Apvienotās lietas C‑175/08, C‑176/08, C‑178/08 un C‑179/08

AydinSalahadinAbdulla u.c.

pret

BundesrepublikDeutschland

(Bundesverwaltungsgericht lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Direktīva 2004/83/EK – Bēgļa statusa vai alternatīvā aizsardzības statusa piešķiršanas nosacījumu obligātie standarti – “Bēgļa” statuss – 2. panta c) punkts – Bēgļa statusa izbeigšana – 11. pants – Apstākļu maiņa – 11. panta 1. punkta e) apakšpunkts – Bēglis – Nepamatotas bailes no vajāšanas – Novērtēšana – 11. panta 2. punkts – Bēgļa statusa atcelšana – Pierādījumi – 14. panta 2. punkts

Sprieduma kopsavilkums

1.        Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Robežas

(EKL 68. un 234. pants)

2.        Vīzas, patvērums, imigrācija – Patvēruma politika – Bēgļa statuss vai alternatīvās aizsardzības statuss – Direktīva 2004/83 – Bēgļa statusa izbeigšana

(Padomes Direktīvas 2004/83 2. panta c) punkts, 7. panta 1. punkts un 11. panta 1. punkta e) apakšpunkts)

3.        Vīzas, patvērums, imigrācija – Patvēruma politika – Bēgļa statuss vai alternatīvās aizsardzības statuss – Direktīva 2004/83 – Bēgļa statusa izbeigšana

(Padomes Direktīvas 2004/83 2. panta e) punkts, 4. pants un 11. panta 1. punkta e) apakšpunkts)

4.        Vīzas, patvērums, imigrācija – Patvēruma politika – Bēgļa statuss vai alternatīvās aizsardzības statuss – Direktīva 2004/83 – Bēgļa statusa izbeigšana

(Padomes Direktīvas 2004/83 2. panta c) punkts un 11. panta 1. punkta e) apakšpunkts)

5.        Vīzas, patvērums, imigrācija – Patvēruma politika – Bēgļa statuss vai alternatīvās aizsardzības statuss – Direktīva 2004/83 – Bēgļa statusa izbeigšana

(Padomes Direktīvas 2004/83 4. panta 4. punkts un 11. panta 1. punkta e) apakšpunkts)

1.        Nedz no EKL 68. un 234. panta noteikumiem, nedz no pēdējā minētajā tiesību normā noteiktās procedūras mērķa neizriet, ka Līguma izstrādātāji būtu vēlējušies no Tiesas kompetences izslēgt lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu par kādu direktīvu gadījumā, kad kādas dalībvalsts tiesībās ir atsauce uz šīs direktīvas noteikumu saturu, lai noteiktu tiesību normas, kas piemērojamas tikai šīs dalībvalsts iekšējai situācijai. Šādā gadījumā Kopienu interesēs ir tas, ka, lai novērstu interpretācijas atšķirības nākotnē, no Kopienu tiesībām pārņemtie noteikumi tiek interpretēti vienveidīgi, neatkarīgi no apstākļiem, kādos šos noteikumus ir paredzēts piemērot.

(sal. ar 48. punktu)

2.        Direktīvas 2004/83 par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu, 11. panta 1. punkta e) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka:

– persona zaudē savu bēgļa statusu tad, ja, ņemot vērā apstākļu maiņu, kas ir nozīmīga un kam ir pastāvīgs raksturs, un kas ir notikusi attiecīgajā trešā valstī, apstākļi, kas pamatoja bailes, ka tā tiks vajāta viena no Direktīvas 2004/83 2. panta c) punktā minētajiem iemesliem dēļ, saistībā ar kuriem tā tika atzīta par bēgli, vairs nepastāv un ja tai nav citu iemeslu baidīties no “vajāšanas” minētās direktīvas 2. panta c) punkta nozīmē;

– lai novērtētu apstākļu maiņu, dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ņemot vērā bēgļa individuālo situāciju, ir jāpārbauda, vai Direktīvas 2004/83 7. panta 1. punktā paredzētais aizsardzības dalībnieks vai dalībnieki ir veikuši saprātīgus pasākumus, lai novērstu vajāšanu, vai tiem tādējādi ir efektīva tiesību sistēma, kas ļauj atklāt, apsūdzēt un sodīt par darbībām, kuras veido vajāšanu, un vai ieinteresētajiem valstspiederīgajiem bēgļa statusa izbeigšanās gadījumā būs pieejama šī aizsardzība;

– Direktīvas 2004/83 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētie aizsardzības dalībnieki var būt arī starptautiskas organizācijas, kas kontrolē valsti vai būtisku tās teritorijas daļu, to skaitā, izvietojot militāros spēkus tās teritorijā.

