VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (apelāciju palāta)

2012. gada 4. decembrī

Lieta T‑78/11 P

Erika Lenz

pret

Eiropas Komisiju

Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – “Heilpraktiker” veiktas ārstēšanas izdevumu segšana – Pienākums norādīt pamatojumu – Faktu sagrozīšana

Priekšmets      Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2010. gada 14. decembra spriedumu lietā F‑80/09 Lenz/Komisija, kurā lūgts atcelt šo spriedumu

Nolēmums      Apelācijas sūdzību noraidīt. Erika Lenz sedz pati savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

Kopsavilkums

1.      Apelācija – Pamati – Pamats, kas pirmoreiz izvirzīts apelācijas tiesvedībā – Nepieņemamība

(Vispārējās tiesas Reglamenta 48. panta 2. punkts, 139. panta 2. punkts un 144. pants)

2.      Apelācija – Pamati – Kļūdains faktu vērtējums – Nepieņemamība – Faktu un pierādījumu vērtējuma pārbaude Vispārējā tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

(LESD 257. pants; Tiesas statūtu I pielikuma 11. panta 1. punkts)

3.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem

(Tiesas statūtu 21. panta pirmā daļa un 53. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 138. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 30. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: 2010. gada 16. decembris, T‑364/09 P Lebedef/Komisija, 56. punkts un tajā minētā judikatūra.

2.      Atbilstoši LESD 257. pantam un Tiesas statūtu I pielikuma 11. panta 1. punktam apelācijas sūdzībai, kas iesniegta Vispārējā tiesā, ir jāattiecas tikai uz tiesību jautājumiem. Tikai pirmās instances tiesas kompetencē ir, pirmkārt, konstatēt faktus, izņemot gadījumu, ja tās konstatējumi, kas izriet no tai iesniegtajiem lietas materiāliem, nav precīzi pēc būtības, un, otrkārt, izvērtēt šos faktus. Tādējādi pirmās instances tiesas veiktā faktu vērtēšana, izņemot šajā tiesā iesniegto pierādījumu sagrozīšanas gadījumu, nav tiesību jautājums, uz kuru kā uz tiesību jautājumu attiektos Vispārējās tiesas pārbaude. Šādai sagrozīšanai acīmredzami ir jāizriet no lietas materiāliem tādējādi, ka nav nepieciešams no jauna izvērtēt faktus un pierādījumus.

Turklāt Civildienesta tiesa vienīgā var spriest par iespējamo nepieciešamību papildināt informāciju, kas ir tās rīcībā par lietām, kuras tā izskata. To, vai procesuālajiem dokumentiem ir pierādījumu vērtība vai nav, Civildienesta tiesa patstāvīgi izvērtē pēc faktiem, un uz to neattiecas pārbaude apelācijas tiesvedībā Vispārējā tiesā, izņemot Civildienesta tiesā iesniegto pierādījumu sagrozīšanas gadījumu vai ja Civildienesta tiesas konstatējumu būtiska neprecizitāte izriet no lietas materiālos iekļautajiem dokumentiem.

(skat. 35. un 39. punktu)

Atsauces

Tiesa, 2001. gada 10. jūlijs, C‑315/99 P Ismeri Europa/Revīzijas palāta, Recueil, I‑5281. lpp., 19. punkts un tajā minētā judikatūra.

Vispārējā tiesa: 2011. gada 21. jūnijs, T‑452/09 P Rosenbaum/Komisija un Padome, 41. punkts; 2012. gada 15. maijs, T‑184/11 P Nijs/Revīzijas palāta, 29. punkts un tajā minētā judikatūra.

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 48. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: 2010. gada 15. septembris, T‑157/09 P Marcuccio/Komisija, 27. punkts.