Lieta T‑89/09

(publicēts izvilkumu veidā)

Pollmeier Massivholz GmbH & Co. KG

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Valsts pasākumi, kas attiecas uz kokzāģētavu Hesenes federālajā zemē – Prasība atcelt tiesību aktu – Sūdzības iesniedzējam adresēta vēstule – Nepārsūdzams akts – Nepieņemamība – Lēmums, ar kuru konstatēta valsts atbalsta neesamība – Formālas izmeklēšanas procedūras neuzsākšana – Nopietnas grūtības – Valsts atbalsta elementa aprēķināšana valsts garantijās – Komisijas paziņojums par valsts atbalstu garantiju veidā – Grūtībās nonācis uzņēmums – Valstij piederoša zemesgabala pārdošana – Tiesības uz aizstāvību – Pienākums norādīt pamatojumu

Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 17. marta spriedums ?II – 0000

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 17. marta spriedums

1.      Valsts atbalsts – Vispārēja atbalsta shēma, ko apstiprinājusi Komisija – Individuālo īstenošanas pasākumu paziņošana – Pienākums – Neesamība

(EKL 87. panta 1. punkts un 88. panta 2. un 3. punkts)

2.      Valsts atbalsts – Vispārēja atbalsta shēma, ko apstiprinājusi Komisija – Individuāls atbalsts, par kuru apgalvo, ka uz to attiecas apstiprinājums – Novērtējums, ko veic Komisija – Novērtējums pirms lēmuma par apstiprināšanu un saskaņā ar Līgumu

(EKL 87. panta 1. punkts un 88. panta 2. un 3. punkts)

3.      Valsts atbalsts – Novērtējums, ko veic Komisija – Tiesiskais regulējums, kas jāpiemēro ratione temporis – Pasākuma kā jau pastāvoša vai kā jauna atbalsta būtības noteikšana – Paziņošana, kurai nav tiesību radītāja funkcija

(EKL 88. panta 3. punkts)

4.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Tiesisks raksturs – Interpretācija, balstoties uz objektīviem elementiem – Pilnīga pārbaude – Nopietnas grūtības – Pārbaude tiesā – Piemērojamība – Pārbaude, kas pārsniedz centienus noteikt, vai ir notikusi acīmredzama kļūda vērtējumā

(EKL 87. panta 1. punkts un 88. panta 3. punkts)

5.      Valsts atbalsts – Novērtējums, ko veic Komisija – Pamatnostādnes, kas pieņemtas, Komisijai īstenojot savu rīcības brīvību – Juridiskā būtība – Rīcības noteikumi, automātiski ierobežojot Komisijas novērtējuma brīvību – Pienākums ievērot vienlīdzīgas attieksmes, tiesiskās paļāvības aizsardzības un tiesiskās noteiktības principus

(EKL 87. panta 1. punkts un 88. panta 3. punkts)

6.      Valsts atbalsts – Novērtējums, ko veic Komisija – Neliela apmēra atbalsts – Atbalsts garantiju formā – Valsts garantijā esoša valsts atbalsta aprēķināšana – Komisijas rīcības brīvība – Paziņojuma par garantijām piemērojamība – Šī paziņojuma nepiemērošana, kas ir bijis pamats formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanai – Nepieļaujamība

(EKL 87. un 88. pants; Komisijas Regulas Nr. 69/2001 2. panta 1.–3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2000/C 71/14 1.4., 3.2. un 4.5. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 65. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 66. un 67. punktu)

3.      Faktiski ne jau pasākuma paziņošana nosaka šim pasākuma piemērojamo tiesisko režīmu ratione temporis, bet pasākuma kā pastāvoša atbalsta būtība, uz kuru principā neattiecas paziņošanas pienākums, vai pasākuma kā jauna atbalsta būtība, uz kuru attiecas paziņošanas pienākums un aizliegums to īstenot saskaņā ar EKL 88. panta 3. punktu. Paziņošana ir vien procesuāls instruments, kas ļauj Komisijai izvērtēt aplūkoto pasākumu, un tai nav tiesību radītāja funkcija.

(sal. ar 70. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. 150. punktu)

5.      Pieņemot rīcības noteikumus un ar to pasludināšanu paziņojot, ka turpmāk šie noteikumi tiks piemēroti ar tiem saistītajos gadījumos, pati ierobežo novērtējuma brīvības izmantošanas iespējas un nevar atkāpties no šiem noteikumiem, ja vien tā nevēlas attiecīgā gadījumā tikt sodīta par tādu vispārējo tiesību principu kā vienlīdzīgas attieksmes princips vai tiesiskās paļāvības aizsardzības princips pārkāpumu, izņemot, ja tā, ievērojot šos pašus principus, norāda iemeslus, kādēļ tā no saviem noteikumiem atkāpjas. Īpašajā valsts atbalsta jomā Komisija var noteikt pamatnostādnes savu izvērtēšanas pilnvaru īstenošanai un, lai arī tajās nav atkāpe no Līguma noteikumiem, tajās ietvertie indikatīvie noteikumi iestādei ir saistoši.

(sal. ar 151. un 152. punktu)

6.      Valsts atbalsts jomā, ņemot vērā to, ka valsts garantijas ir atbalsta veids, kas tiek piešķirts citādi nevis kā dotācija, un saskaņā ar Regulas Nr. 69/2001 2. panta 3. punkta pirmo daļu būtu jāaprēķina šajās garantijās esošo atbalsta elementu. Tieši šī atbalsta elementa apmērs būs tas, kas būs noteicošais, vai šīs garantijas ietilpst vai neietilpst de minimis noteikuma tvērumā, ko piemēro tā piešķiršanas brīdī.

Komisija savu praksi, kas ir saistīta ar valsts atbalsta garantijā aprēķināšanu, precizēja savā paziņojumā par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (2000. gada paziņojums par garantijām).

2000. gada paziņojums par garantijām ir daļa no atbilstošajām tiesību normām, kuru gaismā Komisijai ir jāvērtē strīdīgās garantijas un, it īpaši, atbalsta elementa noteikšanas nolūkos valsts iestāžu iestādes piemēroto garantētās summas fiksēto likmi 0,5 % apmērā. Šī paziņojuma nepiemērošanu nevar pamatot ar to, ka aplūkotais atbalsts pārsniedz minimālo slieksni. No secinājuma, saskaņā ar kuru uz strīdīgajām garantijām attiecas de minimis shēma, izriet, ka iepriekš ir jāizvērtē iepriekšminētās likmes likumība, lai secinātu, ka atbalsta elementa minētajās garantijās apmērs ir zemāks par de minimis robežu.

No tā izriet, ka Komisijas vērtējuma par likmes piemērošanu garantētajai summai, lai noteiktu, vai strīdīgajās garantijās 2000. gada paziņojumā par garantijām kontekstā ir valsts atbalsta elements, neesamība ir norāde uz nopietnu grūtību pastāvēšanu saistībā ar jautājumu par to, vai strīdīgās garantijas varēja kvalificēt kā de minimis valsts atbalstu. Šādu grūtību esamības dēļ Komisijai vajadzētu sliekties uzsākt formālas izmeklēšanas procedūru.

(sal. ar 157., 158., 167.–169. un 186. punktu)