Lietas T–353/14 un T–17/15

(publicēts izvilkumu veidā)

Itālijas Republika

pret

Eiropas Komisiju

Valodu lietojums – Paziņojumi par atklātajiem konkursiem administratoru pieņemšanai darbā – Otrās valodas izvēle no trijām – Regula Nr. 1 – Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. punkts, 27. pants un 28. panta f) punkts – Nediskriminācijas princips – Samērīgums

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2016. gada 15. septembra spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Jēdziens – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Atklātajos konkursos piemērojamie vispārīgie noteikumi – Tiesību akts, kurā nav ietverti jauni noteikumi, kas pārsniegtu no Savienības tiesībām izrietošos pienākumus – Izslēgšana

(LESD 263. pants)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Jēdziens – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Paziņojumi par atklātajiem konkursiem, kuros ir noteikti otrās valodas izvēles ierobežojumi dalībai konkursā – Iekļaušana

(LESD 263, pants; Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 1. punkta e) apakšpunkts)

1.      Lai noteiktu, vai tiesību aktos ir paredzēti saistoši noteikumi, lai attiecībā uz tiem varētu celt prasību atbilstoši LESD 263. pantam, ir jāizvērtē to saturs. Ja netiek noteikti specifiski vai jauni pienākumi, tikai ar paziņojuma publicēšanu vien nav pietiekami, lai secinātu, ka tas ir akts, kas var radīt saistošas tiesiskās sekas.

Attiecībā uz atklātajos konkursos piemērojamajiem vispārīgajiem noteikumiem, ko Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējis Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO), tostarp to 2. pielikumā iekļautajām Administrācijas vadītāju kolēģijas vispārīgajām pamatnostādnēm par valodu lietojumu EPSO konkursos, no paša minēto tiesību aktu formulējuma izriet, ka, tos publicējot, EPSO nav galīgi noteicis valodu lietojumu visos konkursos, ko tam ir pienākums rīkot. Vispārīgajos noteikumos un vispārīgajās pamatnostādnēs ir īpaši noteikts, ka valodu lietojuma izvēle katrā konkursā tiek paredzēta paziņojumā par konkursu, kas tiek publicēts brīdī, kad tiek uzsākta ar to saistītā procedūra. Līdz ar to nevar tikt uzskatīts, ka attiecīgajos tiesību aktos būtu noteikti specifiski vai jauni pienākumi.

Turklāt un katrā ziņā, pat ja vispārīgajos noteikumos un vispārīgajās pamatnostādnēs ir ietverta virkne novērtējumu, saskaņā ar kuriem otrās valodas izvēle EPSO rīkotajos konkursos, kā arī saziņā starp EPSO un kandidātiem ir jāizdara tikai starp vācu, angļu un franču valodu, šie novērtējumi nevar tikt interpretēti tādējādi, ka ar tiem tiek noteikts valodu režīms, kas ir piemērojams visiem EPSO rīkotajiem konkursiem, jo nevienā tiesību normā EPSO vai Administrācijas vadītāju kolēģijai nav piešķirta kompetence noteikt šādu vispārpiemērojamu valodu režīmu vai šajā ziņā pieņemt principiālus noteikumus, no kuriem paziņojums par konkursu izņēmuma kārtā nevarētu tikt norobežots. Šajā ziņā EPSO, lai garantētu vienlīdzīgu attieksmi un tiesisko noteiktību, nav liegts pieņemt un publicēt tādus tiesību aktus kā vispārīgie noteikumi un vispārīgās pamatnostādnes, kuru mērķis ir izskaidrot, kā EPSO noteiktās situācijas īstenos tam šajos noteikumos atzīto rīcības brīvību. Tomēr EPSO šādi tiesību akti ir saistoši tikai tiktāl, ciktāl ar tiem nenotiek novirzīšanās no vispārpieņemtiem aktiem, kuros ir paredzēta tā kompetence, un ar nosacījumu, ka, tos pieņemot, EPSO neatsakās no to pilnvaru īstenošanas, kas tam ir atzītas saistībā ar Savienības iestāžu un organizāciju vajadzību, tostarp to valodu vajadzību, izvērtēšanu, rīkojot dažādus konkursus.

Ir jāsecina, ka vispārīgie noteikumi un vispārīgās pamatnostādnes ir jāinterpretē tādējādi, ka tie labākajā gadījumā ir uzskatāmi par paziņojumiem, kuros ir izklāstīti kritēriji, saskaņā ar kuriem EPSO izvēlas valodu režīmu konkursos, kuru rīkošana tam ir uzticēta.

