Prasība, kas celta 2009. gada 26. februārī - United Phosphorus/Komisija

(lieta T-95/09)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: United Phosphorus, Warringthon (Apvienotā Karaliste) (pārstāvji - C. Mereu un K. Van Maldegem, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

atzīt prasību par pieņemamu;

atcelt apstrīdēto lēmumu;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

veikt citus vai turpmākus pasākumus, kurus Pirmās instances tiesa uzskatītu par nepieciešamiem.

Pamati un galvenie argumenti

Iesniedzot šo prasības pieteikumu, prasītājs saskaņā ar EKL 230. pantu lūdz atcelt Komisijas 2008. gada 7. novembra Lēmumu 2008/902/EK par napropamīda neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētā viela (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 6281). ¹ Apstrīdētie pasākumi stāsies spēkā 2009. gada 7. maijā.

Prasītājs savu prasījumu pamatojumam izvirza trīs pamatus.

Pirmkārt, prasītājs uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā. Prasītājs uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā ietvertajiem secinājumiem nav pietiekama zinātniska pamatojuma un ka Komisija nav ņēmusi vērā visus pieejamos zinātniskos pierādījumus, tādējādi pārkāpjot Direktīvas 91/414 ² 5. pantu un Regulas Nr. 1490/2002 ³ 11. panta 2. punktu.

Otrkārt, prasītājs norāda, ka Komisija ir pārkāpusi būtiskas procesuālās prasības, piemēram, Regulas Nr. 1490/2002 11. pantu, jo tās, iespējams, pretrunīgā uzvedība liedza prasītājam izmantot tiesības atteikties no vielas izmantošanas, pretī saņemot ilgāku samazināšanas laikposmu, kamēr tiek atkārtoti iesniegti lietas dokumenti. Turklāt prasītājs uzskata, ka Komisija nav pieņēmusi apstrīdēto lēmumu piemērojamā procesuālā termiņa ietvaros un līdz ar to ir pārkāpusi Regulas Nr. 1490/2002 11. panta 4. punktu.

Treškārt, prasītājs uzskata, ka Komisija ir pārkāpusi tādus Kopienu tiesību pamatprincipus kā tiesiskās paļāvības principu un tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu principu, kā arī prasītāja tiesības uz aizstāvību, kā arī EKL 5. pantā noteikto samērīguma principu, jo prasītājs uzskata, ka Komisija varēja pagarināt piemērojamos termiņus, lai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk tekstā - "EPNI") dotu vairāk laika izvērtēt prasītāja iesniegto informāciju un datus. Prasītājs arī norāda, ka Komisija nav sniegusi pienācīgu argumentāciju, lai pamatotu, kāpēc tā nepiekrīt dalībvalsts, kas ir iesniegusi ziņojumu, un EPNI vērtējumam, un līdz ar to ir pārkāpusi tai EKL 253. pantā noteiktos pienākumus.

____________

¹ - OV L 326, 35. lpp.

² - Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 1. lpp.).

³ - Komisijas 2002. gada 14. augusta Regula (EK) Nr. 1490/2002, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, kā īstenot trešo posmu darba programmā, kura minēta Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 451/2000 (OV L 224, 23. lpp.).