Prasība, kas celta 2009. gada 30. novembrī - SP/Komisija

(lieta T-472/09)

Tiesvedības valoda - itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: SP SpA, Brescia (Itālija) (pārstāvis - G. Belotti, avvocato)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atzīt par nepastāvošu un/vai par spēkā neesošu Komisijas lēmumu lietā COMP.37.956 - Betona stiegras, jauns lēmums - C (2009) 7492 galīgā redakcija, ko Komisija pieņēmusi 2009. gada 30. septembrī.

Pamati un galvenie argumenti

Ar 2002. gada 17. septembra lēmumu Komisija pabeidza procedūru, kuru tā uzsāka 2000. gada oktobrī, veicot vairākas iepriekš nepaziņotas pārbaudes dažos Itālijas melnās metalurģijas uzņēmumos, apsūdzot tos dalībā nelikumīgā nolīgumā EOTK līguma 65. panta izpratnē, tas ir, laika posmā no 1989. gada 6. decembra līdz 2000. gada jūlijam. Šo lēmumu apstrīdēja visi iesaistītie uzņēmumi, to skaitā prasītāja šajā lietā.

Šī prasība tika celta, izvirzot argumentu, ka Komisija bija pieņēmusi apstrīdēto lēmumu, juridiski pamatojoties uz EOTK līguma 65. pantu, kaut gan šis pants lēmuma pieņemšanas laikā vairs nebija spēkā, jo EOTK līguma darbības termiņš jau pirms pieciem gadiem bija beidzies.

Ar lēmumu, kas ir šīs prasības priekšmets, Komisija tos atkārtoti apsūdzēja pirmajā lēmumā minētā pārkāpuma izdarīšanā, grozot juridisko pamatu sankciju piemērošanai, bet negrozot pārkāpuma juridisko pamatu, kas ir EOTK līguma 65. pants.

Savas prasības pamatošanai prasītāja izvirza dažādus pamatus, tostarp:

1. Lēmuma nepilnīgais raksturs un būtisku formas prasību neievērošana, jo lēmums tika paziņots bez pievienotiem pielikumiem un Tiesa turklāt to ir pieņēmusi nepilnīgā formā.

2. Komisijai nebija tiesību atsaukties uz EOTK līguma 65. panta pārkāpumu, jo šis līgums vairs nebija spēkā.

3. Regulas (EK) Nr.1/2003 ¹ 23. panta noteikumu pārkāpums un nepareiza piemērošana, jo šī panta noteikums ir paredzēts, pirmkārt, lai sodītu tikai par EK līguma, nevis par EOTK līguma pārkāpumiem, un, otrkārt, lai sodītu tikai aktīvos uzņēmumus, kuriem ir bijis apgrozījums iepriekšējā gadā. Šajā sakarā tiek uzsvērts, ka prasītāja kā likvidējama sabiedrība bija pierādījusi, ka tai nebija apgrozījuma 2008. gadā.

4. Pilnvaru pārsniegšana un procedūras pārkāpums, jo izmeklēšana, kas uzsākta saskaņā ar EOTK līguma noteikumiem, tika turpināta atbilstoši EK līguma procedūrai, kura to neatļāva.

5. Administratīvā procesa neobjektivitāte un pamatojuma neesamība, atstājot bez ievērības lietas materiālos esošos argumentus, ar kuriem tika noliegta iespējamas aizliegtas vienošanās pastāvēšana un/vai ietekme, kā arī neņemot vērā lietas materiālos esošos pierādījumus, kuri liecina par prasītājas nepiedalīšanos jebkāda veida aizliegtā vienošanās.

6. Tiesību uz aizstāvību pārkāpums, pirms lēmuma pieņemšanas nepaziņojot par jaunām apsūdzībām.

7. Tiesību pārkāpums un nepareiza piemērošana, nepamatoti paaugstinot pamata soda apmēru, it īpaši saistībā ar tā ilgumu un preventīvo ietekmi.

____________

¹ - Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003 L 1, 1. lpp.).