Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 17. maija spriedumu lietā T-519/16 Vincent Piessevaux/Eiropas Savienības Padome 2017. gada 27. jūlijā iesniedza Vincent Piessevaux

(lieta C-454/17 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Vincent Piessevaux (pārstāvis – L. Ponteville, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

atcelt Vispārējās tiesas 2017. gada 17. maija spriedumu lietā T-519/16;

apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumus, ko viņš izvirzījis Vispārējā tiesā;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais apelācijas sūdzības pamats attiecas uz vienlīdzīgas attieksmes principa, Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 77. panta un minēto Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta pārkāpumu. Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, noraidīdama iebildi par prettiesiskumu attiecībā uz Padomes iecēlējinstitūcijas paziņojumu personālam Nr. 113/11, ar ko ir ieviesta atkāpe no 9. panta trešās daļas pēdējā teikuma Padomes 2011. gada 11. oktobra Lēmumā, ar ko pieņem vispārīgus īstenošanas noteikumus attiecībā uz Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. un 12. pantu par pensijas tiesību pārnešanu (“DGE 2011”) – atkāpe, saskaņā ar kuru vispārīgie īstenošanas noteikumi, kas pieņemti 2004. gada 29. aprīlī (“DGE 2004”) joprojām attieksies tikai uz gadījumiem, kad iecēlējinstitūcija ieinteresētajai personai ir paziņojusi priekšlikumu par iemaksu gadiem, un gadījumiem, kad ieinteresētā persona ir devusi savu piekrišanu pirms DGE 2011 stāšanās spēkā. Šīs noraidīšanas pamatojums, kas izklāstīts pārsūdzētā sprieduma 68.-71. punktā, ir pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam, Civildienesta noteikumu 77. pantam un minēto Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktam.

Otrais apelācijas sūdzības pamats attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirzītā trešā atcelšanas pamata pirmās daļas sagrozīšanu, uz aktu autentiskuma neievērošanu, uz pamatojuma nesniegšanu un vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu. Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā:

– pārsūdzētā sprieduma 73., 74., 80. un 81. punktā, sagrozot trešā atcelšanas pamata pirmo daļu un pārkāpjot apelācijas sūdzības iesniedzēja dokumentu autentiskumu, kļūdaini izklāstīdama, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs esot norādījis, ka ir pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips;

– pārsūdzētā sprieduma 73.-100. punktā, neievērojot Tiesas statūtu 36. pantu, neatbildēdama uz trešā atcelšanas pamata pirmo daļu, kas ir pamatota ar vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, nevis ar tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu;

– pārsūdzētā sprieduma 82.-100. punktā – gadījumā, ja tomēr būtu uzskatāms, ka tā 82.-100. punkts vai to daļa, vai arī atsevišķas daļas šajos punktos ir atbilde uz trešā atcelšanas pamata pirmo daļu – noraidīdama iebildi par DGE 2011 9. panta trešās daļas pēdējā teikuma prettiesiskumu, kuru apelācijas sūdzības iesniedzējs ir izvirzījis un kas ir pamatota ar vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu.

____________