Prasība, kas celta 2014. gada 23. jūlijā – CW/Padome
(lieta T-224/14)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: CW (Parīze, Francija) (pārstāvis – A. Tekari, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasītāja prasījumi:
atcelt Padomes 2014. gada 30. janvāra Īstenošanas Lēmumu 2014/49/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/72/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;
nospriest, ka pēc apstrīdētā lēmuma atcelšanas jāuzskata, ka prasītājs nekad nav ticis iekļauts to personu sarakstā, uz kurām attiecas līdzekļu iesaldēšana, un nevienā Padomes tiesību aktā vai lēmumā viņa vārds nevar tikt minēts kā saistīts ar līdzekļu iesaldēšanas pasākumu;
piespriest Eiropas Savienības Padomei samaksāt summu EUR 100 000 apmērā kā atlīdzību par prasītājam nodarīto morālo kaitējumu un zaudējumiem;
piespriest Eiropas Savienības Padomei segt savus, kā arī atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus, kas jānosaka taisnīgi, ņemot vērā lietas dalībnieku situāciju, kā arī darba apjomu saistībā ar šādas lietas materiāliem.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Lēmumam 2014/49/KĀDP 1 neesot juridiska pamata, ciktāl tas ir balstīts uz citu pamatojumu nekā Lēmuma 2001/72/KĀDP 1. pantā norādītais un ciktāl Lēmums 2011/72/KĀDP, tā kā tas ir Lēmuma 2014/49/KĀDP juridiskais pamats, katrā ziņā nav saderīgs ar Eiropas Savienības tiesībām, kas reglamentē mērķtiecīgas sankcijas.Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas tiesības uz īpašumus, ciktāl attiecībā uz prasītāju veiktie ierobežojošie pasākumi esot viņa tiesību uz īpašumu nepamatos ierobežojums.