Tiesas (virspalāta) 2010. gada 2. marta spriedums (Bundesverwaltungsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) - Aydin Salahadin Abdulla (C-175/08), Kamil Hasan (C-176/08), Ahmed Adem, Hamrin Mosa Rashi (C-178/08), Dler Jamal (C-179/08)/Bundesrepublik Deutschland
(apvienotās lietas C-175/08, C-176/08, C-178/08 un C-179/08) 1 Direktīva 2004/83/EK - Obligātie standarti, kas attiecas uz nosacījumiem bēgļa vai alternatīvā aizsardzības statusa piešķiršanai - "Bēgļa" statuss - 2. panta c) punkts - Bēgļa statusa izbeigšana - 11. pants - Apstākļu maiņa - 11. panta 1. punkta e) apakšpunkts - Bēglis - Nepamatotas bailes no vajāšanas - Novērtēšana - 11. panta 2. punkts - Bēgļa statusa atsaukšana - Pierādījumi - 14. panta 2. punkts
Tiesvedības valoda - vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesverwaltungsgericht
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Aydin Salahadin Abdulla (C-175/08), Kamil Hasan (C-176/08), Ahmed Adem, Hamrin Mosa Rashi (C-178/08) un Dler Jamal (C-179/08)
Atbildētāja: Bundesrepublik Deutschland
Priekšmets
Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu - Bundesverwaltungsgericht - 11. panta 1. punkta e) apakšpunkta interpretācija Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, par šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 304, 12. lpp.) - Valsts iestādes lēmums, ar ko tiek izbeigts ieinteresēto personu bēgļu statuss, pamatojoties vienīgi uz konstatējumu, ka viņu bailes no vajāšanas vairs nav pamatotas, nepārbaudot papildu nosacījumus par politisko situāciju viņu izcelsmes valstī - Irākas pilsoņi, kuru bēgļu statuss tika izbeigts pēc Sadama Huseina režīma gāšanas
Rezolutīvā daļa:
Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu, 11. panta 1. punkta e) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka:
- persona zaudē savu bēgļa statusu tad, ja, ņemot vērā apstākļu maiņu, kas nozīmīga un kam ir pastāvīgs raksturs, un kas ir notikusi attiecīgajā trešā valstī, apstākļi, kas pamatoja bailes, ka tā tiks vajāta viena no Direktīvas 2004/83 2. panta c) punktā minētajiem iemesliem dēļ, saistībā ar kuriem tā tika atzīta par bēgli, vairs nepastāv un ja tai nav citu iemeslu baidīties no "vajāšanas" Direktīvas 2004/83 2. panta c) punkta nozīmē;
- lai novērtētu apstākļu maiņu, dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ņemot vērā bēgļa individuālo situāciju, ir jāpārbauda, vai Direktīvas 2004/83 7. panta 1. punktā paredzētais aizsardzības dalībnieks vai dalībnieki ir veikuši saprātīgus pasākumus, lai novērstu vajāšanu, vai tiem tādējādi ir efektīva tiesību sistēma, kas ļauj atklāt, apsūdzēt un sodīt par darbībām, kas veido vajāšanu, un vai ieinteresētajiem valstspiederīgajiem bēgļa statusa izbeigšanās gadījumā būs pieejama šī aizsardzība;
- Direktīvas 2004/83 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētie aizsardzības dalībnieki var būt arī starptautiskas organizācijas, kas kontrolē valsti vai būtisku tās teritorijas daļu, to skaitā, izvietojot militāros spēkus tās teritorijā;
ja apstākļi, kuru dēļ tika piešķirts bēgļa statuss, vairs nepastāv un ja dalībvalsts kompetentās iestādes noskaidro, ka nepastāv citi apstākļi, kuri pamato attiecīgās personas bailes no vajāšanas, vai nu tā paša iemesla dēļ, kas pastāvēja sākotnēji, vai arī kāda cita Direktīvas 2004/83 2. panta c) punktā uzskatīta iemesla dēļ, iespējamības kritērijs, kas tiek izmantots, novērtējot risku, ko rada šie citi apstākļi, ir tas pats, kurš tika piemērots, piešķirot bēgļa statusu;
Direktīvas 2004/83 4. panta 4. punkts, kurā saistībā ar pierādījumu spēku ir norādes uz vajāšanas darbību vai iepriekšēju vajāšanas draudu apmēru, var būt piemērojams tad, ja kompetentās iestādes ir paredzējušas atcelt bēgļa statusu saskaņā ar Direktīvas 2004/83 11. panta 1. punkta e) apakšpunktu un ja ieinteresētā persona, lai pamatotu to, ka pastāv pamatotas bailes no vajāšanas, atsaucas uz apstākļiem, kas nav tie, saistībā ar kuriem tā tika atzīta par bēgli. Tomēr tā tas parasti nevarētu būt gadījumā, ja vajāšanas iemesls atšķiras no tā, kas pastāvēja bēgļa statusa piešķiršanas brīdī, un ja pastāv vajāšanas darbības vai iepriekšēji vajāšanas draudi, kuri ir saistīti ar vajāšanas iemeslu, kas pārbaudīts šajā stadijā.
____________1 - OV C 197, 02.08.2008. OV C 180, 01.08.2009.