējumā;
c) Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā, ka Komisijai, īstenojot novērtējuma brīvību, kas tai atzīta tiesību normās attiecībā uz sarežģītiem ekonomiskiem un tehniskiem jautājumiem, bija pienākums rīkojoties, respektējot un ievērojot LESD normas un ES tiesiskās sistēmas pamatprincipus, jo Komisijas rīcība nedrīkst būt pretrunā LESD normām un ES tiesiskās sistēmas pamatprincipiem vai arī izraisīt rezultātu, kas būtu pretrunā minētajām normām un principiem.
2) Tiesību kļūda, kas izpaužas kā LESD 194. panta pārkāpums, ciktāl tas esot ticis nepareizi interpretēts un tā rezultātā Vispārējā tiesa, pieļaujot kļūdu, neesot piemērojusi minēto pantu, kā rezultātā Regulas Nr. 1/2003 9. pantam un LESD 194. pantam esot atņemta lietderīgā iedarbība.
3) Tiesību kļūda, kas izpaužas kā Regulas Nr. 1/2003 9. panta 1. punkta pārkāpums, ciktāl Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi jēdzienu “acīmredzama kļūda vērtējumā”, izvērtējot veidu, kādā Komisija, pārbaudīdama saistību atbilstību, bija vērtējusi sarežģītus ekonomiskus un tehniskus jautājumus, kā rezultātā Vispārējā tiesa kļūdaini esot secinājusi, ka Komisija nebija pieļāvusi acīmredzamu kļūdu saistību atbilstības vērtējumā.
4) Tiesību kļūda, kas izpaužas kā Regulas Nr. 1/2003 9. panta 2. punkta pārkāpums, jo tas esot ticis nepareizi interpretēts, ciktāl:
a) Vispārējā tiesa par lietas izskatīšanas atsākšanas pamatu esot atzinusi tādas saistības pārkāpumu, kuras saturs neizriet no lēmuma, kas pieņemts lietā AT.39816 – Augšupējais gāzes piegādes tirgus Centrāleiropā un Austrumeiropā, pamatdaļas, proti, juridiski saistošās šī lēmuma daļas, satura;
b) Vispārējā tiesa uz apstākļiem, kas neesot bijuši minētā lēmuma pamatā un neesot bijuši saistīti ar tā priekšmetu, esot norādījusi kā uz lietas izskatīšanas atsākšanas pamatu, kā rezultātā Vispārējā tiesa kļūdaini esot secinājusi, ka Komisija nebija pieļāvusi acīmredzamu kļūdu saistību atbilstības vērtējumā; apelācijas sūdzības iesniedzēja turklāt norāda, ka gan visi iepriekš minētie pārkāpumi kopumā, gan katrs no tiem atsevišķi ir izšķirošā veidā ietekmējuši sprieduma saturu, tāpēc katrs no minētajiem pārkāpumiem atsevišķi ir atzīstams par pamatu sprieduma atcelšanai.
____________
1 OV 2003, L 1, 1. lpp.