(sal. ar 76. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.        Direktīvā 2004/83 par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu, saistībā ar starptautiskās aizsardzības jēdzienu ir reglamentēti divi atšķirīgi aizsardzības režīmi, proti, pirmkārt, bēgļa statuss un, otrkārt, alternatīvais aizsardzības statuss, jo direktīvas 2. panta e) punktā ir noteikts, ka persona, kas ir tiesīga uz alternatīvo aizsardzību, ir tā, kuru nevar kvalificēt kā bēgli. Tādējādi, ja vien ievēro attiecīgās abu aizsardzības režīmu darbības jomas, pirmā aizsardzības režīma izbeigšana nevar būt pakārtota konstatējumam, ka nav izpildīti otrā aizsardzības režīma piemērošanas nosacījumi.

Šīs direktīvas sistēmā iespējama bēgļa statusa zaudēšana notiek, neietekmējot attiecīgās personas tiesības pieprasīt piešķirt alternatīvās aizsardzības statusu, ja ir izpildīti visi tās 4. pantā paredzētie nosacījumi, kam ir jābūt izpildītiem, lai pierādītu, ka ir izpildīti atbilstošie tās pašas direktīvas 15. pantā paredzētie nosacījumi, lai pamatotu šādu aizsardzību.

(sal. ar 78.–80. punktu)

4.        Ja apstākļi, kuru dēļ tika piešķirts bēgļa statuss, vairs nepastāv un ja dalībvalsts kompetentās iestādes noskaidro, ka nepastāv citi apstākļi, kuri pamato attiecīgās personas bailes no vajāšanas, vai nu tā paša iemesla dēļ, kas pastāvēja sākotnēji, vai arī kāda cita Direktīvas 2004/83 par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu, 2. panta c) punktā uzskaitīta iemesla dēļ, iespējamības kritērijs, kas tiek izmantots, novērtējot risku, kuru rada šie citi apstākļi, ir tas pats, kas tika piemērots, piešķirot bēgļa statusu.

Šajās divās pārbaudes stadijās vērtējums attiecas uz vienu un to pašu jautājumu, vai apstākļi veido vai neveido tādus draudus, ka attiecīgajai personai, ņemot vērā tās individuālo situāciju, var būt pamats baidīties no faktiskas vajāšanas. Šis riska lieluma vērtējums katrā ziņā jāveic uzmanīgi un rūpīgi, jo runa ir par jautājumiem, kas ir saistīti ar personas neaizskaramību un ar individuālām brīvībām, proti, par jautājumiem, kas ir saistīti ar Savienības pamatvērtībām.

(sal. ar 89.–91. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

5.        Direktīvas 2004/83 par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu, 4. panta 4. punkts, kurā saistībā ar pierādījumu spēku ir norādes uz vajāšanas darbību vai iepriekšēju vajāšanas draudu apmēru, var būt piemērojams tad, ja kompetentās iestādes ir paredzējušas atcelt bēgļa statusu saskaņā ar Direktīvas 2004/83 11. panta 1. punkta e) apakšpunktu un ja ieinteresētā persona, lai pamatotu to, ka pastāv pamatotas bailes no vajāšanas, atsaucas uz apstākļiem, kas nav tie, saistībā ar kuriem tā tika atzīta par bēgli. Tomēr tā tas parasti varētu būt tikai tādā gadījumā, ja vajāšanas iemesls atšķiras no tā, kas pastāvēja bēgļa statusa piešķiršanas brīdī, un ja pastāv vajāšanas darbības vai iepriekšēji vajāšanas draudi, kas ir saistīti ar vajāšanas iemeslu, kurš pārbaudīts šajā stadijā.

(sal. ar 100. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)