VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (apelāciju palāta)
2013. gada 16. septembrī
Lieta T‑31/13 P
Vincent Bouillez
pret
Eiropas Savienības Padomi
Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – 2007. gada paaugstināšana amatā – Lēmums prasītāju nepaaugstināt amatā AST 7 pakāpē – Pienākums norādīt pamatojumu – LESD 266. pants – Civildienesta noteikumu 45. pants – Pretrunīgs pamatojums – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Apelācijas sūdzība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji ir acīmredzami nepamatota
Priekšmets Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2012. gada 14. novembra spriedumu lietā F‑75/11 Bouillez/Padome, ar ko tiek lūgts šo spriedumu atcelt
Nolēmums Apelācijas sūdzību noraidīt. Vincent Bouillez sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus šajā instancē.
Kopsavilkums
1. Ierēdņu celta prasība – Pamati – Pamatojuma trūkums vai tā nepietiekamība – Pamats, kurš atšķiras no pamata par likumību pēc būtības
(Civildienesta noteikumu 25. panta otrā daļa)
2. Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Amatā nepaaugstināta kandidāta sūdzība – Noraidošs lēmums – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība
(Civildienesta noteikumu 25. un 45. pants un 90. panta 2. punkts)
3. Apelācija – Pamati – Kļūdains faktu vērtējums – Nepieņemamība – Pierādījumu vērtējuma pārbaude Vispārējā tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu
(LESD 257. panta 3. punkts; Tiesas statūtu I pielikuma 11. panta 1. punkts)
4. Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Administrācijas novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi
(Civildienesta noteikumu 45. pants)
1. Pienākums norādīt pamatojumu ir būtiska formāla prasība, kas ir jānošķir no jautājuma par motivācijas pamatotību, jo tas attiecas uz strīdīgā tiesību akta likumību pēc būtības. Līdz ar to iebildumi un argumenti, kuru mērķis ir apstrīdēt tiesību akta pamatotību, ir neefektīvi saistībā ar pamatu par pamatojuma neesamību vai nepietiekamu pamatojumu.
(skat. 20. punktu)
Atsauces
Vispārējā tiesa: 2012. gada 18. janvāris, T‑422/07 Djebel – SGPS/Komisija, 54. punkts un tajā minētā judikatūra.
2. Iecēlējinstitūcijai nav jāpamato lēmumi par nepaaugstināšanu amatā. Savukārt tai ir jāpamato lēmumi, ar kuriem ir noraidītas sūdzības, kuras saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu ir iesnieguši amatā nepaaugstināti kandidāti, un šo noraidošo lēmumu pamatojumam ir jāsakrīt ar to lēmumu pamatojumu, par kuriem sūdzības ir iesniegtas. Tā kā paaugstināšana amatā notiek pēc izvēles, pietiek, ja lēmuma noraidīt sūdzību pamatojums attiecas uz to, vai ir izpildīti juridiskie nosacījumi, kas Civildienesta noteikumos ir paredzēti likumīgai paaugstināšanai. It īpaši iecēlējinstitūcijai nav pienākuma atklāt noraidītajam kandidātam salīdzinošo vērtējumu, ko tā ir veikusi attiecībā uz viņu un attiecībā uz amatā paaugstināto kandidātu. Pietiek ar to, ka lēmumā par sūdzības noraidīšanu iecēlējinstitūcija attiecīgajam ierēdnim norāda individuālu un atbilstošu iemeslu, kas pamato viņa kandidatūras noraidīšanu.
Turklāt Civildienesta noteikumu 45. pantā ir paredzēts, ka, veicot salīdzinošo nopelnu izvērtējumu, iecēlējinstitūcija it īpaši ņem vērā ziņojumus par ierēdņiem, citu valodu lietošanu savu pienākumu izpildē, ne tikai tās valodas lietošanu, par kuru ierēdnis ir sniedzis pierādījumus, ka viņam ir labas zināšanas, un, ja nepieciešams, īstenotās atbildības līmeni.
