Language of document :

Paziņojums OV

 

Prasība, kas celta 2005. gada 2. augustā - Guigard/Komisija

(lieta T-301/05)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Filips Gijards [Philippe Guigard] (Parīze, Francija) [Pārstāvji: S. Rodrigess [S. Rodrigues], avocat, A. Žoma [A. Jaume], avocat];

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija.

Prasītāja prasījumi

atzīt Eiropas Kopienas ārpuslīgumisko atbildību par Komisijas kļūdaino rīcību, nelikumīgi neatjaunojot prasītāja darba līgumu;

piespriest atbildētājai atlīdzināt zaudējumus gan par profesionālo kaitējumu (kas uz doto brīdi noteikts 350 000 eiro apmērā), gan par morālo kaitējumu (summu nosakot pēc Pirmās instances tiesas ieskatiem);

piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir vērsta uz zaudējumu atlīdzību, ko prasītājs ir iespējami cietis tādēļ, ka netika atjaunots viņa darba līgums, pēc prasītāja domām - nelikumīgi, ko tas bija noslēdzis ar atbildētāju Eiropas Kopienas un Nigērijas valdības tehniskās sadarbības ietvaros.

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka prasītājs, EuropaAid reģistra eksperts, kopš 1992. gada veica daudzus uzdevumus kā Komisijas algots darbinieks. 2002. gada 7. martā viņš parakstīja ar Komisiju darba līgumu uz divpadsmit mēnešiem kā Niamejas [Niamey] Iekārtu un transporta ministrijas tehniskais palīgs. Uzdevumi tika veikti apmierinoši. Par šā līguma atjaunošanu tika iesniegts minētās ministrijas kā Eiropas Attīstības fonda (EAF) valsts pārstāvis oficiāls iesniegums.

Šīs prasības pamatojumam prasītājs, vispirms, atsaucas uz Ceturtās Lomes Konvencijas pārkāpumu, jo Komisija nav ievērojusi starp EAF valsts pārstāvja un delegācijas vadītāju sadalītās pilnvaras, kur delegācijas vadītājs nevar iebilst pret līguma atjaunošanu gadījumā, ja Konvencijas 313.2 panta k) punkts piešķir EAF valsts pārstāvim ekskluzīvas pilnvaras tehniskās palīdzības ekspertu nolīgšanā ar vienu pienākumu - informēt par to delegācijas vadītāju. Turklāt jebkurā gadījumā Komisija nav ievērojusi obligāto trīsdesmit dienu termiņu, kas paredzēts Konvencijas 314. pantā, lai atbildētu uz valsts pārstāvja iesniegumu par līguma atjaunošanu.

Visbeidzot, prasītājs atsaucas uz labas pārvaldības principa, rūpības un tiesiskās paļāvības principu pārkāpumu.

____________