Tiesas (piektā palāta) 2018. gada 22. martā spriedums (Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuva) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – prasībās, kuras iesnieguši Agnieška Anisimovienė u.c. (C-655/15)/ “Indėlių ir investicijų draudimas” VĮ (C-109/16)
(Apvienotās lietas C-688/15 un C-109/16) 1
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Noguldījumu garantiju un kompensāciju ieguldītājiem sistēmas – Direktīva 94/19/EK – 1. panta 1. punkts – Noguldījumi – Īslaicīgas situācijas, kuras rada parasti banku darījumi – Direktīva 97/9/EK – 2. panta 2. punkta otrā daļa – No ieguldītājiem saņemtie vai tiem piederošie līdzekļi, kurus viņu vārdā glabā ieguldījumu sabiedrība saistībā ar ieguldījumu darījumiem – Kredītiestāde, kas emitējusi pārvedamus vērtspapīrus – Privātpersonu šai iestādei nodotie līdzekļi kā maksājums par parakstīšanos uz nākotnes pārvedamiem vērstpapīriem – Direktīvas 2004/39/EK piemērošana – Minētās iestādes bankrots pirms konkrētu pārvedamu vērtspapīru emisijas – Valsts uzņēmums, kurš atbildīgs par noguldījumu garantiju un kompensāciju ieguldītājiem sistēmām – Iespēja atsaukties uz Direktīvām 94/19/EK un 97/9/EK attiecībā pret šo uzņēmumu)
Tiesvedības valoda – lietuviešu
Iesniedzējtiesa
Lietuvos Aukščiausiasis Teismas
Pamatlietas puses
Prasītāji: Agnieška Anisimovienė u.c.
piedaloties: bankas “Snoras” AB, likvidācijas procesā, “Indėlių ir investicijų draudimas” VĮ, bankas “Finasta” AB (C‑688/15),
piedaloties: Alvydas Raišelis, bankas “Snoras” AB, likvidācijas procesā (C-109/16).
Rezolutīvā daļa
Pirmkārt, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/9/EK (1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas sistēmām normas un, otrkārt, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/19/EK (1994. gada 30. maijs) par noguldījumu garantiju sistēmām, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/14/EK (2009. gada 11. marts), normas ir jāinterpretē tādējādi, ka uz prasījumiem saistībā ar līdzekļiem, kas ir norakstīti no kontiem, kuru īpašnieki kredītiestādē bijuši fiziskās personas, un ieskaitīti šīs iestādes vārdā atvērtos kontos kā samaksa par nākotnes pārvedamiem vērtspapīriem, kuri šai pēdējai minētajai kredītiestādei bija jāemitē, tādos apstākļos, kuros šo vērtspapīru emisija galu galā netika īstenota minētās iestādes bankrota dēļ, attiecas gan Direktīvā 97/9 paredzētās kompensāciju ieguldītājiem sistēmas, gan Direktīvā 94/19 paredzētās noguldījumu garantiju sistēmas.
Direktīvas 97/9 2. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā, kurā uz prasījumiem attiecas gan Direktīvā 94/19 paredzētās noguldījumu garantiju sistēmas, gan Direktīvā 97/9 paredzētās kompensāciju ieguldītājiem sistēmas un kurā valsts likumdevējs nav noteicis, ka uz šādiem prasījumiem attiecas viena vai otra no šīm divām direktīvām, lietu izskatošā tiesa, pamatojoties uz šo normu, nevar pati izlemt, kuru no šīm sistēmām var izmantot personas, kuras izvirzījušas šos prasījumus. Turpretim tādā situācijā personām, kas izvirzījušas šos prasījumus, ir jāizvēlas atbilstoši kurai no abām valsts tiesībās paredzētajām sistēmām, ar ko tiek īstenotas šīs abas direktīvas, tie vēlas saņemt kompensāciju.
Pirmkārt, Direktīvas 94/19, kas grozīta ar Direktīvu 2009/14, 1. panta 1. punkts un, otrkārt, Direktīvas 97/9 1. panta 4. punkts, kā arī 2. panta 2. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka privātpersonas uz tām var atsaukties valsts tiesā, pamatojot savus prasījumus par kompensāciju izmaksu pret valsts uzņēmumu, kurš dalībvalstī ir atbildīgs par noguldījumu garantiju un kompensāciju ieguldītājiem sistēmām.
____________
1 OV C 106, 21.3.2016.OV C 156, 2.5.2016.