Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 28. jūnija spriedumu lietā F-55/10 AS/Komisija 2011. gada 8. septembrī iesniedza Eiropas Komisija

(lieta T-476/11 P)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji - J. Currall un B. Eggers)

Otrs lietas dalībnieks: AS (Brisele, Beļģija)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Civildienesta tiesas 2011. gada 28. jūnija spriedumu lietā F-55/10 AS/Komisija;

pieņemt lēmumu par tiesāšanās izdevumiem.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai Komisija izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, atzīstot interesi atcelt lēmumu par kandidatūras noraidīšanu, esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā.

Pirmā daļa: esot pārkāptas Savienības tiesības, neievērojot Vispārējās tiesas 2010. gada 9. decembra spriedumu lietā T-526/08 P Komisija/Strack, ciktāl Civildienesta tiesa esot atzinusi ieinteresētās personas interesi lūgt atcelt lēmumu, ar kuru noraida tās kandidatūru apstrīdētajam amatam, neraugoties uz to, ka tā neesot lūgusi atcelt lēmumu par iecelšanu amatā, un ka šie divi lēmumi esot nedalāmi;

Otrā daļa: esot pieļauta kļūda faktu juridiskajā kvalifikācijā, atzīstot interesi celt abstraktu prasību, konkrēti neanalizējot kritēriju kopumu;

Trešā daļa: esot kļūdaini atteikts ņemt vērā noteiktu medicīnas lietas materiālos atrodamo informāciju, kurā ir norādīts, ka prasītājai nebija intereses celt prasību izskatāmajā lietā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, pirmkārt, esot pārkāptas Savienības tiesības, kad norma tika interpretēta un piemērota, vienādojot sūdzību un prasību, atsaucoties uz 2010. gada 1. jūlija Civildienesta tiesas spriedumu lietā F-45/07 Mandt/Parlaments, un uzskatot, ka jaunais pamats par to, ka esot pārkāpti Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi, ir pieņemams, neskatoties uz faktu, ka tas netika izvirzīts sūdzībā, un ka tas "būtiski atšķiras" no sūdzībā izvirzītā vienīgā pamata par paziņojuma par vakanci neievērošanu; un, otrkārt, esot pārkāpts minēto noteikumu 91. panta 2. punkts, uzskatot, ka "prāvas pamats" ir pareizi noteikts kā "prasītāja iebildumi par apstrīdētā akta iekšējo tiesiskumu vai alternatīvi tā ārējā tiesiskuma apstrīdēšana", kā dēļ pirmstiesas procedūrai tiktu atņemta jēga un ar to netiktu līdzēts mērķim veicināt izlīgumu starp ieinteresēto personu un tās iecēlējinstitūciju.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkts, kā arī esot pieļauta kļūda pamatojumā, jo Civildienesta tiesa esot interpretējusi minēto noteikumu 7. panta 1. punktu tādējādi, ka katram ierēdnim tiek piešķirtas absolūtas tiesības pretendēt uz visiem savas dienesta pakāpes amatiem. Civildienesta tiesa neesot ievērojusi noteikumu 7. panta 1. punktu, kā arī noteikumu XIII pielikuma 10. pantu un Komisijas sniegtos paskaidrojumus par dienesta interesēm.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas Savienības tiesības, piešķirot EUR 3000 kā atlīdzību par morālo kaitējumu, un, lai arī, pamats par Civildienesta noteikumu 7. panta pārkāpumu esot ne tikai nepieņemams, bet arī nepamatots.

____________