(skat. 23., 24., 26. un 27. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1978. gada 13. aprīlis, 101/77 Ganzini/Komisija, Recueil, 915. lpp., 10. punkts.
Vispārējā tiesa: 1993. gada 3. marts, T‑25/92 Vela Palacios/ESK, Recueil, II‑201. lpp., 25. punkts; 1996. gada 11. jūnijs, T‑118/95 Anacoreta Correia/Komisija, Recueil FP, I‑A‑283. un II‑835. lpp., 82. punkts; 1997. gada 29. maijs, T‑6/96 Contargyris/Padome, Recueil FP, I‑A‑119. un II‑357. lpp., 148. punkts; 1997. gada 18. decembris, T‑142/95 Delvaux/Komisija, Recueil FP, I‑A‑477. un II‑1247. lpp., 84. punkts; 1998. gada 19. februāris, T‑3/97 Campogrande/Komisija, Recueil FP, I‑A‑89. un II‑215. lpp., 112. punkts; 1999. gada 21. septembris, T‑157/98 Oliveira/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑163. un II‑851. lpp., 52. punkts.
3. Saskaņā ar LESD 257. panta 3. punktu un Tiesas statūtu I pielikuma 11. panta 1. punktu apelācijas sūdzības Vispārējai tiesai iesniedz tikai par tiesību jautājumiem.
Tikai tiesas, kas izskata lietu pirmajā instancē, kompetencē ir, pirmkārt, konstatēt faktus, izņemot gadījumu, kad šo konstatējumu neprecizitāte pēc būtības izriet no šai tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem, un, otrkārt, izvērtēt šos faktus. Līdz ar to pirmās instances tiesas veikts faktu novērtējums, izņemot šajā tiesā iesniegto pierādījumu sagrozīšanas gadījumu, nav tiesību jautājums, kas kā tāds ir pakļauts Vispārējās tiesas pārbaudei, lemjot par apelācijas sūdzību. Ja pirmās instances tiesa ir konstatējusi vai novērtējusi faktus, tad Vispārējās tiesas kompetencē ir tikai pārbaudīt šo faktu juridisko kvalifikāciju un tiesiskās sekas, kuras pirmās instances tiesa ir no šīs kvalifikācijas secinājusi.
(skat. 34. un 49. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1997. gada 16. septembris, C‑59/96 P Koelman/Komisija, Recueil, I‑4809. lpp., 31. punkts; 2004. gada 6. janvāris, C‑2/01 P un C‑3/01 P BAI un Komisija/Bayer, Recueil, I‑23. lpp., 47. punkts.
Vispārējā tiesa: 2011. gada 7. decembris, T‑274/11 P Mioni/Komisija, 18. punkts; 2012. gada 4. septembris, T‑642/11 P Mische/Parlaments, 24. punkts un tajā minētā judikatūra.
4. Izvērtējot dienesta intereses, kā arī kandidātu kvalifikāciju un nopelnus, kas ir jāņem vērā, saskaņā ar Civildienesta noteikumu 45. pantu pieņemot lēmumu par paaugstināšanu amatā, iecēlējinstitūcijai ir plaša novērtējuma brīvība un šajā jomā Savienības tiesai ir jāpārbauda tikai tas, vai, ņemot vērā administrācijas tās vērtējumā ievērotos veidus un līdzekļus, tai nevar pārmest sapratīgu robežu pārsniegšanu un tā savas tiesības nav izmantojusi acīmredzami kļūdaini. Tātad Savienības tiesa nevar ar savu kandidātu kvalifikācijas un nopelnu vērtējumu aizstāt iecēlējinstitūcijas vērtējumu.
(skat. 44. punktu)
Atsauces
Tiesa: 2003. gada 3. aprīlis, C‑277/01 P Parlaments/Samper, Recueil, I‑3019. lpp., 35. punkts.
Vispārējā tiesa: 2010. gada 16. decembris, T‑175/09 P Padome/Stols, 23. punkts.