(skat. 47., 49., 50., 52., 53., 57. un 58. punktu)

2.      Tiesības celt prasību atcelt tiesību aktu attiecas uz visām Savienības iestāžu pieņemtajām normām neatkarīgi no to veida vai formas, kuras rada saistošas tiesiskās sekas, proti, tādām normām, kas groza juridisko situāciju, kāda pastāvēja pirms to pieņemšanas. No tā izriet, ka LESD 263. pantā paredzētā tiesiskuma pārbaude neattiecas uz jebkuru tādu aktu, kas nerada saistošas tiesiskas sekas, bet kas var ietekmēt attiecīgās personas intereses, kā apstiprinoši akti un vienkārši izpildes akti. Konkrētāk, runājot par apstiprinošiem aktiem, akts ir uzskatāms par agrāka tiesību akta apstiprinošu aktu, ja tajā nav ietverti nekādi jauni apstākļi salīdzinājumā ar agrāko tiesību aktu un ja pirms tā atkārtoti nav ticis izvērtēts šī tiesību akta adresāta stāvoklis. Šie argumenti var tikt ņemti vērā arī attiecībā uz tādiem aktiem, kuri nevar tikt uzskatīti par individuāliem aktiem, kā, piemēram, konkursa noteikumi vai paziņojumi par konkursu. Attiecībā uz vienkāršiem izpildes aktiem ir jāuzskata, ka šādi akti nerada tiesības vai pienākumus trešām personām, bet tie piedalās tāda agrāka tiesību akta izpildē, kura mērķis ir radīt saistošas juridiskas sekas, jo visi agrākajā tiesību aktā minētie tiesību normu elementi jau ir definēti un pieņemti.

Attiecībā uz paziņojumiem par konkursu, katrs paziņojums par konkursu ir pieņemts ar mērķi ieviest noteikumus, kas regulē viena vai vairāku konkursu, kuri paredzēti šajā paziņojumā, norises procedūru, kā arī tiesisko regulējumu, ievērojot iecēlējinstitūcijas noteikto mērķi. Tieši šis tiesiskais regulējums, kas vajadzības gadījumā ir ieviests saskaņā ar vispārpiemērojamām normām, kuras attiecas uz konkursu rīkošanu, regulē attiecīgā konkursa procedūru kopš brīža, kad tiek publicēts attiecīgais paziņojums par konkursu, līdz rezerves saraksta, kurā iekļauti konkursa uzvarētāju vārdi, publicēšanai. Ir jākonstatē, ka paziņojums par konkursu, kurā, ievērojot attiecīgo Savienības iestāžu vai struktūru īpašās vajadzības, ir paredzēts konkrētā konkursa tiesiskais regulējums, tostarp tā valodu lietojums, kas tādējādi rada autonomas tiesiskas sekas, principā nevar tikt uzskatīts par apstiprinošu aktu vai par agrāka tiesību akta vienkāršu izpildes aktu. Lai arī iecēlējinstitūcijai vajadzības gadījumā, pildot savas funkcijas, kurās ietilpst paziņojuma par konkursu pieņemšana, ir jāievēro vai jāpiemēro noteikumi, kas ietverti agrākos vispārpiemērojamos tiesību aktos, tomēr katra konkursa tiesiskais regulējums ir jāparedz un jākonkretizē atbilstošajā paziņojumā par konkursu, kurā tādējādi tiek precizēti nosacījumi, kas jāizpilda, lai ieņemtu attiecīgo amatu vai amatus.

Līdz ar to paziņojumi par atklātajiem konkursiem, kuros otrās valodas izvēle ir ierobežota, pieļaujot tikai ierobežot skaitu valdu, ir tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskas sekas attiecībā uz valodu lietojumu aplūkotajos konkursos un līdz ar to tie ir apstrīdami tiesību akti. Ar apstākli, ka Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO), tos pieņemot, ir ievērojis atklātajos konkursos piemērojamajos vispārīgajos noteikumos un Administrācijas vadītāju kolēģijas vispārīgajās pamatnostādnes par valodu lietojumu EPSO konkursos, kuras ir tieši minētas apstrīdētajos paziņojumos, paredzētos kritērijus, nevar tikt apšaubīts šis konstatējums.

(skat. 61.–64., 66., 67. un 70. punktu)