Lieta C‑429/15

Evelyn Danqua

pret

Minister for Justice and Equality u.c.

(Court of Appeal lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīva 2004/83/EK – Obligātie standarti bēgļa statusa vai alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanai – Valsts procesuālā tiesību norma, kurā alternatīvās aizsardzības pieteikuma iesniegšanai ir paredzēts piecpadsmit darbadienu termiņš, skaitot no paziņojuma par patvēruma pieteikuma noraidīšanu – Dalībvalstu procesuālā autonomija – Līdzvērtības princips – Efektivitātes princips – Alternatīvās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas procedūras efektīva norise – Atgriešanas procedūras efektīva norise – Nesaderība

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 20. oktobra spriedums

1.        Eiropas Savienības tiesības – Privātpersonām piešķirtās tiesības – Valsts procesuālie noteikumi – Piemērošanas nosacījumi – Līdzvērtības un efektivitātes principa ievērošana – Valsts procesuālā tiesību norma, kurā alternatīvās aizsardzības pieteikuma iesniegšanai ir paredzēts piecpadsmit darbadienu termiņš, skaitot no paziņojuma par patvēruma pieteikuma noraidīšanu – Atsauce uz līdzvērtības principu, kam nav nozīmes

(Padomes Direktīva 2004/83 un Direktīva 2005/85)

2.        Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Savienības tiesību atbilstošo elementu identificēšana – Jautājumu pārformulēšana

(LESD 267. pants)

3.        Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Patvēruma politika – Bēgļa statuss vai alternatīvās aizsardzības statuss – Direktīva 2004/83 – Valsts procesuālā tiesību norma, kurā alternatīvās aizsardzības pieteikuma iesniegšanai ir paredzēts piecpadsmit darbadienu termiņš, skaitot no paziņojuma par patvēruma pieteikuma noraidīšanu – Nepieļaujamība – Neatbilstība efektivitātes principam

(Padomes Direktīva 2004/83)

1.      Uzdodot prejudiciālus jautājumus par to, vai līdzvērtības princips ir interpretējams tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts procesuālo tiesību normu, saskaņā ar kuru alternatīvās aizsardzības pieteikums ir jāiesniedz piecpadsmit darbdienu noilguma termiņā, skaitot no dienas, kad kompetentā iestāde ir paziņojusi par patvēruma pieteikuma iesniedzēja, kura pieteikums ir noraidīts, iespēju iesniegt šādu pieteikumu, atsaucei uz līdzvērtības principu nav nozīmes.

Līdzvērtības princips prasa, lai valsts tiesību norma tiktu vienādi piemērota procedūrām, kas ir pamatotas ar Savienības tiesībām, un procedūrām, kuras ir pamatotas ar valsts tiesībām.

Situācija, ar ko ir pamatots prejudiciālais jautājums, ir saistīta ar diviem pieteikumiem, kuri ir pamatoti ar Savienības tiesībām, proti, pieteikumu bēgļa statusa iegūšanai un alternatīvās aizsardzības pieteikumu.

(skat. 24., 30., 32. un 35. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 36. un 37. punktu)

3.      Efektivitātes princips ir interpretējams tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts procesuālo tiesību normu, kurā alternatīvās aizsardzības pieteikuma iesniegšanai ir paredzēts piecpadsmit darbdienu noilguma termiņš, skaitot no dienas, kad kompetentā iestāde ir paziņojusi par patvēruma pieteikuma iesniedzēja, kura pieteikums ir noraidīts, iespēju iesniegt šādu pieteikumu.

Saskaņā ar efektivitātes principu šādai valsts procesuālo tiesību normai ir jāļauj alternatīvās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem efektīvi izmantot tiesības, kas tiem ir piešķirtas ar Direktīvu 2004/83 par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiskā aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu. Šajā ziņā alternatīvās aizsardzības pieteikumu izskatīšanas procedūra ir īpaši nozīmīga, jo tā ļauj starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem, piešķirot šādu aizsardzību, nodrošināt būtiskāko tiesību aizsardzību.

Šādā kontekstā, ņemot vērā grūtības, ar kādām var sastapties šie pieteikumu iesniedzēji, ievērojot grūto humāno un materiālo situāciju, kādā šie pieteikumu iesniedzēji var atrasties, šāds noilguma termiņš ir īpaši īss un praktiski nenodrošina visiem šiem pieteikumu iesniedzējiem faktisku iespēju iesniegt alternatīvās aizsardzības pieteikumu un attiecīgā gadījumā saņemt alternatīvās aizsardzības statusu. Tādējādi šāds termiņš nevar būt saprātīgi pamatots, lai nodrošinātu efektīvu pieteikumu šāda statusa iegūšanai izskatīšanas procedūras norisi.

Tādējādi attiecīgā valsts procesuālā tiesību norma var apdraudēt alternatīvās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju faktisku piekļuvi tiesībām, kas viņiem ir atzītas Direktīvā 2004/83.

(skat. 39., 45., 46., 48. un 49. punktu un rezolutīvo daļu)