Prasība, kas celta 2006. gada 17. oktobrī - Majątek Hutniczy pret Komisiju
(lieta T-297/06)
Tiesvedības valoda - franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Majątek Hutniczy sp. z o.o., Częstochowa (Polija) (pārstāvji - C. Rapin un E. Van den Haute, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
atzīt šo prasību par pieņemamu;
atcelt 3. un 4. pantu Komisijas 2005. gada 5. jūlija lēmumā par atbalstu, ko Polija piešķīrusi Huta Częstochowa S.A. (paziņots ar Nr. C (2005) 1962);
pakārtoti, atzīt, ka šīs prasības iesniegšanas dienā Polijai nav pienākuma atgūt atbalstu un procentus, kas minēti lēmuma 3. pantā, un ka tādējādi minētās atbalsta un procentu summas nav jāmaksā;
pakārtoti tam, atcelt lēmuma 3. panta 2. punkta otro daļu un jautājumu par procentiem nodot Komisijai, lai tā pieņemtu jaunu lēmumu prasības pieteikuma A pielikuma nozīmē vai jebkura cita sprieduma pamatojumā norādītā Pirmās instances tiesas pamatojuma nozīmē;
katrā ziņā piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus;
gadījumā, ja Pirmās instances tiesa nolemtu, ka lēmums nav jāpieņem, piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 6. punkta un 90. panta a) punkta noteikumiem.
Pamati un galvenie argumenti
Ar 2005. gada 5. jūlija lēmumu C(2005)1962 galīgajā redakcijā (Valsts atbalsts Nr. C 20/04, ex NN 25/04) Komisija atsevišķus pārstrukturēšanai paredzētus atbalstus, ko Polija bija piešķīrusi tērauda ražotājam Huta Częstochowa S.A., atzina par nesaderīgiem ar kopējo tirgu un lika tos atgūt. Prasītāja ir atbalsta saņēmēja tiesību pārņēmēja, kas, veicot Huta Częstochowa S.A. pārstrukturēšanu, saņēma zināmu daļu no tā aktīviem un pasīviem, lai pēc tam sabiedrība Industrial Union of Donbass tos atkal pārdotu savam meitas uzņēmumam ISD Polska. Prasītāja ir norādīta apstrīdētajā lēmumā kā viens no uzņēmumiem, kam kopīgi un solidāri ir jāatmaksā atbalsts, kurš ir atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu.
Prasības daļēji atcelt lēmumu pamatojumam prasītāja norāda četrus pamatus.
Saistībā ar pirmo pamatu prasītāja uzsver, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu to faktu novērtējumā, kam ir izšķiroša nozīme izmeklēšanas iznākumā. Tā apgalvo, ka tiklīdz sākotnējā neatbilstošā atbalsta saņēmēja aktīvi ir pārdoti un tos ir nopircis ISD Polska (un Donbass), minēto atbalstu saglabā sākotnējā atbalsta saņēmēja pircējs un tam ir jānodrošina šī atbalsta atmaksāšana. Prasītāja apgalvo, ka šajā gadījumā, ja Komisija būtu pareizi konstatējusi atbilstošos faktus par Huta Częstochowa S.A. aktīvu pārdošanu ISD Polska (un Donbass) citu starpā ar Majątek Hutniczy starpniecību, tai būtu jāuzskata, ka pēc Huta Częstochowa S.A. ražošanas līdzekļu pārņemšanas par tirgus cenai atbilstošu cenu, atbalsts šādā veidā tika nodots pircējam. Prasītāja uzskata, ka Komisija tādējādi ir pārkāpusi savu pienākumu rūpīgi un objektīvi pārbaudīt visus atbilstošos attiecīgā gadījuma apstākļus.
Saistībā ar otro pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi Pievienošanās līguma 8. protokolu par melnās metalurģijas nozares pārstrukturēšanu Polijā
1, izmantodama tikai gramatiskās interpretācijas metodi, interpretējot dažus tā noteikumus, kas tai, kā uzskata prasītāja, bija jāinterpretē, ņemot vērā tajā norādītos mērķus un ņemot vērā situāciju, kādā tas tika pieņemts. Šīs iespējami kļūdainās interpretācijas rezultātā Komisija savā lēmumā prasīja, lai valsts atbalstu, kas saņemts pirms 8. protokola pieņemšanas, atmaksā sabiedrības, kuras nav minētas tā 1. pielikumā, kurā ir norādīti astoņi uzņēmumi, kas var saņemt Polijas atbalstu, atkāpjoties no EKL 87. un 88. panta. Prasītāja arī apgalvo, ka, tā kā 8. protokolā nav skaidri atzīts, ka tam ir atpakaļejošs spēks konkrētā laika posmā, Komisijas sniegtajā interpretācijā nav ņemti vērā vairāki tādi vispārējie principi kā atpakaļejoša spēka aizlieguma princips un tiesiskās drošības princips. Prasītāja uzsver, ka, pareizi interpretējot 8. protokolu, nevar secināt, ka Komisijas kompetencē ir pieprasīt atmaksāt valsts atbalstu, ko pirms šī protokola pieņemšanas ir saņēmušas sabiedrības, kuras nav minētas 1. pielikumā. Tādējādi tā secina, ka, šādā veidā rīkojoties bez nekāda juridiska pamatojuma, Komisija ir piesavinājusies citu Kopienu iestāžu
rationae temporis kompetenci.
Trešais pamats, kas ir norādīts pakārtoti gadījumā, ja Pirmās instances tiesa atzītu, ka Komisija atbilstoši ir konstatējusi faktus un pareizi ir interpretējusi 8. protokolu, ir balstīts uz Regulas 659/1999
2 14. panta 1. punkta pārkāpumu. Prasītāja uzsver, ka, pieņemot lēmumu atgūt atbalstus, Komisija ir rīkojusies pretēji vienlīdzīgas attieksmes, tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principiem.
Ceturtajā pamatā prasītāja sava pakārtotā lūguma atcelt apstrīdētā lēmuma 3. panta 2. punkta otro daļu pamatojumam norāda, ka Komisija, aprēķinot procentu likmi, kas šajā gadījumā piemērojama, atgūstot atbalstu, ir pārkāpusi Regulu 794/2004
3.